Eiropas Savienības (ES) Tiesas ģenerāladvokāte pirms neilga brīža ir sniegusi vērtējumu bijušā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča imunitātes lietā. Šis vēl nav galīgais lēmums, tomēr tiesa parasti piekrīt tās ģenerāladvokātu ieteikumiem. No sniegtā izvērtējuma var secināt, ka par daļu no Rimšēvičam izvirzītajām apsūdzībām tiesai Latvijā būtu jāvēršas Eiropas Centrālajā bankā (ECB), lai lūgtu atcelt viņa imunitāti.
Sākotnējais ieskats Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokātes Juliānas Kokotas sniegtajā vērtējumā parāda, ka jautājumu par bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča imunitāti vajadzētu sadalīt vairākās daļās. Uz apsūdzībām par nelegāli iegūto līdzekļu slēpšanu pirms 2014.gada novembra imunitāte nebūtu attiecināma.
Savukārt Rimšēviča darbības ap “Trasta komercbanku” varētu būt saistītas ar viņa pienākumiem ne tikai Latvijas Bankā, bet arī Eiropas Centrālās Bankas padomē. Tādēļ šajā gadījumā tiesai Latvijā vajadzētu vērsties Eiropas Centrālajā bankā, lai lūgtu atcelt Rimšēviča imunitāti.
Luksemburgā bāzētās tiesas ieskatā Eiropas Centrālā Banka, visticamāk, piekristu Rimšēviča imunitātes atcelšanai un tiesvedība Latvijā varēs turpināties.
Tomēr, ja pretēji sagaidāmajam, imunitāte netiks atcelta, šo Eiropas Centrālās bankas lēmumu varēs nodot pārbaudei Eiropas Savienības Tiesā.
Līdzīgu nostāju tiesvedības laikā pauda arī Eiropas Centrālā banka.
Tāpat ģenerāladvokāte lielā mērā noraidīja Rimšēviča aizstāvju paustos argumentus, ka tiesībsargājošās iestādes nedrīkstēja uzsākt Rimšēviča darbību izmeklēšanu, kamēr viņš pildīja Latvijas Bankas prezidenta un līdz ar to arī Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa pienākumus.
Pagaidām nav zināms, kad Eiropas Savienības Tiesa sniegs galīgo vērtējumu. Tomēr vairumā gadījumu tas sakrīt ar ģenerāladvokātu ieteikumiem.
Kā zināms, tiesvedība pret bijušo Latvijas Bankas vadītāju Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu tika uzsākta 2019.gada nogalē. Tomēr Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gandrīz uzreiz to apturēja, lai pēc Rimšēviča aizstāvju lūguma noskaidrot vai viņu vispār ir iespējams tiesāt.
Viedokli par to, vai uz Rimšēviču kā uz bijušo Eiropas Centrālās Bankas padomes locekli būtu attiecināma tiesiskā neaizskaramība var paust tikai Eiropas Savienības Tiesa. Tādēļ Rīgas rajona tiesa caur Ģenerālprokuratūru vērsās Luksemburgā ar lūgumu skaidrot, kā tālāk rīkoties.
Pandēmijas dēļ lietas izskatīšana nedaudz iekavējās, tomēr ar šo ģenerāladvokātes viedokli tiesa ir spērusi būtisku nākamo soli.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2018. gada februāri aizturēja Rimšēviču aizdomās par, iespējams, koruptīvām darbībām.
Rimšēviča krimināllieta nonākusi tiesā. Viņš uz apsūdzēto sola sēdies kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu. Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv
Lasītāju viedokļi