Kanādas ģenerālis: Sliktākajā gadījumā karadarbība Baltijā beigtos ļoti ātri

karadarbība

Kanādas armijas ģenerālis Saimons Heteringtons, kurš ir atbildīgs par sagatavošanās darbiem, pirms Kanādas armija ierodas Latvijā, sarunā ar cbc.ca neslēpj problēmas un atzīst, ka “sliktākajā gadījumā” karadarbība Baltijā beigsies ļoti ātri. Viņš arī stāsta par sagatavošanās darbiem pirms nokļūšanas Latvijā un neslēpj, ka problēmas pastāv.

 

Sabiedroto prasības raisa NATO vadības neizpratni

Atsevišķi NATO locekļi Kanādas vadīto bataljonu Latvijā jau tagad sauc par “Noasa šķirstu”. Tas gan nav tikai joks par topošās vienības daudznacionālo raksturu, bet arī raksturojums izaicinājumiem, ar kādiem saskarsies militāripersonas, uzturoties Latvijā.

Kanādas sabiedriskās televīzijas un radio mājaslapā cbc.ca minētas vairākas problēmas, ar kurām sadursies Kanādas armija Latvijā. To vidū, piemēram, ir jautājums, kā citi sabiedrotie varētu darboties Kanādas vadībā un kā visas iesaistītās valstis varētu sazināties savā starpā.

Turklāt valstis, kuras uz Latviju sūtīs savus karavīrus, jau ir izvirzījušas savas prasības, un dažas no tām NATO galvenajā mītnē Briselē ir izsaukušas neizpratni, norāda CBC. Tiesa, netiek atklāts, kas tieši ir radījis neizpratni. Tomēr tiek atgādināts, ka savulaik kara laikā Afganistānā bijušas valstis, kas tur ieradušās, taču uzsvērušas, ka karot negrasās.

Paredzams, ka Kanāda uz Latviju vedīs 450 karavīrus, kuru vidū būs štāba darbinieki, kā arī kājnieki, kuri būs galvenais spēks. Vēl Kanādas vadītajā vienībā būs divas mehanizētas kājnieku rotas no Itālijas un Spānijas, kā arī nelielas albāņu un slovēņu kājnieku vienības.

 

Kiberdraudi un sadzīves problēmas

“Mēs apzināmies, ka vadīsim ļoti raibu komandu,” CBC sacījis brigādes vadītājs, ģenerālis Heteringtons. Jau Latvijā komandierim būs jālemj, ar kādu informāciju viņš drīkstēs dalīties ar saviem sabiedrotajiem un kādu ne. “Mēs nebūsim “Five-Eyes” valstī [par “Five-Eyes” valstīm uzskata anglosakšu valstis ASV, Kanādu, Lielbritāniju, Jaunzēlandi un Austrāliju – red.]. Tāpēc mums būs jābūt ļoti uzmanīgiem savos darbos,” neslēpj Heteringtons.

Vēl viens kanādiešus uztraucošs faktors ir Krievijas kiberdraudi un bažas, ka par viņiem būs nepatiesas un melīgas ziņas, kuru nolūks nostādīt pret viņiem vietējos iedzīvotājus.

Tāpēc Kanādas karavīrus māca būt gataviem dezinformācijai, kā arī aicina būt uzmanīgiem ar komentāriem sociālajos tīklos. “Mums ir jāapmāca savi kareivji: ko viņi runā sociālajos tīklos, kā viņi runā… Tam ir cieša saistība ar kiberdraudiem,” norāda Heteringtons.

Tāpat ir arī dažādas sadzīves problēmas. “Valodas barjera. Tas vienmēr ir izaicinājums jaunākajam sastāvam. Ziniet, mēs ne visai labi runājam poļu valodā, un es šaubos, ka jaunam poļu karavīram angļu valoda būs tik laba,” norādīja Heteringtons.

 

Tehniskās problēmas – dažādās rācijas

Vēl viena problēma ir tehniskās iespējas un grūtības sazināties. “Kā mēs sazināsimies? Mums visiem ir dažādas radiostacijas, dažādas komunikācijas sistēmas: ciparu un analogās. Tās būs jāsaskaņo,” iezīmējis Heteringtons.

 

Kanādas vadīto spēku mērķis – atturēt no agresijas

Cbc.ca atgādina, ka ASV pētniecības centrs “Rand Corporation” bija aprēķinājis, ka Krievijas armijai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sagraušanai būtu vajadzīgas mazāk nekā 60 stundas. “Mums ir jābūt gataviem vissliktākajam scenārijam,” norāda Heteringtons.

Teorētiski NATO kaujas grupai ir jābūt gana stiprai, lai noturētu Krievijas iebrukumu līdz NATO papildspēku ierašanās brīdim. Šāda “noturēšana” varētu ilgt pat vairākas dienas. Cbc.ca raksta, ka neoficiālās sarunās militāristi šaubās, vai to būtu iespējams izdarīt.

Arī Heteringtonam ir savs viedoklis. “Viss beigsies ļoti ātri. (..) Mēs ceram, (..) ka diplomāti un citi instrumenti būs pietiekami, lai izbēgtu no ļaunākā scenārija,” norādīja Heteringtons.

Viņš uzsver, ka Kanādas vadītā bataljona galvenais uzdevums ir atturēt iespējamu karadarbību.

Ziņots, ka bažas par Baltijas un Polijas drošību radās pēc Krimas aneksijas 2014.gada martā un kara aizsākuma Donbasā. Tad pretī Ukrainas armijai stājās Krieviju atbalstoši kaujinieki. Ukraina un Rietumi apgalvoja, ka Krievija ir tiešā veidā iesaistīta karadarbībā Ukrainā, tomēr tā šādus apvainojumus noliedza.

Tādēļ NATO nolēma uz visām četrām valstīm sūtīt NATO spēkus, katrā no tām nosaucot galveno valsti, kura šos spēkus vadīs. Latvijā tā ir Kanāda, Lietuvā – Vācija, Igaunijā – Lielbritānija un Polijā – ASV.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: lsm.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

3 Komentāri on "Kanādas ģenerālis: Sliktākajā gadījumā karadarbība Baltijā beigtos ļoti ātri"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Henrijs
Henrijs
60 stundas nee, labakaja scenarijs 24stundas un vatniki ir Riga! NBS var veikt tikai aizkavejosas darbibas! Sakuma atlido helisi, lidmasinas, izsit no ierindas kritisko infrastrukturu, advanced partija jau mauc pa Pleskava-Aluksne-Cesis pilna hodaa, apsaujot vietejos zemessargus un instruktoru skolas instruktorus (ja tie nebus jau aizmukusi)! Pats stulbakais ir tas, ka jabaro svesha armija, pashiem neka nav, ka britu humpalas un generaalji! NBs ar AM – stulbs un vel stulbaks ka filma! Saku to no pieredzes, jo taja mistrojuma sabiju parak ilgi! Latvijas BS var sakaut jebkura teroristiska organizacija! NATO ir tigeris uz papira, dzive tur nav ne plana, ne daritaju… lasīt vēl »
eriks
eriks

Kartējais Napoleons ar kārtējo Blitzkrieg. Militāristi visos laikos laikam sirgst ar “2pirkstu pierīti”

kāds
kāds

“Ziniet, mēs ne visai labi runājam poļu valodā” Jā tas ir Megaaktuāli Latvijā… :P

wpDiscuz