Kukuļņemšanā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iecels savu aizstājēju Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa amatā. Taču patlaban tas neesot iespējams, jo viņš esot spiests apstrīdēt Ģenerālprokuratūras lēmumu izmeklēšanas tiesnesim, pastāstījis Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Aizstāvība uzskata, ka Latvija nav izpildījusi Eiropas Savienības (ES) Tiesas pagaidu noregulējuma rīkojumu, jo situācijā, kad LB prezidentam joprojām ir piemērots drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt amatu – neapturot to, no juridiskā viedokļa tiesiska aizstājēja iecelšana patlaban ir neiespējama.
Advokāts piebilst, ka ES Tiesa ar savu rīkojumu «nepārprotami uzdevusi Latvijas apturēt drošības līdzekļus tā, lai LB prezidents var iecelt aizstājēju ievērojot ECB sistēmas regulējumu un tiesas pagaidu noregulējuma rīkojumu».
ECB padomes locekļa aizstājēja iecelšana būtiski atšķiras no parasta pilnvarojuma došanas, jo centrālās bankas prezidentam pirms aizstājēja iecelšanas jābūt nodrošinātam vismaz ar iespēju izmantot informācijas sistēmas un informāciju par notikumiem pasaules finanšu tirgos, uzsvēra Vārpiņš.
LB prezidentam pirms aizstājēja pilnvarošanas ir jābūt iespējām un tiesībām pilnībā iepazīties ar ECB padomes sēdes darba kārtības jautājumiem un visiem materiāliem un informāciju, tostarp, tikties ar centrālās bankas speciālistiem, lai apspriestu iespējamo pozīciju attiecīgajā jautājumā, kā arī pieņemt galīgo lēmumu par pozīciju izskatāmajos ECB padomes sēdes darba kārtības jautājumos, skaidro Vārpiņš.
«Diemžēl šobrīd tā vietā, lai LB prezidents ieceltu pilntiesīgu aizstājēju un nodrošinātu ECB padomes netraucētu darbu, Rimšēvičs ir spiests apstrīdēt Ģenerālprokuratūras pieņemto lēmumu izmeklēšanas tiesnesim,» norāda advokāts.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!