Prokuratūras paziņojums*
Sabiedrībā bieži ir izskanējuši pārmetumi tiesībaizsardzības iestādēm – Valsts policijai, prokuratūrai – par to, ka krimināllietas pēc Krimināllikuma 132.(prim) panta par vajāšanu nereti tiek uzskatītas kā maznozīmīgas vai vispār netiek izmeklētas. Prokuratūra vēlas atzīmēt, ka šādi pārmetumi nav pamatoti.
Vajāšana ir viens no vardarbības veidiem un tā var izpausties kā vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana, nevēlama saziņa ar šo personu, uzmācīga komunikācija, miera traucēšana, ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu, vai citas personas aizskaršana jebkurā citā līdzīgā veidā bez likumīga iemesla.
Vajāšanu var realizēt, arī vienkārši atrodoties pie personas privātīpašuma vai iekļūstot tajā, sūtot, piegādājot, novietojot materiālu vai objektu vajātajai personai pieejamā vietā bez jebkāda iemesla. Vajāšana ietver arī informācijas ievākšanu par personu, komunicēšanu ar vajātajai personai tuvu cilvēku. Būtisks vajāšanas elements ir, ka personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.
Lielākajā dāļā Eiropas Savienības valstu vajāšana tiek noteikta kā īpašs noziedzīga nodarījuma veids, vienlaikus piedāvājot cietušajiem nepieciešamo aizsardzību, jo vajāšana ir atkārtotu darbību kopums.
Krimināllikuma 132.(prim) pants, kas paredz kriminālatbildību par vajāšanu, stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī un par šādu noziedzīgu nodarījumu var piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Prokuratūra no Valsts policijas kriminālvajāšanas uzsākšanai kopumā saņēmusi 24 minētās kategorijas krimināllietas, no kurām 18 krimināllietas ir nosūtītas tiesai izskatīšanai pēc būtības. Tas apliecina to, ka ir izveidojusies tiesu prakse un tiesībaizsardzības iestādēm ir izpratne par šāda veida noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu.
Tā piemēram, vienā no šāda veida krimināllietām 2021. gada 14. maijā tika uzsākta tiesvedība Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Minētajā krimināllietā apsūdzētā persona veica regulāru, uzmācīgu un nevēlamu saziņu ar cietušo personu, sistemātiski agrās rīta stundās nosūtot dažāda satura elektroniskā pasta vēstules, turklāt šādas vēstules tika sūtītas arī personas radiniekiem un darba kolēģiem.
Tāpat apsūdzētais cietušajam radīja pastāvīgu spriedzi, dažādos veidos liekot zināt par savu klātbūtni gan pie cietušā dzīvesvietas, gan darba vietas, gan citām vietām, kurās regulāri atradās cietusī persona. Ar minētajām apsūdzētā darbībām tika traucēts cietušā miers un drošība, kā rezultātā cietušajam tika radīta pastāvīga spriedze un pārliecība, ka viņš tiek vajāts, kā arī radītas bailes par savu un tuvinieku drošību.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
* Tekstā saglabāta oriģinālrakstība.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Pietiek
ku kū
Mans viedoklis: šajā gadījumā nebija pamata ierosināt krimināllietu. Kāpēc ierosināja?! Ir par ko padomāt.
Ak tad “nepareizs” komentārs bija ja izdzēsāt. Kas tad bija tur tāds “nepareizs”?
Nespēju noticēt prokuroru aprobežotībai, proti, šeit nav runa par vajāšanu vispār – neviens nevienu nevajā un neapdraud. Vienkārši ir publicēta grāmata, kurā lietas nosauktas īstajos vārdos, kas tās “varonim” vienkārši nepatīk. Sabiedrības tiesības zināt un žurnālistu tiesības (un pienākums) pētīt ir augstākas par kaut kādām (tiesvedības vai aizstāvības vajadzībām) izdomātām bailēm no vajāšanas.