NATO ir pieņēmis vienu no būtiskākajiem lēmumiem Baltijas valstu drošības stiprināšanā kopš alianses gaisa patrulēšanas misijas sākuma 2004. gadā – līdzšinējā Baltijas gaisa patrulēšanas misija tiek pārveidota par pilnvērtīgu pretgaisa aizsardzības misiju. Šāds solis ievērojami paplašina NATO aviācijas vienību pilnvaras un ļauj daudz ātrāk reaģēt uz iespējamiem draudiem Baltijas gaisa telpā, vēsta Reuters
Par šo lēmumu pēc NATO samita paziņoja Lietuvas prezidents Gitanas Nausēda, uzsverot, ka tas būtiski palielinās reģiona drošību laikā, kad militārie draudi NATO austrumu flangā turpina pieaugt.
No patrulēšanas uz aktīvu aizsardzību
Līdz šim NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misijas galvenais uzdevums bija identificēt un pārtvert neatpazītus vai bez sakariem lidojošus gaisa kuģus, kā arī pavadīt Krievijas militārās lidmašīnas, kas regulāri lido pie Baltijas valstu robežām. Tā bija klasiska miera laika gaisa patruļas operācija.
Jaunais statuss būtiski maina misijas raksturu. NATO iznīcinātāji iegūst plašākas pilnvaras reaģēt uz gaisa apdraudējumiem, tostarp lielāku rīcības brīvību kritiskās situācijās. Tas nozīmē īsāku lēmumu pieņemšanas ķēdi, ātrāku reakciju un lielāku operacionālo elastību.
Reakcija uz jauniem draudiem
Pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā būtiski mainījusies drošības vide. Papildus regulārajiem Krievijas militārās aviācijas lidojumiem NATO arvien biežāk nācies reaģēt arī uz bezpilota lidaparātu incidentiem.
Starptautiskie mediji norāda, ka lēmumu paātrināja vairāki neseni gadījumi, kad Baltijas valstīm nācās reaģēt uz Ukrainas kara laikā novirzījušiem droniem. Šie incidenti apliecināja, ka tradicionālā gaisa patruļas misija vairs pilnībā neatbilst jaunajai drošības situācijai, raksta Reuters.
Baltijas valstu ilgstoši paustā prasība
Pāreju uz pretgaisa aizsardzības misiju Baltijas valstis bija rosinājušas jau ilgāku laiku. Šā gada maijā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti kopīgā paziņojumā aicināja NATO atteikties no līdzšinējā modeļa un ieviest pilnvērtīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu, vienlaikus stiprinot arī spējas cīnīties pret droniem.
Tagad šie priekšlikumi kļuvuši par alianses politiku.
Ko tas nozīmē Latvijai?
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nav savu iznīcinātāju eskadriļu, tādēļ kopš iestāšanās NATO 2004. gadā to gaisa telpu nepārtraukti apsargā sabiedroto valstu kaujas lidmašīnas, kas rotācijas kārtībā dislocētas Lietuvā un Igaunijā.
Misijas pārveidošana nenozīmē, ka Baltijā automātiski tiks izvietots lielāks skaits lidmašīnu. Taču tā ievērojami palielina NATO spēju reaģēt uz dažādiem gaisa draudiem – sākot no bezpilota lidaparātiem un beidzot ar potenciāli naidīgām militārajām lidmašīnām -, nepieprasot tik ilgu politisko un militāro saskaņošanas procesu kā līdz šim, vēsta Reuters
Drošības eksperti uzskata, ka šis ir viens no nozīmīgākajiem NATO austrumu flanga aizsardzības pastiprināšanas soļiem pēdējos gados, kas pielāgo alianses spējas mūsdienu draudu videi un stiprina atturēšanas efektu Baltijas reģionā, raksta defenceturkey.com.
Avots: Reuters, lrt.lt, defenceturkey.com
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!