Bijušajam SAB darbiniekam Sparānam par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu piespriež vairākus gadus cietumā

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā pirmdien valsts noslēpuma nelikumīgā vākšanā apsūdzētajam bijušajam Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbiniekam Aigaram Sparānam piespriedusi cietumsodu uz trīs gadiem un diviem mēnešiem.

Līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim Sparānam kā drošības līdzeklis aizvien noteikts pienākums paziņot par dzīves vietas maiņu un aizliegums izbraukt no valsts.

Prokurors, apsūdzētais, viņa aizstāvis un cietušais desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc pilnā sprieduma sastādīšanas lietas dalībniekiem būs iespēja to pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Šajā tiesā atrodas vēl viena krimināllieta, kurā par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu apsūdzēta Sparāna dzīvesbiedre un arī bijusī SAB darbiniece Linda Sparāne. Šo lietu tiesa skatīs 2.oktobrī plkst.12.30.

Prokuratūras paziņojumā iestādes mājaslapā nekādi plašāki lietas apstākļi nav atklāti, vien norādīts, ka divas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma panta par spiegošanu, proti, tās, pildot dienesta pienākumus, nelikumīgi vāca valsts noslēpumu.

Atbilstoši likumam “Par valsts noslēpumu” persona, kura ir tiesīga veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpumu vai tā aizsardzību, ir personīgi atbildīga par likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzēto valsts noslēpuma aizsardzības prasību izpildi, noteiktā slepenības režīma un sevišķās lietvedības noteikumu ievērošanu, teikts prokuratūras paziņojumā.

Valsts drošības dienests (VDD) 2020.gada aprīlī aizturēja Sparānu par kukuļņemšanu. Kā toreiz ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto”, dienests Sparānam bija inkriminējis 35 000 eiro kukuļņemšanu. Raidījums ziņoja, ka liecības pret Sparānu kukuļošanas lietā sniedzis Tukuma lidostas līdzīpašnieks, dažādās ieroču un stratēģisko preču tirdzniecības krimināllietās pavīdējušais Konstantīns Soloduha.

Sparāna advokāts Aleksandrs Berezins aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka iespējamā kukuļņemšana tiek izmeklēta atsevišķā kriminālprocesā un šajā lietā VDD izmeklēšanu turpinot. Sparānam šajā lietā joprojām esot aizdomās turētā statuss.

Savukārt 2021.gada pavasarī VDD rosināja Sparānu apsūdzēt citā lietā un 1.oktobrī Sparānam un viņa sievai izsniegta galīgā apsūdzība pēc Krimināllikuma panta par spiegošanu. Apsūdzības izvirzītas, jo Sparānu mājās kratīšanas laikā tika atrasti atsevišķi valsts noslēpumu saturoši materiāli, kurus viņš bija ieguvis, vēl strādājot SAB.

Berezins aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka Sparānam netiek inkriminēta sadarbība kādas ārvalsts labā, ar spiegošanu prokurors saprot pašu faktu, ka pie Sparāna atrasti šādi materiāli.

“Mēs esam vairākkārt iesnieguši sūdzības par to, ka apsūdzība ir celta nelikumīgi un spiegošana pati par sevi nozīmē sadarbību ar ārvalsti, darbošanos ārvalsts interesēs, taču sūdzības noraidītas, uzsverot, ka prokurors ir neatkarīgs un pats visu izlemj,” iepriekš teica Berezins.

Saskaņā ar Krimināllikumu par Sparānam un viņa dzīvesbiedrei inkriminēto nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 20 gadiem.

Berezins arī iepriekš apstiprināja aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, ka 2021.gadā veikta dedzināšana Sparāna dzīvesvietā. Par notikušo informēta Valsts policija, kas sākusi kriminālprocesu.

Sparāns dedzināšanu saista ar savu iepriekšējo profesionālo darbību SAB un uzskata, ka tajā iesaistīts VDD un “starptautisks ieroču tirgotājs”. Tirgotāja vārdu gan Sparāns nav minējis.

VDD iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka 2020.gada 28. un 29.aprīlī dienests veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības ar trīs personām saistītos objektos Rīgā. Procesuālās darbības, tajā skaitā kratīšanas, norisinājās VDD izmeklētā kriminālprocesā par kukuļņemšanu lielā apmērā. Toreiz VDD neko neminējis par iespējamu spiegošanu. Vairākos objektos veikto kratīšanu laikā VDD izņēma dažāda veida datu nesējus un dokumentus.

Tāpat VDD aizturēja trīs personas. Sparānam kā drošības līdzekli tiesa piemēroja apcietinājumu, taču vēlāk viņš tika atbrīvots pret 50 000 eiro drošības naudu. Naudu vairāku dienu laikā savāca Sparāna tuvs draugs, mūžībā aizgājušās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Jutas Strīķes (JKP) dzīvesbiedrs un bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis. Daļu naudas atvēlēja arī Berezina pārstāvētais advokātu birojs.

Strīķis vēlāk izplatīja paziņojumu, kurā pauda viedokli, ka lieta pret Sparānu lemta izjukšanai.

LTV raidījums “de facto” ziņoja, ka iespējamās kukuļošanas lietā Soloduha kā starpniekus esot minējis uzņēmēju Edvīnu Inkēnu un bijušo politiķi Andreju Panteļējevu, kurš pa vidu politiskajai darbībai paspēja pastrādāt arī SAB. Vairākos maksājumos Soloduha it kā nodevis Sparānam kopumā 35 000 eiro.

Sparāns izdienas pensijā devās 2018.gada nogalē.

Avots: Jauns.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!