Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta DB avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.
Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» – uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.
Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.
Mani informācijas avoti pieļauj iespēju, ka arī tā saucamajā «Rimšēviča – Martinsona» krimināllietā figurējošais kukulis, iespējams, ir bijis tieši «par savu administratoru» Trasta komercbankā. Šajā Latvijas politisko varu un maksātnespējas administratoru mafiju vienojošajā procesā iezīmējas arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš ar darba kabineta biedru Ilmāru Krūmu. Te kopā ir praktiski visa «nacionālā maksātnespējas mafija».
Viena no lielākajām mīklām ir tā, kā Trasta komercbankas «Sprūda periodā» lēmumi tiek «dabūti cauri» FKTK. Jo zinātāju vidū tiek teikts, ka FKTK ir «Vonsoviča rokās», par kura «cilvēku», savukārt, tiek uzskatīts padomes loceklis Gvido Romeiko – FKTK «ilgdzīvotājs» un «pelēkais kardināls». Tas liek domāt, ka maksātnespējas jomā vienmēr ir pastāvējušas vēl kaut kādas jumta vienošanās un naudas plūsmas arī starp «nacionāļu» un «Vienotības» grupējumiem. Par to liecina, piemēram, arī ātrā NA deputāta Imanta Parādnieka pārmešanās pie Mārtiņa Bunkus, tiklīdz viņa patrons Sprūds tika iesēdināts aiz restēm.
«Sprūda shēmas» laikā, kad Trasta komercbankas administrators bija Krūms, iespējams, pamatojās uz to, ka bankas klienti pārsvarā bija nerezidenti, kurus «uzmest» varēja, vienkārši sākot prasīt «reālus papīrus», proti, ar dokumentiem pamatot naudas izcelsmi. Tādējādi Trasta komercbankas klienti tika motivēti noslēgt līgumus tiem norādītajā formā, ja viņi gribēja saglābt kaut daļu no savas naudas. Šis modelis ir pamatā tam, kādēļ prokuratūra šīs rīcības apsūdzētajiem tagad inkriminē kā izspiešanu.
Taču nez kāpēc nepamanīts paliek tas, ka pēc Ilmāra Krūma atcelšanas un «Vienotības» lobētā Armanda Rasas iecelšanas iepriekšējās shēmas ir nevis tikušas izbeigtas, bet gan, iespējams, tālāk formalizētas. Būtībā ar to pašu, kas Mārim Sprūdam tika inkriminēts kā izspiešana, turpināja nodarboties Mārtiņš Bunkus, iekasējot naudu «par juridisko palīdzību», ieskaitot karaliskos 30% jau kā līgumā noteiktu administratora atlīdzību. Visticamāk, «Vienotības mafija» arī šodien Trasta komercbankā turpina nodarboties ar to pašu, par ko «NA mafijai» ir krimināllietas.
Kā tas ir iespējams? Atbilde, visticamāk, atkal ir meklējama pazīstamā advokāta Romualda Vonsoviča lomā, kas, iespējams, jau no sākta gala ir galvenā loma. Kad tika gatavota ABLV Bank afēra, aizkulisēs tika saukts šis uzvārds. Kad tika nošauts Bunkus, tika teikts, ka viņš strādāja tieši uz šo uzvārdu.
Taču visi tie bija tikai pieņēmumi un runas līdz brīdim, kad Aldis Gobzems un pietiek.com publiskoja dokumentus, kas saistīti ar Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma Symbol Wood Limited sūdzību, proti, oficiālu pilnvaru, ko Vonsovičam izsniedzis Trasta komercbankas likvidators un tiesas prāvas dokumentus.
Kāpēc tāds klusums medijos? Ak, tās esot tikai pirmsvēlēšanu atklāsmes! Bet vai tad arī «oligarhu lieta» sabiedrībai nekļuva zināma, tikai pateicoties priekšvēlēšanu atklāsmēm? Kāda nozīme tam, kas ir Aldis Gobzems, ja fakti, ko viņš atklāj, ir patiesība? Un zīmīgi, ka tiek apšaubīti nevis šie atklātībā nākušie fakti, bet uzbrukts personām, kas tos ir uzdrīkstējušās publiskot.
Kāpēc? Kā raksta Gobzems, «redzams, ka par Trasta komercbankas administratora milzīgo atlīdzību cīnījās advokāts Romualds Vonsovičs. Mājsaimnieces Baibas Strautmanes, Ilzes Jaunalksnes draudzenes, vīrs. Vonsoviča birojā bieži viesi ir bijuši Ingus Bērziņš, Delfi galvenais redaktors, LTV un ReBaltica žurnālistes Ingas Sprinģes bērna tēvs, arī Nekā personīga komanda un vēl daži. Tas nodrošināja pilnīgu klusumu par Bunku un Vonsoviču faktiski visos lielajos medijos».
Klusumu, kas atļauj zagt.
Autors: Sandris Točs
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!