Znotiņa aicina tiesas “nečammāties” un neaizrauties ar plašu ekspertīžu veikšanu naudas atmazgāšanas lietās

Latvijā ir svarīgi, lai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) lietās tiesas process ir ātrs, taču tiesneši varētu nokļūt strupceļā, uzaicinot lielu daudzumu liecinieku un nozīmējot apjomīgas ekspertīzes, mācībās likumsargiem norādījusi Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

Oktobra beigās FID organizēja tiešsaistes mācības tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā.

Dienesta mājaslapā rakstīts, ka mācību galvenais temats – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte. Dienests norāda, ka būtiskākie predikatīvie noziegumi, kas rada NILL apdraudējumu, ir korupcija un kukuļošana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālā aprite un noziegumi pret īpašumu.

Praksē pastāvot situācijas, kad FID un izmeklētāju, izmeklētāju un prokuroru, kā arī prokuroru un tiesu viedokļi par pierādījumu apjomu un pietiekamību NILL lietās atšķiras, norāda FID.

Znotiņa šajās mācībās klātesošajiem pauda cerību, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā nokļūs strupceļā, ja tiesas procesā aicinās uz tiesu lielu daudzumu lieciniekus vai nozīmēs apjomīgas ekspertīzes.

“Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām,” liecina Znotiņas paustais aģentūras LETA rīcībā esošajā videoierakstā.

Znotiņa norādīja, ka šajos jautājumos ir ārkārtīgi būtiski, lai tiesas process ir ātrs.

“Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam,” skaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ātri un efektīvi ir jāstrādā, kā arī jāizmanto visas tās iespējas, ko citas valstis ir atzinušas par iespējamām. Tādēļ arī ārvalstīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problemātika neesot tik liela kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu no FID vadītājas aģentūrai LETA neizdevās iegūt, taču dienestā skaidroja, ka mācības bija paredzētas konkrētai auditorijai – tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētājiem, drošības iestāžu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem

Mācības tika veidotas specifiski darba vajadzībām, ar mērķi izskatīt izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas problēmjautājumus, pārskatīt pielietojamās metodes, nodrošināt pieredzes apmaiņu un dalīties ar labākās prakses piemēriem. 

Avots: Diena