Ģenerālprokurors kritizē tiesu reformu un spriedumu kvalitāti

Kalnmeiers
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šodien gadskārtējā virsprokuroru sanāksmē asi kritizēja tiesu reformu un kritiku veltīja arī tiesu spriedumu kvalitātei.

Ģenerālprokurors norādīja, ka pēdējos gados pasliktinājusies pirmās un otrās tiesu instances nolēmumu kvalitāte. Par to liecina Ģenerālprokuratūras pērn sagatavotu iesniegumu un protestu skaits par jau spēkā esošajiem tiesas nolēmumiem kriminālprocesos, kuros Ģenerālprokuratūra saskatījusi likumpārkāpumus. Pērn Augstākā tiesā iesniegts 61 protests par spēkā stājušiem spriedumiem, kas ir par 29 protestiem vairāk nekā gadu iepriekš.

“Tas ir liels skaits un liecina par kopējo brāķi, kas nozīmē, ka tiesnesis rakstot spriedumu pieļāvis kļūdu, prokurors iepazīstoties ar tiesas nolēmumu nav pamanījis kļūdu un arī advokāts nav pamanījis kļūdu. Atgādināšu, ka šie protesti tiek iesniegti tikai notiesāto personu interesēs, lai uzlabotu viņu stāvokli,” uzsvēra Kalnmeiers.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs bija vienīgā no uzaicinātajām amatpersonām, kura uzstājās pēc Kalnmeiera. Viņš nenoliedza, ka jaunie tiesneši uzreiz nespējot pietiekami profesionāli strādāt ar nopietnām lietām, taču viņš pauda cerību, ka ar laiku “šī blakne” atrisināsies.

“Izskanēja jautājums par pirmās, otrās instances tiesu nolēmumu iespējamo kvalitāti. Tas ir zināms pārejas periods uz trīs tīro instanču sistēmu, bet to, ka jaunie kolēģi ne uzreiz un pietiekami profesionāli spēj strādāt ar pietiekami nopietnām lietam, tas ir acīmredzami. Iespējams ar laiku šī problēma atrisināsies,” uzsvēra Bičkovičs.

AT priekšsēdētājs nenoliedza, ka tiesu vara sagaida no prokuroriem protestus par jebkurām likumpārkāpumu situācijām, lai tādā veidā konstatētu zemāku tiesu instanču tiesnešu pieļautās kļūdas. “Tajā pašā laikā protesti tikai protestu pēc ir nejēdzīgi, taču protams jāmēģina atrast vidusrezultāts,” norādīja Bičkovičs un piebilda, ka AT kasācijā daļa prokuroru protestu nemaz netiekot pieņemti un arī pieņemtie protesti jau vēlāk tiek noraidīti.

“Ir jāmēģina pietiekami kritiski izvērtēt situācijas, kad protesti jāiesniedz,” piebilda AT priekšsēdētājs.

Reaģējot uz AT priekšsēdētāja pausto, ģenerālprokurors sanāksmes noslēgumā uzsvēra, ka prokuratūrā nekad nav bijusi prasība iesniegt “protestu protesta pēc”.

“Apsūdzību kvalitāte un protestu kvalitāte – nav ko noliegt, pie tā jāstrādā,” uzsvēra ģenerālprokurors un piebilda, ka valstī tēlaini izskatoties nepieciešams izveidot “smadzeņu centru”, kas izdotu vadlīnijas un mācību literatūru tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem par profesionāli pildāmiem pienākumiem. Šāds risinājums varētu būt līdzīgi kā padomju periodā izdotā “izmeklētāja rokasgrāmata”, kurā ir bildītes ar nazi un cirvi, kā arī apraksts par attēloto.

Sanāksmes noslēgumā Kalnmeiers asi kritizēja iepriekš valstī veiktu tiesu varas reformu, kuras rezultātā prokurori ir spiesti tērēt laiku un naudu braukājot lielus attālumus uz tiesām. “Tiesu reforma ir ļoti sāpīgs jautājums un neviens man nevar pateikt, kāds ir ieguvums, kad prokurors vienā dienā brauc no Valmieras uzturēt apsūdzību uz Madonu un atpakaļ,” uzsvēra Kalnmeiers.

Šādā braukāšanā prokuratūra ir spiesta tērēt lielus līdzekļus. Daudzi prokurori uz tiesām dodas ar savu auto, bet valsts apmaksā degvielu. Praksē ir bijuši pat tādi gadījumi, kad prokurors dienesta automašīnā uzņem apsūdzēto un viņa aizstāvi, jo pretējā gadījumā apsūdzētais paziņo, ka tiesas sēdi neapmeklēs. “Tas nav normāli,” uzsvēra Kalnmeiers.

Vissatraucošākā situācija ar šādu pārvietošanos esot Latgales reģionā.

Līdz ar tiesu reformas ieviešanu Tiesu administrāciju solīja plaši ieviest videokonferences, taču šie solījumi nav izpildīti un daudzās prokuratūrās videokonferences iespējas nav nodrošinātas. “Tas nav nopietni, kad prokurors brauc simtiem kilometrus, lai uzzinātu, ka tiesas sēde kādu iemeslu pēc tiek atlikta. Tas ir absurds cik nelietderīgi tiek izmantoti līdzekļi un darba laiks,” uzsvēra Kalnmeiers.

“Tiesu reformas ieguvums ir tikai un vienīgiem tiesnešiem, citi neko no tā neiegūst – ne personas, kurām jāizmanto tiesu pakalpojumi, ne prokurors. Šis jautājums sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju ir jārisina un pirmkārt jau maksimāli izmantojot videokonferences sniegtās iespējas,” uzsvēra ģenerālprokurors.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


2
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
zvirbulēns
zvirbulēns

Iesniegto prokuroru protestu skaits nav rādītājs, ja nepasaka, cik no iesniegtajiem protestiem ir apmierināti. Ja lielākā daļa noraidīti, tad jārunā par prokuroru kvalitātēm, ne tiesnešu. Kalnmeijera “uzbrauciens” tiesnešiem nevietā, ne par tiesnešiem spriest Kalnmeijeram, bet gan par prokuroriem, viņu darbu, rādītājiem.
Kalnmeijera runa par tiesu reformu, liek uzdot jautājumu – ģenerālprokurora kungs, labrīt, kur Jūs bijāt agrāk, tagad tik pamodāties?

jaajaa
jaajaa

…ja pareizi sapratu, tad runa ir tikai par kriminālprocesiem…un cik protestu par civillietām viņš ir iesniedzis, un cik iesniegumu saņēmis ?…:)