Ko nožēlo cilvēki, kad līdz nāvei ir atlikuši vien daži mirkļi? Cilvēki pirms nāves nenožēlo, ka tiem bijis par maz seksa vai viņi tā arī nav piepildījuši sapni nolēkt ar gumiju. Kāda paliatīvās aprūpes medmāsa, kas kopa nāvei nolemtus slimniekus viņu pēdējās dzīves dienās, pastāstīja, ko cilvēki nožēlo, guļot uz nāves gultas. Mirēji — īpaši vīrieši — visbiežāk atzina, kas savā mūžā ir pārāk daudz strādājuši.
Bronija Vēra (Bronnie Ware) vairākus gadus strādājusi kādas Austrālijas slimnīcas paliatīvās aprūpes nodaļā, aprūpējot pacientus to dzīves pēdējās 12 nedēļās. Medmāsa pierakstīja šo cilvēku atziņas, kuras tie bija izteikuši pirms nāves, savā blogā Inspiration and Chai, kas kļuva tik populārs, ka viņa nolēma apkopot tās grāmatā The Top Five Regrets of the Dying („Mirstošo piecas galvenās vēlēšanās”).
Medmāsa Vēra raksta par fenomenālu apziņas skaidrību, kas iestājas cilvēkiem, kad to mūžs tuvojas beigām. Viņa iesaka ieklausīties viņu atziņās un mācīties no tām. „Kad es jautāju mirējiem, ko viņi nežēlo un ko tagad mainītu savā dzīvē, ja vien tas būtu iespējams, es saņēmu vienas un tās pašas atbildes,” — viņa stāsta.
Lūk, piecas lietas, ko mirstošie nožēlo visbiežāk:
1. Žēl, ka man nepietika vīrišķības saglabāt uzticību sev pašam, bet es dzīvoju tā, kā to vēlējās citi
„To nožēlo visbiežāk. Saprotot, ka dzīve jebkurā mirklī beigsies, cilvēks atskatās uz savu mūžu un redz, cik daudz nerealizētu ieceru un nepiepildītu sapņu palicis. Vairums cilvēku mūža laikā nav spējuši realizēt pat pusi no savām iecerēm, un tikai uz nāves gultas viņi saprot, ka tā ir bijusi viņu pašu izvēle. Veselība sniedz brīvību, bet par to domā vien retais, līdz pienāk brīdis, kad izrādās, ka tā jau ir zudusi.”
2. Nožēloju, ka esmu pārāk daudz strādājis
„To atzina praktiski visi vīrieši, kurus es kopu. Viņi nožēloja, ka ir palaiduši garām savu bērnu jaunību un pārāk maz laika veltījuši dzīvesbiedrēm. Arī sievietes bieži vien atzinās, ka nožēlo to pašu, tomēr, tā kā daudzas no viņām bija vecākās paaudzes pārstāves, tad vairākums uzskatīja, ka viņām nevajadzēja uzņemties galvenā ģimenes apgādnieka lomu. Visi vīrieši, kurus es kopu, nožēloja, ka veltījuši dzīves lielāko daļu darbam.”
3. Žēl, ka man pietrūka drosmes atklāti paust savas jūtas
„Daudzi cilvēki pastāvīgi tika apspieduši savas jūtas, lai saglabātu saskanīgas attiecības ap apkārtējiem. Rezultātā viņi vadīja pelēku dzīvi un tā arī nespēja kļūt par tādiem cilvēkiem, par kādiem varēja kļūt. Arī viņu slimības, iespējams, izraisīja vai vismaz saasināja pastāvīgi klātesošais rūgtums un neapmierinātība.”
4. Man žēl, ka tik maz laika pavadīju kopā ar draugiem
„Bieži vien cilvēki nebija apzinājušies savu seno draugu patieso vērtību. Nonākot uz nāves gultas, viņiem vairs nebija iespējas tos sameklēt. Daudzi ļaudis dzīves laikā bija tik ļoti aizņemti ar savām likstām un problēmām, ka pārstāja uzturēt attiecības ar labākajiem draugiem. Mirstošie cilvēki bieži vien rūgti nožēloja, ka nav veltījuši draudzībai tādu uzmanību, kādu tā bija pelnījusi. Tuvojoties nāves brīdim, viņi visi ilgojās pēc saviem draugiem.”
5. Žēl, ka neatļāvos būt laimīgs
„Pārsteidz tas, ka cilvēki pirms nāves diezgan bieži to nožēloja. Tomēr daudzi līdz pat pēdējam dzīves mirklim tā arī nebija sapratuši, ka laime ir bijusi sasniedzama, jo tā ir cilvēka paša izvēle. Viņi visu mūžu bija pieturējušies pie sen zināmām un ierastām tradīcijām. Tā saucamais komforts, ko viņi baudīja, dzīvojot „kā visi”, bija cauraudis gan viņu emocijas, gan fizisko eksistenci. Viņi bija baidījušies no pārmaiņām un melojuši gan apkārtējiem cilvēkiem, gan sev pašiem, ka ir apmierināti ar dzīvi, lai gan patiesībā sirds dziļumos tiem ļoti gribējās no sirds pasmieties par to un sākt dzīvot dabīgi, saskaņā ar savām vēlmēm.”
Ko jūs vairāk par visu nožēlojat tagad, un ko jūs vēlētos mainīt vai sasniegt, kamēr esat dzīvi? Rakstiet komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!