Pēc Lielbritānijas izstāšanās Latvijai var nākties savilkt jostu

pēc Lielbritānijas izstāšanās

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Latvijai pieejamais finansējums no ES fondiem var sarukt. 

Lielbritānija ir viena no lielākajām maksātājām ES budžetā, 2015.gadā tās iemaksas ES budžetā sasniedza 13 miljardus sterliņu mārciņu (aptuveni 16,5 miljardus eiro), kas ir vairāk nekā 10% no ES kopējā budžeta, norāda Finanšu ministrijā (FM).

“Pēc Lielbritānijas izstāšanās Latvijai pieejamais finansējums no ES fondiem var samazināties. Tas Latvijai nozīmētu zaudējumu, ņemot vērā, ka pēc iestāšanās ES fondu līdzekļi ir devuši būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē un privātās investīcijas šobrīd ierobežo negatīvā ģeopolitiskā situācija un zemā globālās ekonomikas izaugsme.

Tomēr šāda ES fondu finansējuma iespējamā samazināšanās, visticamāk, nav tuvākā laika jautājums, ņemot vērā, ka Lielbritānijas izstāšanās procesam no ES ir paredzēti vismaz divi gadi,” klāsta FM, vienlaikus atzīmējot, ka īstermiņā Lielbritānijas referenduma tiešā ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību ir vērtējama kā nebūtiska.

Referenduma rezultāts par Lielbritānijas izstāšanos no ES nenozīmē tirdzniecības sakaru pārtraukšanu un Latvijas eksporta apstāšanos uz šo valsti vai naudas pārvedumu apturēšanu no Lielbritānijā strādājošajiem latviešiem. Tikmēr, kamēr Lielbritānija no ES neizstāsies formāli, tā paliks kā pilntiesīga ES dalībvalsts ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem.

“Daudz būtiskāka ir Lielbritānijas referenduma netiešā ietekme, kad līdz ar politisko nestabilitāti ES un krasajām svārstībām finanšu tirgos var kļūt lēnāka ES un visas pasaules ekonomikas izaugsme, attiecīgi samazinot arī Latvijas izaugsmes perspektīvas. Būtisks aspekts ir saistīts arī ar Lielbritānijas iemaksām ES budžetā, un pēc Lielbritānijas izstāšanās var samazināties Latvijai pieejamais ES fondu finansējums. Precīzāk novērtēt Brexit pilno ietekmi, kas izpaudīsies jau ilgākā termiņā, pašlaik nav iespējams, jo nav skaidrs, kādas būs ES un Lielbritānijas ekonomiskās attiecības pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES un vai šāda izstāšanās vispār notiks,” norāda FM.

Pēc ministrijā paustā, tāpat, politiskās nestabilitātes apstākļos, Lielbritānijas izstāšanās procesam ievelkoties gadiem ilgi un arī citās savienības valstīs attīstoties neapmierinātībai ar ES virzību un kļūstot spēcīgākam separātiskam noskaņojumam, neizbēgami ir sagaidāms patērētāju un uzņēmēju pārliecības kritums, pazeminot ES kopējos izaugsmes tempus un attiecīgi arī Latvijas izaugsmes iespējas.

Tāpat, pastāvot nenoteiktībai, saglabāsies augsts svārstīgums finanšu tirgos, kas tāpat atstās negatīvu ietekmi uz pasaules kopējo ekonomikas izaugsmi. Ļoti iespējams arī tālāks izejvielu preču cenu kritums pasaules biržās, pasliktinot naftas eksportētājvalstu, tostarp Krievijas izaugsmes perspektīvas, kā arī pastiprinot ieilgstošas deflācijas risku.

“Tomēr pašās pēdējās dienās akciju un izejvielu tirgos vērojamā atgūšanās samazina bažas par fondu tirgus ieilgstošu kritumu, ja vien neseko jauni satricinājumi. Šeit arī jāmin, ka ES politiskās un ekonomiskās situācijas kontekstā šobrīd vēl pastāv arī pretējais – pozitīvais risks, kad ES aktīva un mērķtiecīga rīcība, risinot Lielbritānijas izstāšanās jautājumus, kā arī uzlabojot kopējos savienības darbības mehānismus, var būtiski pacelt uzņēmēju un patērētāju pārliecību ES valstīs un padarīt efektīvāku biznesa vidi, nodrošinot straujāku ekonomikas izaugsmi,” piebilst FM.

Ar 5,3% īpatsvaru Latvijas kopējā preču eksportā 2015.gadā Lielbritānija ir sestā lielākā Latvijas eksporta partnervalsts (pēc pēdējiem pārskatītajiem eksporta datiem, apsteidzot Zviedriju). Noteicošā preču grupa ar 68,3% īpatsvaru kopējā eksportā uz Lielbritāniju ir koks un koka izstrādājumi. Pārējām preču grupām īpatsvars eksportā uz Lielbritāniju ir salīdzinoši neliels, un lielākās preču grupas šeit ir elektroierīces un elektroiekārtas – 4,3%, mēbeles – 3,8%, minerālais kurināmais – 2,1% un stikls un stikla izstrādājumi – 1,7% no kopējā eksporta uz Lielbritāniju.

Koks un koka izstrādājumi, kā arī mēbeles arī praktiski ir vienīgās preču grupas, kurām Lielbritānija ir viens no nozīmīgākajiem eksporta tirgiem.

Koka eksports uz Lielbritāniju 2015.gadā veidoja 21,5% no kopējā Latvijas koka eksporta un mēbeļu eksports – 7,8% no kopējā Latvijas mēbeļu eksporta. Latvijas koka un koka izstrādājumu eksportētājiem Lielbritānija ir lielākais noieta tirgus, apsteidzot Vāciju – 10,5%, Zviedriju – 9,5%, Igauniju – 8,9% un Dāniju – 6,8% no kopējā Latvijas koka eksporta. Īpaši būtiski tas ir, ņemot vērā, ka kokapstrāde ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare un vairāk par 70% šīs nozares produkcijas tiek eksportēti.

“Taču Latvijas preču eksporta apstāšanās uz Lielbritāniju referenduma dēļ nav sagaidāma atšķirībā no tā, kā tas bija, piemēram, Krievijas noteikto sankciju gadījumā. Tomēr eksporta iespējas uz Lielbritāniju vājinās sterliņu mārciņas kursa kritums pret eiro, kā arī sagaidāmā Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, mazinot valsts kopējo pieprasījumu. Valūtas kursa sakarā gan jāatzīmē, ka mārciņas kurss pret eiro pēdējās dienās gan ir spēcīgi nokrities, tomēr tas nav zemāks kā 2014. gada sākumā, kad sākās eiro kursa kritums pret citām nozīmīgākajām pasaules valūtām. Līdz ar to arī nesenajām valūtas kursu svārstībām nevajadzētu atstāt dramatisku ietekmi uz Latvijas preču eksportu,” skaidro FM.

Kopš 2009.gada (kopā ar Šveici un Krieviju) Lielbritānija ietilpst trīs lielāko valstu sarakstā pēc Latvijas sniegto pakalpojumu eksporta vērtības.

Savukārt 2015.gadā ar 9,6% īpatsvaru no kopējās pakalpojumu eksporta vērtības jeb 388,3 miljoniem eiro Lielbritānija jau bija lielākais noieta tirgus Latvijas pakalpojumiem. Pakalpojumu eksporta struktūra uz Lielbritāniju ir samērā daudzveidīga, tomēr ir trīs dominējošās nozares – gaisa transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi un tūrisms.

“Ja Latvijas transporta un finanšu pakalpojumu eksporta mazināšanās uz Lielbritāniju Brexit sakarā var būt jūtama, ietekme uz Lielbritānijas tūristu plūsmu var būt minimāla, kam par iemeslu ir zemākas patēriņa cenas Latvijā. Vēsturiskie dati liecina, ka sterliņu mārciņas kursa kritums pret eiro nenozīmē būtisku Lielbritānijas tūristu skaita samazinājumu. Piemēram, Lielbritānijas tūristu skaits 2013.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 8,1%, savukārt sterliņu mārciņas vērtība tajā pašā laikā samazinājās gandrīz par 5%,” piebilst ministrijā.

Vienlaikus pēc uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apmēra Lielbritānija ir 11.lielākā investore Latvijā ar 4% īpatsvaru no visām investīcijām Latvijā. 2016.gada pirmā ceturkšņa beigās Lielbritānijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā veidoja 534,45 miljonus eiro.

“Uz ārzemēm aizbraukušie Latvijas iedzīvotāji 2015.gadā uz Latviju kopumā atsūtījuši 691,1 miljonu eiro, kas atbilst aptuveni 2,8% no iekšzemes kopprodukta.

Kopš iestāšanās ES ir būtiski kļuvis lielāks aizbraukušo Latvijas rezidentu skaits, it īpaši uz Lielbritāniju, kas bija viena no trim ES dalībvalstīm, kuras jau 2004. gadā atvēra savu darba tirgu jauno ES valstu iedzīvotājiem, un naudas pārvedumi no Lielbritānijas pašlaik veido apmēram trešdaļu no visiem pārskaitījumiem uz Latviju. Ja arī reemigrācijas vilnis un maksājumu pilnīga apsīkšana nav sagaidāma, neskaidrība par nākotni un Lielbritānijas ekonomiskās izaugsmes mazināšanās naudas pārvedumu apmērus var samazināt,» atzina FM.

Kā zināms, Lielbritānijas izstāšanos no ES atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku. Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES – 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: BNS

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz