VDK dokumentu digitalizēšana var krietni ievilkties

čekas maisi

Simtiem tūkstošu un, iespējams, pat vairāk nekā miljons lappušu – tā pēc likuma publicējamo Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu apjomu lēš Valsts arhīva darbinieki.

Pašlaik, gatavojoties tā dēvēto čekas maisu un citu padomju laika liecību pārvešanai uz arhīva telpām, tajās rit remonts, bet laikietilpīgākais darbs gaidāms pie neskaitāmo dokumentu digitalizācijas. Arhīva vadītāja uzsver – cik raiti šis process virzīsies, lielā mērā atkarīgs no piešķirtā finansējuma.

Imantā, līdz 1997. gadam darbojās rūpnīca “Elmīra”, kas ražoja mikroelektronikas izstrādājumus. Tad šo iespaidīgo ēku pārņēma Latvijas Nacionālais arhīvs, un tagad tieši uz šejieni tiks vesti visi VDK dokumenti – no Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas un Iekšlietu ministrijas, lai beidzot visi šie dokumenti glabātos vienkopus.

Pārvesto dokumentu glabāšanai būs nepieciešamas vien pāris telpas, tās tiks izvāktas un izremontētas. Pirms likt plauktos, dokumenti rūpīgi jāapstrādā ar ultravioleto gaismu, jo badīgie mikroorganismi ar vienlīdz lielu sparu saēd kā fašistu, tā komunistu laiku liecības.

Līdz šī gada beigām internetā tiks publicēti sabiedrībā visvairāk apspriestie VDK dokumenti – čekas aģentu kartotēka.

Tad no nākamā gada maija pamazām publiskai apskatei tiks pievienoti arī citi dokumenti.

“Būs šie 13 kategoriju dokumenti, arī tajā skaitā 89. gada VDK darbinieku telefongrāmata. Ir ap 2800 komandieru lietām, kas glabājas pie mums, kas pēckara mežos veica cīņu pret nacionālo pagrīdi, partizāniem, tajā skaitā piedalījās masu izsūtīšanas operācijā 49. gadā,” skaidroja Latvijas Nacionālā arhīva eksperts Ainārs Bambals.

“Tās lietas, kas nav publicējamas, kur ir ļoti personīgas ziņas, protams, tiks aizklātas pie interneta publikācijām, bet ar viņām pilnā tekstā varēs iepazīties tie, kuriem ir pēc likuma dotas tiesības – zinātniskās izpētes, mākslinieciskiem, žurnālistiskiem mērķiem arhīva lasītavā,” piebilda arhīva direktore Māra Sprūdža.

Lai milzīgo dokumentu apjomu digitalizētu, gan nepieciešams laiks. “Mēs, protams, nevaram visu to apjomu – tūkstošus un pat vairāk kā miljonu lapu izlikt īsā laikā internetā, tas ir jāsaprot Latvijas iedzīvotājiem,” skaidroja Sprūdža.

“Ja mums ir jāiztiek ar to budžetu, kas ir mūsu rīcībā, tad mēs šobrīd spējam to darīt 10 gados, ja mums iedos tā, kā mēs lūdzām naudu, tad to varētu 4 gados pabeigt,” viņa stāstīja, piebilstot, ka digitalizācijā pašlaik strādā trīs cilvēki.

Lai arī pie VDK dokumentu izpētes vairākus gadus strādājusi īpaši veidota komisija, komentārus pie publicējamajiem dokumentiem tomēr jāgatavo arhīva darbiniekiem.

Tie būs kopīgi katrai dokumentu grupai un iecerēti kā lasītāju ceļvedis. Tajos būs skaidrots – kas tā ir par dokumentu grupu, ko viņā var atrast, kādas ziņas ir šajos dokumentos, kas jāskatās tālāk, lai varētu kaut ko pētīt un saprast.

Jaunajai paaudzei čekas maisu pētīšanu varētu kavēt arī valodas barjera.

“Kartiņas ir krievu valodā, lielākā daļa ir rokrakstā, ja vārdu un uzvārdu vēl var salasīt, un segvārdu var salasīt, tad pārējā informācija, tur ir diezgan jāpiestrādā, lai viņu izlasītu. Otrkārt, uzvārdi ir krieviskoti, pēc fonētiskā principa, arī vārdi ir krieviskoti, Jānis, piemēram, var būt gan Jans, gan Janis, gan Ivans,” norādīja Sprūdža.

“Krievu valodā specdienestiem ir specifiski saīsinājumi, termini, kurus mēs īsā laikā arī nespēsim visus atšifrēt, bet tiks, kā saka, sniegti šie saīsinājumi,” piebilda Bambals.

Vai dokumenti būs pieejami esošajā Valsts arhīva mājaslapā, vai tiks veidota jauna interneta vietne, vēl nav izlemts, jo arī tas atkarīgs no vēl neapstiprinātajā nākamā gada budžetā arhīvam piešķirtā finansējuma.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz