Valsts policijā ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas par to, ka izmantojot SIA Kurzemes finieris maksātnespējas procesu, tā, iespējams, noziedzīgā ceļā nodrošinot iespēju pārņemt kontroli uzņēmumā, kā iepriekš jau vēstījām (Par Kurzemes finiera pārņemšanu sākts kriminālprocess – Puaro.lv).
Bijušajam SIA Kurzemes finieris valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir aizdomas, ka 2014.gadā notikusī uzņēmuma pārņemšana bijusi ar krāpniecības pazīmēm, vēsta TV24 raidījuma STOPkadri sižets.
Zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks uzsver, ka grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem palīdzības piedāvājumi ir rūpīgi jāizvērtē, jāuzdod jautājums, kāpēc grib palīdzēt un kāds viņiem no tā labums.
Raidījums norāda, ka plašākā kontekstā par reiderisma gadījumiem Latvijā daudz ir dzirdēts pagājušajā desmitgadē, piemēram, saistībā ar “Laima”s un “NP Foods” aktīviem. Bet vai Latvijas uzņēmējdarbībā arī šobrīd ir iespējams reiderisms un vai nepieciešami labojumi likumos, lai situāciju uzlabotu, raidījums izvaicāja parlamenta deputātus.
Uzņēmēja, 14. Saeimas deputāte Linda Liepiņa (LPV) akcentē, ka reiderisms notiek arī mūsdienās. Viņa aktīvi sekojusi līdzi skandālam kuģbūvētavā Liepājā, kur, kā ziņoja liepajniekiem.lv, pagājušā gada novembrī īpašnieki centās viens otru patriekt no biznesa.
Uzņēmēja, 14. Saeimas deputāte Aiva Vīksna (AS) arī piekrīt, ka reiderisma gadījumi uzņēmējdarbībā notiek arī šobrīd.
Arī viņa akcentē nepilnības likumdošanā un aicina uzņēmēju organizācijas iesniegt konkrētus priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, lai izskaustu “kaut mazākās pazīmes un pat domas par reiderismu, jo biznesam ir jābūt caurspīdīgam un godīgam”.
Tikmēr 14.Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) akcentē, ka Krimināllikumā ir vairāki panti, kas paredz atbildību par šādām darbībām. Ja runa ir par reiderismu, tad tā varētu būt krāpšana, dokumentu viltošana, nepatiesas informācijas sniegšana valsts institūcijām.
“Vai ir nepieciešamība pēc vienas normas, kas ietvertu visas šīs darbības, tas ir diskutabls jautājums, jo problēma ir gadījumā – ja notiek slikta darbība, bet policija un prokuratūra atbild, ka mums par to nav paredzēta atbildība. Tātad, panti mums ir. Vai tie ir efektīvi, vai ir vajadzība pēc viena jauna panta, grūti pateikt. Uz to norādītu situācija, ja kāds būtu attaisnots – pārkāpums ar kaitējumu, bet atbildības par to nav. Ja tādi gadījumi būs, tad varēsim runāt par jaunu sastāvu,” raidījumam norāda Judins.
Savukārt SIA Sorainen ZAB juriste Ieva Zariņa izdevumā Ibizness norāda, ka vēl joprojām Latvijas normatīvajos aktos nav atrodama skaidra un vienota šī jēdziena definīcija, tas attiecīgi dod iespējas tā interpretācijai. Viņasprāt, līdzekļi reiderisma pielietošanai var būt dažādi, tomēr sasniedzamais mērķis visos gadījumos būs vienāds – kontroles pārņemšana pār sabiedrības kapitāldaļām vai tās aktīviem, vai pārvaldi, proti, kontroli pār lēmuma pieņemšanu.
Avots: TV24
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kāpēc tādus sīkus kociņus atļauj Latvijā griezt — un eksportēt?
Bija tāds uzņēmums Olainē, kurš piespiedu kārtā uzpirka mazākus. Nu gan paša šeptmaņa nav un daudzi pārņemtie biznesi nolaisti. Tikai žēl, ka profeionālie darbinieki pazaudēti. Tāda gan ir mūsu zeme, kur narkomāni un aktieri var sabojāt daudzus vietējos biznesus.
Odiņa rīcība ir odioza.
AICINA UZŅĒMĒJUS SNIEGT PRIEKŠLIKUMUS 🤪🤪🤪🤪pārsmējos!!!!
Viena versija ir – reiderismā pieķertu uzņēmumu likvidē, bet fiziskas personas soda ar liegumu turpmāk būt uzņēmējiem.