Kā Jurašs sīkus kukuļņēmējus ķēra 2007. gadā

Jurašs

Divus par kukuļņemšanu aizdomās turētos policistus, kuriem par labu Rīgas apgabaltiesa 2011.gada februārī piedzina no valsts 20 000 latu saistībā ar apsūdzības atcelšanu, iespējams, glābusi KNAB izmeklētāja Jura Juraša pārcenšanās, mēģinot abus aizturēt.

Raidījums “Nekā personīga” 2011.gadā vēstīja, ka 2007.gadā maija vakarā divi valsts policijas kārtībnieki – Renārs Jaukulis un Juris Jurčenoks, kas vēlāk tika aizturēti par kukuļņemšanu, savas patruļas laikā vēlā vakara stundā pie kāda galvaspilsētas nama Nīcgales ielā pamanīja nedroši pārvietojamies automašīnu “Honda Civic”. Policistu aizturētais vīrietis pats uzreiz atzinās, ka viņam atņemta autovadītāju apliecība, un centās vienoties, lai viņu nesoda. Policisti piekrituši nenoformēt protokolu, par to saņemot 150 latus. Taču pārkāpējam tādas naudas nav bijis līdzi un viņš solījis, ka to viņam atvedīs kāds pa telefonu sazvanīts paziņa, tikai eiro valūtā, notikumus 2011.gadā atstāstīja raidījums.

Paziņa izrādījies KNAB amatpersona Juris Jurašs. Viņš savās mājās nofotografējis kukulim domātās naudas zīmes – 220 eiro, paņēmis diktofonu un devies uz notikuma vietu.

Pēc naudas nodošanas tālākie notikumi risinājušies strauji – Jurašs meties iekšā jau kustību uzsākušā policijas automašīnā, paziņojis, ka KNAB veic aizturēšanu, un sācis ar kārtībniekiem spēkoties, notikumus toreiz rekonstruēja “Nekā Personīga”.

Viens no policistiem kliedzis, lai aizmugurē sēdošais izmet no automašīnas kukuļa naudu un ķeras pie šaujamieroča. Ne vienu, ne otru neizdevās pagūt, jo auto uztriecies uz apmales un apstājies. Cīniņš starp policistiem un KNAB darbinieku turpinājies jau uz brauktuves un, redzot, ka kolēģis zaudē spēkos stiprākajam Jurašam, Jurčenoks automašīnā pametis notikuma vietu, vēstīja raidījums.

Abiem policistiem uzrādīja apsūdzības par kukuļņemšanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un par pretošanos varas pārstāvim, atgādina “Nekā Personīga”. Taču galvenais pierādījums – kukuļa nauda – tā arī neesot atrasta, ieraksts diktofonā neko būtisku par notikušo neliecinājis, turklāt audio kontrolei KNAB nemaz nav bijis atļaujas.

Lietu vēl varējis glābt galvenais liecinieks – kukuļa devējs, norādīja raidījums. Taču viņu apsūdzēja ar šo lietu nesaistītā noziegumā un no turpmākas liecību sniegšanas kukuļošanas lietā viņš atteicies.

Abi policisti nekādu kukuli vispār neatzina. Viņi konsekventi liecināja, ka formējuši pārkāpējam protokolu, taču viņš patvaļīgi paķēris savus dokumentus no automašīnas paneļa, un tad viņiem negaidīti automašīnā uzbrucis iereibis vīrietis civilās drēbēs, ko viņi nav identificējuši kā tiesībsargājošo iestāžu darbinieku.

Kriminālprocesu pret abiem policistiem pierādījumu trūkuma dēļ izbeidza. Jurčenoks un Jaukulis vērsās tiesā pret KNAB, Ģenerālprokuratūru un Valsts policiju, prasot kompensāciju par viņiem nodarīto kaitējumu – kopā 600 tūkstošus latu. Pirmās instances tiesa daļēji apmierināja Jurčenoka un Jaukuļa prasību un lēma, ka par labu katram piedzenami 10 tūkstoši latu.

Spriedumu pārsūdzēja Ģenerālprokuratūra. Tā atzina, ka policistiem pienākas kompensācija, taču ne tik liela. Spriedumu pārsūdzēja arī KNAB, taču birojs savu pozīciju neatklāja. Ar spriedumu nemierā bijuši arī paši cietušie, ziņoja “Nekā Personīga”.

Raidījums informēja, ka abi bijušie patruļas policisti ir amatos ar mazu korupcijas risku. “Nekā Personīga” esot zināms, ka Jurčenoks strādā par kārtībnieku operatīvās vadības grupā jeb policijas dežūrdaļā, savukārt Jaukulis ir vienības “Alfa” darbinieks.

Iepriekš Rīgas apgabaltiesa februāra beigās daļēji apmierināja Jurčenoka un Jaukuļa prasības lietu par 600 000 latu piedziņu no KNAB, Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras, nolemjot, ka par labu katram no policistiem piedzenami 10 000 latu.

Kā iepriekš tiesas sēdē sacīja KNAB pārstāve Kristīne Asare, kriminālprocesu nācies izbeigt, jo galvenais liecinieks atteicies turpmāk sadarboties ar KNAB un vairs nesniedza liecības.

Abu policistu aizstāvis Staņislavs Nazarovs tiesas sēdē sacīja, ka prasība pamatota ar viņa aizstāvamajiem nodarīto kaitējumu, 40 dienas nepamatoti atrodoties īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, kur viņi bijuši spiesti uzturēties cilvēka cieņu pazemojošos apstākļos. Tāpat saistībā ar aizturēšanu nopietni cietuši viņu ģimenes locekļi, turklāt nodarīts kaitējums veselībai. Turklāt medijos izplatīta informācija, kas ļāvusi identificēt abus aizturētos. Atbildētāju pārstāvji gan oponēja, norādot, ka KNAB par policistu aizturēšanas faktu izplatītajos paziņojumos presei nav bijuši minēti viņu uzvārdi.

KNAB uzsāka kriminālprocesu pret abiem policistiem 2007.gada maija beigās, turot viņus aizdomās par kukuļa – 200 eiro (140 latu) – pieprasīšanu.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz