Lietuvā daļu baznīcu pārvērtīs par bumbu patvertnēm; Latvijā katram pašam jādomā, kur patverties kara gadījumā

baznīca Viļņā

“Dievs paglābs no nāves,” – izmantojot arī šādus vārdus Lietuvas amatpersonas nolēmušas daļu baznīcu pārvērst par patvertnēm, kurās cilvēki varētu slēpties no briesmām kara vai katastrofas gadījumā, vēsta TV3 Ziņas.

Latvijā gan šādas sarunas starp valsts un baznīcu pārstāvjiem nav bijušas, un izrādās, nemaz tik daudz to pagrabu zem mūsu sakrālajām celtnēm arī nav.

Vai Latvijas baznīcas būtu gatavas sadarboties ar valsti un pārvērst savus pagrabus par potenciālajām bumbu patvertnēm? TV3 Ziņas skaidroja, ko varam mācīties no Lietuvas piemēra.

Lietuvas katoļu baznīca un Iekšlietu ministrija noslēgusi sadarbības līgumu, saskaņā ar kuru priesteri instruēs draudzes par civilo aizsardzību, bet dažas baznīcas noteiktas kā patvertnes ārkārtas situācijām. Šobrīd Viļņas Dievmātes Mierinājuma baznīcas pagrabstāvs kalpo kā izstāžu telpa, un tajā atrodas mākslinieku instalācijas. To var pārveidot par ārkārtas patvertni, kur cilvēki var paslēpties militāra uzbrukuma vai katastrofas gadījumā.

Lietuvā jau 2500 ēku nozīmētas kā potenciālās patvertnes. Tajās var izmitināt vairāk nekā 800 000 cilvēku, teju trešdaļu visu iedzīvotāju.

Mērķis ir nākotnē izveidot patvertņu tīklu, kas aizsargātu 40% iedzīvotāju reģionos un 60% lielajās pilsētās.

Latvijā tikmēr valsts iestādes ar baznīcām par pagrabu kā bumbu patvertņu izmantošanu nav runājusi.

Un izrādās – šādu pagrabu nemaz nav tik daudz.

“Tādi lieli pagrabi, par kādiem stāsta teikas, zem baznīcām praktiski nemaz nav! Mums ir stāsti par Doma pagrabiem, diemžēl, Domā nav pagrabs. Pagrabs ir, piemēram, Vecajā Ģertrūdes baznīcā izbūvēts, izmantot par patvertni noteikti var un krīzes gadījumā noteikti tas arī tiks darīts. Es zinu, ka padomju laikos Rīgas reformātu baznīcu pārveidoja par patvertni, tur ir pagrabstāvs izbūvēts ar visām dzelzs durvīm, bet tas ir tāds artefakts,” TV3 Ziņām skaidro Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas pārstāvis Kaspars Upītis.

Pagrabus baznīcās parasti izmantoja kā kapavietas, tās nav labiekārtotas. Kad sākās karš Ukrainā, izskanēja pat ideja veidot bumbu patvertni blakus Doma baznīcai, proti, zem Doma laukuma.

“Ir projekts, ka mēs varētu labiekārtot Doma laukumu un hipotētiski iekārtot arī bumbu patvertni. Tādu ideju mēs izteicām pašvaldībai, sarunu līmenī šādas sarunas notika, bet uz priekšu nekas tālāk nav noticis,” norāda Upītis.

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) uzsver – patvertņu veidošana ir ļoti nepieciešama, bet tas ir dārgs un sarežģīts process, kurā iesaistītas dažādas ministrijas.

“Šeit ir daudzu institūciju mijiedarbība, bet vispirms, protams, Iekšlietu ministrijas ieskaite. Liekam darba kārtībā. Noteikti ir jāņem tā labākā prakse, kas ir Lietuvā un Igaunijā, šeit vēl ir diezgan nozīmīgs solis sperams.”

Patlaban Latvijā bumbu patvertņu nav – padomju laika izveidotās ir savulaik privatizētas, nolaistas, vai valsts, pašvaldību īpašumā, bet gadu gaitā pārveidotas citiem mērķiem. Līdz Krievijas agresijai Ukrainā šī tēma nebija kustināta, tādēļ tagad ārkārtas situācijā katram par savu drošību jārūpējas pašam.

Avots: TV3 Ziņas

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
levitkucins
levitkucins

Latkrievijā un Baltkrievijā, divās māsu republikās, neviens tādām muļķībām kā dievs netic. Kaut kādi viduslaiki tai Lietuvā. Vismaz ar kaut ko varam palepoties. Mums ir partija ar skaidru programmu un līders