Neoficiālie maksājumi Latvijas veselības aprūpē joprojām ir plaši izplatīti – pēdējo trīs gadu laikā 40% Latvijas iedzīvotāju ārstniecības personām devuši naudu vai dāvanas papildus oficiālajiem maksājumiem. Lai gan 85% gadījumu tas darīts pēc pašu iniciatīvas, katrs desmitais atzīst, ka uz to pamudinājis ārsta vai cita medicīnas darbinieka mājiens, lūgums vai pat pieprasījums, liecina Tiesībsarga biroja pētījums.
Tiesībsarga birojā secināts, ka neoficiālu maksājumu prakse Latvijas veselības aprūpē joprojām ir aktuāla. Turklāt lielākā daļa šādu pateicību sniegta, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Tiesībsardze Karina Palkova uzsver, ka cilvēku vēlme pateikties ārstniecības personām par sniegto palīdzību ir saprotama un cilvēciska. Tomēr tas nedrīkst radīt situāciju, kurā pacientiem šķiet, ka ar naudu vai dāvanām iespējams iegūt labāku attieksmi vai priekšrocības.
“Ikvienam pacientam ir tiesības saņemt kvalitatīvu, savlaicīgu un cieņpilnu veselības aprūpi neatkarīgi no tā, vai viņš ārstniecības personai pasniedz dāvanu vai nē,” norāda Palkova.
Viņa uzsver, ka ir svarīgi skaidri nodalīt pateicību no neoficiāliem maksājumiem un veidot likumīgus un ētiskus veidus, kā pateikties ārstniecības personām un medicīnas darbiniekiem.
“Pacientam nekad nedrīkst rasties sajūta, ka labāku attieksmi vai priekšrocības iespējams iegūt ar naudu vai dāvanām, jo tas apdraud pacientu tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un mazina uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai,” uzsver tiesībsardze.
Pētījuma dati liecina, ka 68% no tiem iedzīvotājiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ārstniecības personām devuši naudu vai dāvanu, to darījuši, lai pateiktos par saņemto palīdzību.
Vienlaikus sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka šāda pateicība ir pieņemama. Pēc aptaujas datiem, 60% iedzīvotāju uzskata, ka pēc pašu iniciatīvas sniegta pateicība ārstniecības personai pēc ārstēšanas ir pieņemama, savukārt 54% to atbalsta īpaši nozīmīgās situācijās, kad izšķiras veselība vai dzīvība.
Tomēr Tiesībsarga birojā brīdina, ka tieši šī iesakņojusies pateicību kultūra var izpludināt robežu starp brīvprātīgu pateicību un neoficiālu samaksu. Tas rada risku, ka sabiedrībā nostiprinās priekšstats – labāku attieksmi veselības aprūpē iespējams nopirkt.
Īpašu satraukumu rada fakts, ka 10% respondentu atzinuši – naudu vai dāvanu devuši pēc ārstniecības personas iniciatīvas.
Tiesībsarga birojā uzsver, ka jebkādi mājieni, lūgumi vai citi pamudinājumi sniegt papildu samaksu nav pieļaujami un ir pretrunā pacientu tiesībām uz vienlīdzīgu un taisnīgu veselības aprūpi.
Tiesībsardzes ieskatā neoficiālo maksājumu mazināšanai nepietiek tikai ar kontroles mehānismiem un sankcijām. Tikpat svarīgi ir stiprināt sabiedrības izpratni par pacientu tiesībām un radīt skaidrus, caurskatāmus un ētiskus veidus, kā pateikties ārstniecības personām, neradot nevienlīdzību starp pacientiem un neveicinot neuzticēšanos veselības aprūpes sistēmai.
Pētījumā “Neoficiālie maksājumi un pateicības Latvijas veselības aprūpē” analizēta sabiedrības pieredze un attieksme, ārstniecības personu profesionālo organizāciju, ārstniecības iestāžu, izglītības iestāžu un valsts institūciju prakse, kā arī meklēti risinājumi neoficiālo maksājumu mazināšanai.
Sabiedrības attieksmes noskaidrošanai Tiesībsarga biroja uzdevumā pētījumu centrs “Kantar” aptaujāja 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Avots: Tiesībsarga birojs, pētījums “Neoficiālie maksājumi un pateicības Latvijas veselības aprūpē” (2026)
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!