Latvijas valsts un pašvaldību kopējais parāds šā gada jūnijā sasniedzis 21,9 miljardus eiro, kas ir vairāk nekā par vienu miljardu eiro vairāk nekā gada sākumā, atsaucoties uz Valsts kases datiem, norāda ekonomists Jānis Hermanis, kurš tīklā “X” publicējis grafiku par valsts un pašvaldību kopējā parāda dinamiku kopš 2018. gada.
Hermaņa izveidotais grafiks ļauj skaidri saskatīt ne tikai šā gada pieaugumu, bet arī daudz plašāku tendenci – astoņu gadu laikā Latvijas valsts un pašvaldību parāds ir vairāk nekā divkāršojies.
No aptuveni 9,5 miljardiem eiro 2018. gada sākumā tas pakāpeniski pieaudzis līdz 10,8 miljardiem 2020. gada sākumā, bet pēc tam sekojis strauš lēciens. Covid-19 pandēmijas laikā parāds dažu mēnešu laikā pieauga līdz vairāk nekā 12 miljardiem eiro, un kopš tā laika augšupejošā tendence nav apstājusies.
Grafikā redzams, ka 2022. gada sākumā parāds sasniedza 15,2 miljardus eiro, 2023. gada sākumā – 16,6 miljardus, 2024. gada vidū valsts parāds ir jau 18,6 miljardi eiro, 2025. gada vidū tas pārsniedz 20 miljardus eiro, savukārt šā gada jūnijā tas sasniedzis jaunu vēsturisku maksimumu – 21,9 miljardus eiro.
Īpaši izceļas pēdējo divu gadu dinamika. Lai gan redzami atsevišķi nelieli kritumi, kopējā tendence ir nepārprotama – valsts parāds turpina pieaugt gandrīz nepārtraukti.
Vai 21,9 miljardi ir daudz?
Absolūtais skaitlis pats par sevi nesniedz pilnīgu priekšstatu par valsts finanšu stāvokli. Ekonomisti parasti vērtē ne tikai kopējo parāda apmēru, bet arī tā attiecību pret iekšzemes kopproduktu, budžeta deficītu un valsts spēju aizņemties par pieņemamām procentu likmēm.
Tomēr Hermaņa publicētais grafiks uzskatāmi parāda vienu būtisku faktu – pēdējo astoņu gadu laikā Latvijas parāda pieauguma temps ir ievērojami paātrinājies. Ja līdz 2020. gadam parāds pieauga salīdzinoši lēni, tad pēc pandēmijas tas praktiski katru gadu papildinājies par vienu līdz diviem miljardiem eiro.
Būs jāpieņem sarežģīti lēmumi
Tuvākajos gados valdībai būs jāmeklē līdzsvars starp nepieciešamību finansēt aizsardzību, infrastruktūras attīstību un citus stratēģiski svarīgus projektus, vienlaikus nepieļaujot nekontrolētu parāda pieaugumu.
Ja ekonomika turpinās augt pietiekami strauji, lielāks parāds pats par sevi vēl nenozīmēs finanšu krīzi. Taču, ja ekonomikas izaugsme kļūs lēnāka un aizņemšanās izmaksas saglabāsies augstas, arvien lielāka daļa no valsts budžeta būs jānovirza procentu maksājumiem, nevis jaunām investīcijām.
Hermaņa publicētais grafiks parāda ilgstošu tendenci – Latvijas valsts un pašvaldību kopējais parāds pēdējos gados pieaug gandrīz nepārtraukti, un 2026. gada jūnijā tas sasniedzis līdz šim augstāko līmeni – 21,9 miljardus eiro.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ja nodokļu ieņēmumi nenodrošina valsts pārvaldes un siles strēbēju dzīves līmeni, var rīkoties dažādi – stimulēt uzņēmējdarbību un naudas apriti, samazināt valsts pārvaldi un budžeta apguvēju skaitu, uzlikt lielākus nodokļus, saglabāt status quo un regulāri aizņemties.Acīmredzami, ir izvēlēts variants ar regulāru aizņemšanos.