Irina Hakamada ir ekonomikas zinātņu kandidāte, rakstniece, politiķe, publiciste, personības izaugsmes trenere. Viņa ir spējusi realizēties gan kā māte, gan kā profesionāle it visā, ko dara. Viņa zina savu vērtību, viņa ir iepazinusi savu sarežģīto raksturu un uzskata, ka galvenais šajā dzīvē ir būt laimīgai.
Hakamadas atziņas ir vieduma, pieredzes un dziļas jēgas piepildītas un spēj iedvesmot arī tos, kuriem šķiet, ka nekas vairāk kā pelēcība šajā dzīvē vairs negaida. Un tas neattiecas tikai uz sievietēm.
Tas, ko dara sieviete, ir nemanāms. Pamanāms tas kļūst vien tad, kad viņa to nedara.
Ideāli taisna mugura nodrošina mierīgu sejas izteiksmi.
Dzīvē ir periodi, kad nenotiek nekas. Nebaidieties no tiem. Klusums ir brīnumains laiks tāpēc, ka sāc ceļu pats pie sevis.
Ja vīrietis nevēlas mainīties, sievietei ir izvēles iespēja – dzīvot ar viņu tādu, kāds viņš ir, vai arī – pēc sava prāta – bez viņa. Nevariet izlemt? Tātad slikti dzirdat sevi, problēma nav viņā, bet gan tevī.
Ar ko mēs sievietes atšķiramies no vīriešiem? Vīrieši uz šo pasauli skatās caur savu skatu punktu. Viņi būvē karjeru, rotaļājas ar savām spēļmantiņām – mašīnām, un viņiem ir īpaša vieta, kas domāta sievietei. Taču sieviete uz pasauli neskatās savām acīm. Viņa skatās ar vīrieša acīm. Visu dzīvi cenšas vīrietim kaut ko pierādīt, sakot: “Es neesmu ne ar ko sliktāka”. Bet pēc tam žēlojas, ka viss tiek uzkrauts viņai vienai.
Būt līderim nav vienreizēja akcija. Tas ir dzīves stils.
Lai cik arī ērti tu būtu apsēdies, kāja vienalga notirps. Ir jāmaina poza. Es domāju, ka tāpat ir arī dzīvē. Pārmaiņas – tas ir brīnišķīgi, pretējā gadījumā tu viss notirpsi. Sēžot vienā pozā, notirpst gan kājas, gan rokas, gan dvēsele. Maini savu pozu.
Labākais, ko varam dot saviem bērniem, iemācīt viņiem mīlēt pašiem sevi.
Vārds “krīze”, uzrakstīts ķīniešu valodā, sastāv no diviem hieroglifiem, no kuriem viens nozīmē “bīstams”, bet otrs – “labvēlīga iespēja”.
Man nav īsti saprotams, kāpēc, lai vadītu automašīnu, ir nepieciešama izziņa par psihisko veselību, bet pie mums ar nežēlīgu regularitāti valsti tā vienkārši vada cilvēki, kuru klīniskais neprāts ir redzams pat ar neapbruņotu aci?
Vīrietis nedrīkst būt visa sievietes pasaule. Viņam ir jābūt tikai vienai no šīs pasaules daļām, stāvot kopējā rindā.
Dažkārt cilvēks visu mūžu gatavojas savai svarīgākajai runai. Bet dažkārt svarīgākā runa nosaka visu tavu dzīvi.
Ja nav lēmuma, tas nenozīmē, ka tā vispār nav. Tas nozīmē, ka tev nav spēka to saklausīt.
Izklausās banāli, taču nokļūstot virsotnē vienmēr gribas nomirt. Vai nu vientulības dēļ, vai tāpēc, ka nav vairs uz kurieni tiekties…
Liktenis taču ir kā lauva. Ja tu baidies, tas uzbruks te , bet, ja baiļu nav, tad pagriezīsies uz turieni, kur tu vēlies.
Laimes sajūta cilvēkam jāmeklē sevī un nevis tajā, lai tevi atzītu citi.