Trīs versijas par Rimšēviča aizturēšanu

Jurģis Liepnieks

Sestdienas vakarā KNAB aizturēja Latvijas centrālās bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču. Tā ir ne tikai augstākā līmeņa amatpersona Latvijā, kas jebkad (pēc neatkarības atjaunošanas, jo centrālās bankas direktors tika arestēts arī Ulmaņa laikā) aizturēta, bet arī augstākā Eiropas Centrālās bankas amatpersona, kas jebkad aizturēta. Šāds bezprecedenta notikums, protams, tika atspoguļots visas pasaules finanšu un biznesa medijos un pasaules lielākajās ziņu aģentūrās.

Latvijas Bankas prezidenta arests, vai nu sagadīšanās dēļ vai nē, notika valsts finanšu industrijai ļoti neveiksmīgā brīdī. Brīdī, kad Latvijas Bankas prezidentam tieši būtu jāvada krīze, kas saistīta ar ABLV bankas krahu, kas turklāt saistīts nevis ar kādu neveiksmīgu uzņēmējdarbību, bet gan ar ASV valdības paziņojumu par naudas atmazgāšanu un Latvijas amatpersonu korumpēšanu un met nopietnu ēnu uz visu Latvijas finanšu nozari un publisko pārvaldi. Centrālās bankas prezidenta arests ne tikai šajā situācijā daudzkārt pasliktina Latvijas starptautisko reputāciju, bet arī tiešā veidā rada zaudējumus valsts budžetam, jo ietekmē procentu likmes, par kādām valsts var pārkreditēt savu ārējo parādu. To atzinusi jau arī finanšu ministre.

Jādomā, ka šādam KNAB solim ir ļoti nopietns pamatojums. Pierādījumiem ir jābūt dzelžainiem, jo nebūtu iedomājama situācija, ka KNAB pēc visa šī paziņo: tomēr atvainojiet, tā bija viltus trauksme, pierādījumu Rimšēviča nelikumīgām darbībām tomēr nav pietiekami, dzīvojam tālāk mierīgi, it kā nekas nebūtu noticis. Nē, mēs nekad vairs nedzīvosim tā, it kā šis nebūtu noticis. Eiropas Centrālā banka, kas ir ietekmīgākā atsevišķā organizācija Eiropā, šo mums ilgi neaizmirsīs. Šis vilksies mums līdzi vismaz paaudzi. Šis ietekmēs mūsu bankas, mūsu valsts investīciju klimatu, mūsu valsts iespējas pārkreditēties, mūsu budžetu un pat mūsu pilsoņu karjeras izredzes Eiropas institūcijās. Šī notikuma ietekme būs ilga un pamatīga.

Tātad cerams, ka KNAB bija pamats tā rīkoties, pretējā gadījumā…. pretējā gadījumā jādomā, ka tā ir diversija pret Latviju.

Labā ziņa ir tā, ka šāda līmeņa lietās laiks visu saliks savās vietās. Ar laiku mēs uzzināsim visas vissīkākās detaļas, kas un kāpēc notika. Kamēr mēs to nezinām, varam izvirzīt tikai versijas. Manuprāt, tādas ir trīs.

Pirmā – Latvijā viss notiek labi un pareizi. Korupcija tiek apkarota, valsts attīrās no sārņiem, neatkarīgais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kuru atbalsta valdība un kuru neviens neietekmē (kā atzīst tā vadītājs) nesaudzīgi un drosmīgi cīnās ar korumpantiem, lai kas viņi būtu. Ja tas ir tā, tad šīs labās ziņas aspekts ilgtermiņā atsvērs negatīvo publicitāti, kas radusies saistībā ar Rimšēviča aizturēšanu. Tas ir labi un pareizi – arestēt korumpantus.

Otrā – tā ir diversija pret Latviju. Turklāt, arī ABLV var būt diversija pret Latviju, un šie varbūt vienas specoperācijas divas (vai vairāk) daļas. Pierādījumi Rimšēviča noziedzīgiem nodarījumiem ir vāji, nepārliecinoši, ja ir vispār. Laiks kratīšanai un arestam ar momentānu informācijas noplūdi izvēlēts speciāli, lai radītu maksimālo iespējamo kaitējumu valstij.

Pieminot līdzīgas diversijas, var atcerēties, piemēram, pedofilijas skandālu Latvijā 2000. gadā.

Trešā – tā ir muļķība un “diversija” personīgi pret Rimšēviču kādu citu privātu interešu dēļ. Nu piemēram, kāds piemeta KNAB kādu informāciju. Nav obligāti, ka pilnīgi patiesu, lai kaut ko dabūtu pretī, lai novērstu uzmanību, lai izdarītu kaut ko, ko Rimšēvičs nedarītu utt. Un kāds cits savukārt uzķērās, nolēma pārspēt Strīķi un pasteidzās. Rezultātā pirmās versijas labumi valstij ies secen, bet otrās versijas viss ļaunums iestāsies, tikai visam vēl pievienosies vēl lielāka kā šobrīd neticība tiesībsargājošajām iestādēm un tiesu varai kopumā.

Tādas, lūk, versijas. Kura no tām izrādīsies patiesa – rādīs laiks. Labā ziņa, ka tiešām rādīs, jo šāda līmeņa lietās mēs ar laiku uzzināsim katru vissīkāko detaļu par to, kas notika un kāpēc.

Es nepieminu šajā visā Martinsonu. Tāpēc, ka Martinsona arests, atbrīvošana neko būtisku nemaina iepriekšminētajās versijās. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka izmeklēšana neieguva pilnīgi neko no Martinsona kratīšanas un aizturēšanas. Nekādi pierādījumi pret Rimšēviču vismaz no šīs puses neparādīsies, un šai epizodei, manuprāt, nekādas nozīmes nebūs nekādā aspektā.

 

Autors: Jurģis Liepnieks

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

11 Komentāri on "Trīs versijas par Rimšēviča aizturēšanu"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
kate
kate

Domāju, ka KNAB šefs ir uzmests. Bet totāla diversija pret Latvijas ekonomiku un tās iedzīvotājiem ir Obligātā iepirkuma komponente, kas sadārdzina elektrības gala cenu par 30%, iznīcinot rūpniecību, valsts konkurētspēju un dzenot iedzīvotājus nabadzībā. Tas ir kaut kas nebijis Eiropā un mūsu politiķu totālā vienaldzība, kas nebeidz pārsteigt. Ceru, ka Rimšēviča lieta drīz atrisināsies un atradīs veidu, ka viņu likumīgi noņemt no trases, kaut vai atņemot pielaidi valsts noslēpumam. Visām valsts amatpersonām ir jānes juridiska atbildība par pieņemtajiem lēmumiem.

Indulis
Indulis

IR ABLV krīzes laikā mierīgi devās atvaļinājumā uz ESP. Viņš pats atzina ka LB ir profesionāli cilvēki kas visu kontrolē. Un lai aizstāvētu sevi apsūdzībās viņam nav jābūt LB vadītāja amatā. Atcerēsimies ka vina lieta nav saistīta ar AB vai Norvik.

Zilais
Zilais

Jā! Šādā aizdomīgā, nekrietnā burlaku valstī nevienu bēgli nedrīkst uzņemt, lai jau paša saknē nesabojā šīs dvēseliski baltās, kara nomocītās, sev pašlabumu nealgstošās būtnes. Un maigajiem PRAIDISTIEM ar šeit nav ko meklēt, lai sevi te Latvija nepiesārņo…

wpDiscuz