Pēc Latvijas Universitātes atbildes Tieslietu ministrijas Datu valsts inspekcijai, VDK zinātniskās izpētes komisija šobrīd ir izbeigusi pabeigto pētījumu un elektronisko izdevumu elektronisku publicēšanu Latvijas Universitātes tīmekļa vietnē lu.lv/vdkkomisija.
Ar papīra formā jau izdotiem rakstu krājumiem gan sabiedrības pārstāvji, gan valsts institūcijas arī turpmāk varēs iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur ir pieejami izdevumu obligātie eksemplāri, un citās bibliotēkās.
Jau ziņots, ka Latvijas Universitāte saņēmusi Tieslietu ministrijai padotās Datu valsts inspekcijas 2017. gada 12. decembra dokumentu par to, ka šī iestāde veic pārbaudi Administratīvā procesa likuma ietvaros par pabeigtu zinātnisko pētījumu publicēšanu, piemēram, kur aprakstīti vadošie čekisti jeb PSRS okupācijas laika totalitāro režīma represīvo dienestu štata darbinieki, kā arī to biogrāfijas.
2017. gada 20. decembrī Tieslietu ministrijai padotā iestāde norādīja: “Satversmes ievadā noteikts totalitāro režīmu nosodījums, kā arī Latvijas Republikas parlaments 1991. gada 24. augustā atzina čeku par noziedzīgu organizāciju. Ievērojot to Komisijas pienākums veikt VDK zinātnisko izpēti ir noteikts likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 18. pantā”, šo paziņojumu papildinot 2018. gada 11. janvārī: “Pārbaudes ietvaros 2017.gada 29.decembrī Inspekcija saņēma Latvijas Universitātes atbildi uz Inspekcijas 2017.gada 12.decembra informācijas pieprasījumu”[1].
Diemžēl, lai arī komisija sniedza viedokļus Latvijas Universitātei, šajā atbildē Tieslietu ministrijai padotajai iestādei universitāte nav ņēmusi vērā un nav iekļāvusi komisijas argumentus.
Inspekcija norāda, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu 2. panta 3. un 4. punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificētu fizisko personu, tātad arī personas vārds, uzvārds. Tāpēc visu pētījumu elektroniska publicēšana šobrīd pilnīgi pārtraukta.
Vēl 2017. gada oktobrī komisija vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu: “Komisija jau 2015. gada 6. martā ar protokollēmumu ir vienbalsīgi paudusi, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā nodrošināma pilnīga, tūlītēja visu Valsts drošības komitejas dokumentu, tajā skaitā Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā esošo, nodošana brīvai izmantošanai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas. Esam daudzkārt lūguši Satversmes aizsardzības biroju nodot šo kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas Nacionālajam arhīvam, kas glabā daudzus arī ierobežotas pieejamības dokumentus ar fizisko personu datiem.”
[1] http://www.dvi.gov.lv/lv/zinas/par-latvijas-universitates-ricibu-publicejot-lpsr-valsts-drosibas-komitejas-jeb-cekas-dokumentus-un-petijumus/
Autore: Marta Starostina, doktorante, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta viespētniece