Ventspils brīvostā turpinās katastrofa: kravu apgrozījumu grauj Meroni kontrolētie sauskravu termināļi

41 procents mīnusā — šāda ir patlaban svaigākā statistika par Ventspils brīvostas kravu apgrozījuma kritumu šogad, un lielākos mīnusus sagādājuši “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētie termināli.

Saskaņā ar Ventspils brīvostas pārvaldes oficiāli apkopoto statistiku 2019. gada pirmajos mēnešos kravu apjoms bijis nedaudz virs 2 miljoniem tonnu mēnesī, nākamajos trīs — nedaudz zem (tas skaidrojams ar akmeņogļu pieprasījumu Ziemeļu puslodē, jo 2019. g. sākumā bija auksta ziema un liels pieprasījums pēc energoresursiem apkures sezonai).

Turpretī šajā gadā visos mēnešos kravu apgrozījums Ventspils ostā knapi noturējies virs miljona tonnu mēnesī, tikai februārī pietuvojoties pusotram miljonam. Procentuāli tas veido 34% līdz 49% lielu kritumu, kopējais rādītājs — mīnus 41% jeb vismaz 4 miljoni tonnu. Ir gandrīz skaidrs, ka Ventspils osta līdz gada beigām nespēs noturēt jau tā samazināto prognozi — 20 miljonus tonnu gadā; šobrīd kravu apjoms atpaliek pat no “vissliktākā iespējamā scenārija” par pieciem procentiem.

Brīvostas pārvaldes sniegtie dati par dažādām kravu grupām un to pārkrāvējiem ļauj aprēķināt, kā veidojas šī statistika. Puslīdz stabili strādājusi SIA Ventspils naftas termināls (ap 3 miljoniem tonnu, neliels kritums), bet par trešdaļu mazāk pārkrāvuši naftas ķīmijas un produktu termināļi SIA VK Terminal Services un SIA Ventall termināls, kas katrs pārkrāvuši ap 200 tūkstošiem tonnu.

Graudu termināls pirmajos piecos mēnešos pārkrāvis zem 100 tūkstošiem tonnu (mīnus 37%), kamēr ģenerālkravu un konteineru termināls  NNVT noturējies virs miljona tonnu, pateicoties kravu daudzveidībai, no kurām lielāko daļu ģenerējusi prāmju satiksme. Vienlaikus gandrīz uz pusi nokrities pa Polockas — Ventspils cauruļvadu piegādātās dīzeļdegvielas apjoms: pusotra miljona tonnu vietā pārsūknēti ap 850 tūkstošiem tonnu.

Bet vēl briesmīgāka katastrofa redzama Rūdolfa Meroni kontrolētajos sauskravu terminālos, no kuriem AS Baltic Coal Terminal 2 miljonu tonnu vietā šogad pārkrāvis tikai 120 tūkstošus tonnu (divdesmikārtīgs kritums), bet AS Ventspils tirdzniecības osta demonstrējusi “tikai” trīskārtīgu kritumu pret pagājušo gadu, pārkraujot 367 tūkstošus tonnu.

Tāpat kā visus pēdējos piecus gadus, Kālija parks pa pusgadu pārkrauj apmēram tik daudz, cik tam patiesībā vajadzētu pārkraut katru nedēļu — ap 100 tūkstošiem tonnu. Vienīgo nelielo pieaugumu no R. Meroni uzņēmumiem demonstrējis AS Ventbunkers — 577 tūkstoši tonnu ar naftas produktiem (24% pieaugums pret pagājušo gadu), taču jāatceras, ka Ventbunkera faktiskā jauda ir pie 10 miljoniem tonnu gadā. Pēdējoreiz Ventbunkers tuvojās šādiem rādītājiem, kad to nevadīja R. Meroni un viņa uzticības personas.

To, ka šādos skaitļos vainojami ne mistiski ārējie spēki, bet gan pašu menedžments, parāda SIA Ventplac rādītāji: šis nelielais, bet darbīgais termināls, kas specializējas uz Latvijas kokmateriālu un meža produkcijas eksportu, palielinājis kokmateriālu un šķeldas pārkraušanu par 45%, audzējis arī rapša granulu izvešanu, kopā pārkraujot jau ceturtdaļmiljonu tonnu šajā gadā, kas tam ļaus uzstādīt visu laiku labākos rezultātus gada beigās.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek