Militārie tēriņi pasaulē pērn sasniedza augstāko līmeni kopš Aukstā kara beigām

nato-karakugi-liepajas-karosta

Globālie militārie tēriņi 2017.gadā sasniedza augstāko līmeni kopš Aukstā kara beigām, paziņojis Stokholmas Starptautiskais Miera pētījumu institūts (SIPRI). Pērn visā pasaulē militārajiem izdevumiem tika novirzīti 1,45 triljoni eiro – par 1,1% vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Deutsche Welle».

Kopumā pieaugums ir minimāls, skaidro SIPRI vecākais pētnieks Pīters Vezemans.

Visvairāk militārajai sfērai tērē ASV, kuru militārais budžets ir lielāks nekā nākamajām septiņām lielāko tērētāju sarakstā iekļautajām valstīm kopā ņemtām. Pērn ASV militārais budžets palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

«ASV prezidents Donalds Tramps ir jau izcīnījis lielāku budžetu. Taču viņam ir vērā ņemama opozīcija, jo daudzi ietekmīgi cilvēki Štatos mudina samazināt tēriņus. Taču pagaidām Tramps ir panācis savu. Sagaidāms, ka turpmākajos gados tēriņi turpinās pieaugt,» prognozē Vezemans.

«Centrāleiropā militārie tēriņi pieauguši par 12%, bet Rietumeiropā – par 1,7%. Vai tas saistīts ar apdraudējuma sajūtu no Krievijas puses?» Vezemanam jautā «Deutsche Welle» žurnālists.

«Eiropas valstis reaģē uz notikumiem, ko uzskata par draudīgiem, visvairāk tas attiecas uz notikumiem Ukrainā,» skaidro pētnieks. «Krievija pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami palielinājusi militāros izdevumus, kā rezultātā Eiropas valstis izjūt spiedienu rīkoties tāpat – piemēram, Polija. NATO arī palielinājusi reģionā izvietoto karavīru skaitu.»

«Taču jāatzīmē, ka šoreiz Krievijas militārie tēriņi nav palielinājušies; salīdzinājumā ar 2016./2017. gadu tie ir pat samazinājušies. Šie rādītāji jāņem vērā, kad Eiropā spriež par aizsardzības budžeta palielināšanu. Varētu sev pajautāt, vai šis nav īstais laiks arī mums ierobežot militāros tēriņus un tādā veidā parādīt, ka esam gatavi risināt konfliktu citos ceļos,» viņš uzskata.

Krievija pērn militārām vajadzībām atvēlējusi 66,3 miljardus dolāru, kas ir par veseliem 20% mazāk nekā 2016.gadā.

«Financial Times» atzīmē, ka tas ir pirmais reālais Krievijas militārā budžeta samazinājums kopš 1998.gada, pie kā vainojamas sankcijas un stagnējošā ekonomika. Vladimira Putina laikā militārais budžets galvenokārt tērēts ieroču arsenāla modernizēšanā, infrastruktūras atjaunošanā un karavīru algu celšanā.

Ievērojami līdzekļi militārajai sfērai tiek tērēti Vidējos Austrumos. Omāna, Saūda Arābija, Kuveita, Jordānija, Izraēla, Libāna ir starp tām pasaules valstīm, kuru militārais budžets paņem vislielāko procentu no nacionālā kopprodukta (NKP). «Piemēram, Saūda Arābijā šis rādītājs ir vairāk nekā 10%,» norāda Vezemans. «Tas ļoti skaidri parāda, kā šīs valstis redz savu pozīciju reģionā.»

«Saūda Arābijas gadījumā šis skaitlis ir parāda, cik lielā mērā valsts uzrauga savu galveno sāncensi Irānu. Kari Sīrijā un Jemenā parāda, ka šīs valstis ne vien palielina militāros tēriņus, bet ir arī gatavas lietot ieročus, lai sasniegtu savus mērķus,» skaidro pētnieks. «Tikmēr Irāna militārajā jomā iegulda relatīvi nelielus līdzekļus. Taču nākotnē tas varētu mainīties. Irāna pavisam noteikti grib palielināt tēriņus, taču ekonomiskā situācija pašlaik neļauj to darīt.»

SIPRI priekšsēdētājs Jāns Elīasons, prezentējot institūta ziņojumu, norādīja, ka militāro izdevumu pieaugums rada nopietnas bažas un negatīvi ietekmē miermīlīgu risinājumu meklējumus konfliktiem.

Institūts secinājis, ka lielākie militārie izdevumi 2017.gadā bijuši ASV, Ķīnai, Saūda Arābijai, Krievijai un Indijai, kas kopā veidoja 60% no izdevumu kopsummas.

Globāli skatoties, militāro izdevumu smagums nosveras prom no eiroatlantiskā reģiona, norādīja viens no SIPRI ekspertiem.

Ķīna pērn palielinājusi savus militāros izdevumus par 5,6% līdz 228 miljardiem ASV dolāru. Ķīnas daļa globālajos militārajos izdevumos ir pieaugusi no 5,8% 2008.gadā līdz 13% 2017.gadā.

Daudzas Eiropas valstis ir NATO dalībnieces un ir solījušas palielināt izdevumus aizsardzībai. To vidū ir arī Baltijas valstis.

2017.gadā 29 NATO dalībvalstis kopā atvēlēja militārām vajadzībām 900 miljardus ASV dolāru, kas sastāda 52% no globālajiem militārajiem izdevumiem.

SIPRI ziņojumā norādīts, ka vērā ņemams kāpums militārajos izdevumos pērn konstatēts arī Latvijā un Lietuvā. Abas valstis savus militāros izdevumus palielinājušas par 21%.

SIPRI ir Stokholmā bāzēts neatkarīgs institūts, ko daļēji finansē Zviedrijas valdība. Institūts tika dibināts 1966.gadā un koncentrējas uz pētījumiem par globālo drošību, ieroču kontroli un atbruņošanos.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: tvnet

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz