Kamēr „sabiedriskā” Latvijas Radio valde, tuvojoties radio deviņdesmit piektajai dzimšanas dienai, ir saņēmusi iespaidīgas – 5000-6000 eiro lielas prēmijas, pārējiem darbiniekiem nācies samierināties ar pieticīgākām veltēm – tējiņu un plediņu, kā arī arodbiedrības sagādātu „individualizētu krūzīti”.
Lielākā prēmija – 6155 eiro
„Latvijas Radio 95. gadadienas ietvaros darbinieki no darba devēja saņēma dāvanu, kuras vērtība nepārsniedza 15 eiro personai, un tā bija – pleds un tēja. Savukārt Arodbiedrība katram darbiniekam uzdāvināja individualizētu krūzīti,” – tā oficiālā vēstulē, ko parakstījušas visas trīs Latvijas Radio valdes locekles, aprakstītas radio ierindas darbinieku saņemtās veltes.
Un tas vēl neesot viss: „Tāpat ik gadu Radio dzimšanas dienā tiek godināti ilggadējie Latvijas Radio darbinieki, kuri Radio attīstībai un satura veidošanai veltījuši 25, 30, 35, 40 un 50 darba gadus. Piecpadsmit kolēģiem tika pasniegti ziedi un fotogrāfija, kurā redzams kāds no vēsturiskās Radiomājas interjera elementiem.”
Tomēr ir bijuši trīs izņēmumi – šīs pašas Latvijas Radio valdes locekles. Valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne (attēlā) šā gada septembrī saņēmusi 5862,24 eiro lielu prēmiju, valdes locekles Mārītes Tukišas saņemtās prēmijas apjoms ir bijis 6155,77 eiro, bet valdes locekle Sanita Dika-Bokmeldere prēmijā saņēmusi 5276,38 eiro (visas summas – pirms nodokļu nomaksas).
Saskaņā ar Latvijas Radio valdes skaidrojumu tieši šādu prēmiju apjomu visām trim valdes loceklēm esot noteikusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA Latvijas Radio kapitāla daļu turētāja.
Valdes oficiālajā vēstulē nepārprotami apgalvots – precīzi šādas prēmijas esot noteikusi tieši NEPLP „pēc Latvijas Radio valdes locekļu individuālo amata pienākumu izpildes 2019. gadā izvērtēšanas atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, kas nosaka, ka valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas”.
NEPLP skaidro – galīgo lēmumu pieņēma pašas prēmējamās
Taču šis Latvijas Radio valdes apgalvojums, spriežot pēc NEPLP oficiālā skaidrojuma, nav īsti patiess. Tikpat oficiālā vēstulē padome apliecina, ka lēmuma formulējums ir bijis būtiski atšķirīgs, uzdodot radio valdei vispirms izvērtēt finansējuma pieejamību prēmiju izmaksai.
„VSIA Latvijas Radio valdes priekšsēdētājai Unai Klapkalnei par darbības rezultātiem 2019.gadā piešķirama prēmija 60% apmērā no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79.panta septītajā daļā noteiktā maksimālā pieļaujamā prēmijas apmēra,” – šāds bijis NEPLP 24. septembra lēmums attiecībā uz radio vadītājai izmaksājamo prēmiju.
Abām pārējām valdes loceklēm prēmijas „griesti” noteikti attiecīgi 70% (M. Tukišai) un 60% (S. Dikai-Bokmelderei) apmērā no likumā noteiktā maksimālā apmēra – „prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzības apmēru”.
Turklāt NEPLP uzdevusi Latvijas Radio valdei „veikt kapitālsabiedrības rīcībā esošo finanšu līdzekļu novērtējumu, rūpīgi izvērtējot VSIA Latvijas Radio finansiālās iespējas veikt iepriekš norādīto prēmiju izmaksas un to izmaksu ietekmi uz valsts kapitālsabiedrības budžetu”.
Ierindas darbiniekiem prēmijas par labu darbu nesanāca
Par šo izvērtējumu Latvijas Radio valde informāciju sniegt izvairās, taču prēmiju apjoms precīzi sakrīt ar maksimāli iespējamo: tā, piemēram, M. Tukišai aprēķinātā prēmija 6155,77 eiro apmērā cents centā atbilst 70 procentiem no divām viņas mēnešalgām (katra – 4396,98 eiro). Tieši tāpat ir ar abām pārējām valdes loceklēm, – U. Klapkalnes mēnešalga ir 4885,20 eiro, bet S. Dikas-Bokmelderes – 4396,98 eiro.
Ir zināms, ka Latvijas Radio darbinieku arodbiedrība bija lūgusi vadībai atrast iespēju arī ierindas darbiniekus par godu plaši atzīmētajai radio deviņdesmitajai jubilejai „kaut kā paprēmēt”, – to stāsta arodbiedrības pārstāvis, kurš labi saprotamu iemeslu vēlas saglabāt anonimitāti.
Taču saņemts stingrs atteikums – nē, naudas nav, un galu galā nav arī motivācijas sistēmas. Kad šā mēneša arodbiedrības un valdes tikšanās laikā valde „nopūšoties atzinusi”, ka izmaksājusi sev prēmijas par pagājušā gada darbu, valdes locekle M. Tukiša piebildusi, ka nemaz neesot bijis citu variantu, jo „Latvijas Radio ir ļoti daudz naudas, kas nav iztērēta”.
Tomēr šī nauda ir tikusi tikai dažiem. Kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, Latvijas Radio vadības rīkojumi pamatdarbības jautājumos apliecina – nevienam pašam darbiniekam šogad nav piešķirta prēmija, naudas balva, vai motivācijas bonuss par labu darbu. „Secināms, ka labie rezultāti ir tikai un vienīgi trīs valdes kundžu sasniegums,” ar ironiju saka arodbiedrības pārstāvis.
„Latvijas Radio valde un Latvijas Radio arodbiedrība ikdienas darba attiecībās ir diskutējusi par prēmiju piešķiršanu darbiniekiem saistībā ar Latvijas Radio 95 gadu jubileju. Tā kā prēmijas ir maksājums par darbinieka individuālajiem darba izpildes rezultātiem un sasniegtajiem darba mērķiem, Latvijas Radio valde uzskata, ka prēmiju piešķiršana ir saistāma ar darbinieka darba snieguma izvērtējumu, nevis Radio gadadienu,” arodbiedrības pārstāvja ironisko komentāru faktiski apstiprina dāsni prēmētā Latvijas Radio valde.
LTV valdes loceklis salīdzinoši pieticīgāks
Salīdzinoši pieticīgāks ir bijis Latvijas Televīzijas vienīgais valdes loceklis Ivars Priede, attiecībā uz kura prēmēšanu NEPLP šā gada 24. septembrī ir pieņēmusi gandrīz identisku lēmumu.
„VSIA Latvijas Televīzija valdes loceklim par darbības rezultātiem 2019.gadā piešķirama prēmija 50% apmērā no kapitālsabiedrības valdes locekļa viena mēneša atlīdzības apmēra, vienlaikus uzdodot VSIA Latvijas Televīzija valdes loceklim veikt kapitālsabiedrības rīcībā esošo finanšu līdzekļu novērtējumu, rūpīgi izvērtējot VSIA Latvijas Televīzija finansiālās iespējas veikt iepriekš norādītas prēmijas izmaksu un tās izmaksas ietekmi uz valsts kapitālsabiedrības budžetu,” skaidro NEPLP.
Kā apliecina Latvijas Televīzijas (LTV) valdes loceklis I. Priede, viņam šā gada otrajā pusgadā arī tiešām izmaksāta prēmija, taču tā ir bijusi divreiz mazāka nekā trim Latvijas Radio vadītājām, – I. Priedem aprēķināta un izmaksāta 2587,50 eiro liela prēmija.
Savukārt Latvijas Televīzijas darbinieku saņemtās veltes medija dzimšanas dienā gan bijušas līdzvērtīgas Latvijas Radio pasniegtajām. „Katrs LTV darbinieks LTV dzimšanas dienā saņēma pierakstu blociņu un pildspalvu ar LTV simboliku, kā arī šokolādīti, bet direktori un struktūrvienību vadītāji – arī krūzīti ar LTV simboliku,” skaidro I. Priede, vēl nosūtot arī fotoattēlus ar dāvanu komplektiņiem.
Portāla Puaro.lv ir sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Pietiek
Vēl viens piemērs tam kad ir dziļi uzd…t parastai tautai, līdzko tiek amatos tā uzskata sevi par dieva sūtni
Kad būs izdota nākošā grāmata Prezidentgribis , gaidu ?
Kur mēs detalizēti varam iepazīties ar Lato Lapsas sponsoriem? Cik?kas? Kāpēc un ar ko guļ.
Ko tu ar to gribi teikt? Lai kādi būtu vai nebūtu viņa sponsori, tas, kā lietas tiek kārtotas nodokļu maksātāju uzturētos plašsaz. līdzekļos un citās iestādēs, ir noziegums jeb vismaz netaisnība pret mums visiem. Kāpēc lai es maksātu nodokļus, ja visu manis gadā samaksāto iegrūž rīklē šādām trim dāmām par skaistām acīm? Vai man to vajag?
Un piebildīšu, ka man patīk Latvijas Radio un es gribu, lai tas turpina raidīt vēl vismaz 95 gadus!
Valsts kapitālsabiedrību uzraudzības jautājumu bardakā atbildība ir jāprasa no Pārresoru koordinācijas centra.
Tur ir tāda gasūne, bez kuras akcepta šīm radio dāmām nemaz prēmijas nevar izmaksāt.
Lato Lapsam vajadzētu parakt dziļāk to PKC.
Kā savā revīzijā norādīja Valsts kontrole, tieši PKC neprofesionalitātes un apzinātas bezdarbības, fiktīvas nominācijas, tukšas muldēšanas, lodēšanas dēļ valsts kapitālsabiedrību valdes algu un prēmiju izmaksās ir nelikumīgi iztērēti 4 miljoni, un tas viss noticis tieši gasūnes laikā.
Par to arī ir informētas tiesībsargājošās institūcijas, jo Valsts kontroles revīziju secinājumi tagad ir pakļauti arī krimināllietu vērtēšanai par valstij nodarītajiem zaudējumiem, ko savā bezdarbībā ir pieļāvušas valsts amatpersonas.
Pameklē internetā, tur visu var atrast.
Viis labākajas padomju laiku tradīcijaš kā tam arī ir jābūt- visu varu padomēm… un dāmu komiterjām