Baltijas valstīm ir kopīgi jāgatavo sevi jauniem drošības izaicinājumiem – plaša spektra konfliktiem un militārām darbībām, ko apliecina arī situācija Ukrainā. Tā drošības un ārpolitikas forumā “Rīgas konference 2016” sacīja bijušais Zviedrijas Bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks ģenerālis Sverkers Jēransons.
Pēc viņa teiktā, minētās problēmas Baltijas valstīm jārisina vienoti, izstrādājot kopīgas stratēģijas, domājot atšķirīgi, drosmīgi un ārpus “rāmjiem”. Aizsardzībā ir svarīgi pastiprināt transatlantiskās attiecības, arī nacionālās drošības stratēģijas izstrādē jānosaka vienoti mērķi nacionālā, stratēģiskā, un globālā līmenī, uzsvēra ģenerālis. “Mums nepieciešams domāt, kā sadarboties saskaņoti un sinerģijā, kopt un aizsargāt demokrātiskās vērtības. Vajag savstarpēju sadarbību, lai izstrādātu totālas aizsardzības koncepciju. Tas prasa visas Eiropas Savienības (ES) rīcību. Lai darbotos proaktīvi, ES jākļūst par ASV stratēģisko partneri,” uzsvēra Jēransons.
Viņš piebilda, ka ES valstīm ir jābūt gatavām informēt sabiedrību par totālās aizsardzības pasākumiem, reaģēt koordinēti, izstrādājot mehānismus, kuri ļautu pārspriest iespējamos notikumu attīstības scenārijus nākotnē. Ģenerālis arī atzina, ka dalība NATO un Ziemeļu alianse, kurā Ziemeļvalstis ir vienojušās par lielāku solidaritāti ar Baltijas valstīm, būs svarīgas Zviedrijai. Pēc Jēransona teiktā, Zviedrijā visi valsts budžeta posteņi ir palielināti, lai nodrošinātu noturīgu militāro kapacitāti pret jebkuriem iespējamiem draudiem, piemēram, kiberuzbrukumiem vai kiberkaru. Arī Baltijas valstīm ir jānodrošina pastāvīgas investīcijas drošības budžetā, sacīja Zviedrijas bruņoto spēku eksperts.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!