Lai samazinātu tranzīta miljonu zaudējumus, uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ķēries pie nomas cenu celšanas tam piederošajos īpašumos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Jauno biznesa modeli uz savas ādas sajutis kokapstrādes uzņēmums Suntažos, kam nomas maksa pacelta divpadsmit reizes. Summas nav milzīgas, taču nesamērīgas mazajam ciematam.
Uzņēmēji ir nepatīkami pārsteigti un grasās atstāt nomātās platības. Ir maz ticams, ka “Latvijas dzelzceļš” ciematā, kur sliedes jau sen demontētas, atradīs citu nomnieku.
Uzņēmuma ”Jauda koks” pamatdarbība ir elektrības stabu izgatavošana. Augstām prasībām atlasītos baļķus Suntažu ražotnē nomizo, izkaltē un impregnē ar ķīmiju, lai tie būtu pasargāti no kaitēkļiem un mitruma.
Stabus te ražo jau no padomju laikiem. Kādreiz baļķus šurp veda pa dzelzceļu, īpašā placī atlasīja derīgos un pa dzelzceļu aizveda arī gatavo produkciju. Tagad dzelzceļa te vairs nav, taču uzņēmums darbu turpina.
Kad Latvenergo uzbūvēja savu koku stabu ražotni, Suntažu uzņēmums panīka. Taču 2015.gadā mainījās firmas īpašnieki. Ienāca liels turku uzņēmums, kam ir noņēmēji tuvajos Austrumos un Āfrikā, īpaši Lībijā. Nolaistajā uzņēmumā sākās rosība.
Apjomi auga un bija nepieciešamas papildu platības, kur kaltēšanai kraut kokus. Firma pieteicās nomāt kaimiņos esošo ”Latvijas dzelzceļa” zemes gabalu. Izsolē ”Jauda koks” bija vienīgais pretendents. Divus hektārus lielo platību, no kuras aptuveni puse ir lietderīgi izmantojama, ražotājs ieguva nomā par 1100 eiro gadā.
Šogad situācija mainījās.
”Latvijas dzelzceļš” strauji pacēla cenu. To, kas bija jāmaksā gadā, tagad valsts uzņēmums prasa par vienu mēnesi.
Uzņēmēji cerēja, ka tā ir kļūda.
Līgums bija jānoslēdz gada sākumā. Tas joprojām nav izdarīts. Firma gatavojas no nomātās platības aiziet, jo blakus nopirkts daudz plašāks zemes gabals. Tas prasīs lielus ieguldījumus jaunās platības labiekārtošanā un koku pārkraušanā. Uzņēmumam šobrīd nav vieglākie laiki. Pēdējos gados kara un nemieru dēļ eksotiskajos tirgos krities apgrozījums. No marta Covid-19 dēļ būtiski pieaugušas transporta izmaksas.
Suntažu pagasta pārvaldē stāsta, ka apkārtnē pārsvarā ir kokapstrādes un lauksaimniecības uzņēmumi, kam savas zemes netrūkst un zemes gabals pie uzbēruma bez sliedēm var palikt tukšs. Ražojošiem uzņēmumiem šaurā zemes strēmele neesot iekārojama.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) skaidro, ka zaudējumos slīgstošajam “Latvijas dzelzceļam” dots rīkojums izstrādāt jaunu biznesa modeli un pārskatīt visus īpašumus. No zaudējumus nesošajiem jāatsakās, bet vērtīgajos jānosaka tirgum atbilstoša maksa.
“Latvijas dzelzceļa” nekustamā īpašuma portfeļa sakārtošana un maksimāli saimnieciska izmantošana ir viena jaunā biznesa modeļa būtiskām sastāvdaļām. Tā nomas paaugstināšanu skaidro uzņēmumā. Kas izdomā jaunās cenas, uzņēmums neatklāj.
Kā var noprast, jaunā uzņēmuma vadība uzskata, ka zemes nomas maksa ir bijusi tik nesamērīgi zema, ka netiek piedāvāts ne pakāpenisks palielinājums, ne arī uzņēmums ir gatavs sarunām. Tā kā gada maksa tagad tiek prasīta par mēnesi, tad var secināt, ka valsts uzņēmumā ir pārliecināti, ka tas ir līdz šim neiegūtais labums.
Ja šis līgums līdz šim dzelzceļam nesis vienpadsmit tūkstošu zaudējumus ik gadu, tad vienlaikus ar cenas palielināšanu būtu jāsauc pie atbildības tās amatpersonas, kas to uzņēmuma vārdā parakstījušas. Taču pusgada laikā neviens atbildīgais nav noskaidrots.
Atbildēt uz tiešiem jautājumiem, kas vērtēja nekustamo īpašumu un tirgus situāciju Suntažos un kā tas sakrita, ka cena izauga precīzi 12 reizes, uzņēmuma vadība izvairījās.
Mēneša sākumā valdība atbalstīja 40 miljonu dotāciju Latvijas sliežu ceļu pārvaldītājam finanšu līdzsvara nodrošināšanai un zaudējumu segšanai par pasažieru pārvadāšanu. Latvijas dzelzceļa jaunais biznesa modelis ir tikko kā pieņemts un atrādīts arī Satiksmes ministrijai. Pamatojoties uz šo dokumentu, uzņēmums izstrādāšot vidēja termiņa stratēģiju, par ko plašāka informācija būšot pieejama vasaras otrā pusē.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: TV3 Nekā Personīga
Bet dzelzceļa valdes priekšsēdētājai atalgojums 128 000 eiro gadā. Kas tas par biznesu un tāda paradīze, ka algas nav atkarīgas no uzņēmuma darba rezultātiem, tāpat kā tagad valdība, visi ministri, visi ierēdņi izdalīs 5 miljardus, draugiem, radiem, partijas biedriem un atbildības nekādas, tikai rullē un Satversmei uzšpļauj!!!!!
Nekā personīga- tikai bizness. Tiaki ta var nodrošināt ekonomikas izrāvienu