Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Politika

Vai laiks atteikties no centralizētajiem eksāmeniem?

NILS SAKSS KONSTANTINOVS

Pirms nedēļas publicēts “Labāko skolu tops” – kas tiek sastādīts pēc viena vienīga kritērija: skolēnu sekmēm centralizētajos eksāmenos.

Un nupat Valsts kontrole publicēja ziņojumu – Latvijā ir milzīgas atšķirības starp priekšmetu pasniegšanu skolās. Piemēram, viens devītās klases skolēns matemātiku var būt apguvis par 700 (!) stundām vairāk nekā otrs, atkarībā no skolas, kurā tam sanācis nokļūt.

Tad nu eksāmenā nāk abi šie skolēni kā likuma priekšā – vienlīdzīgi, un tiem dod pildīt vienādus eksāmenus. Bet skolas pēc tam var apliecināt: lūk, mūsu sasniegumi pierādīti ar sekmēm. Vai arī ministrija pateikt: lūk, sliktas sekmes, tādēļ skolu var slēgt/reformēt vai vismaz nokaunināt.

Patiesībā gan šādi eksāmeni tikpat kā neko nepasaka par skolu, tās pedagogiem vai mācību kvalitāti. Tie drīzāk norāda uz milzīgo nevienlīdzību skolu starpā. Un vienkārši atspoguļo realitāti – kas Latvijas gadījumā ir aizvien lielākas šķēres starp mazu, biezu krējumu un aizvien šķidrāku, plašāku pamatmasu.

Ko īsti parāda centralizētais eksāmens?

Ideja it kā saprotama – ja visi skolēni mācās pēc vienādas programmas, tad viņus vajadzētu arī vienādi nomērīt. Taču problēma ir šāda: viena un tā pati programma uz papīra dzīvē var izpausties simts dažādos veidos.

Kādā skolā nav pedagoga, un skolēni var pat divus gadus neko jēdzīgu tur neapgūt (bet sliktais eksāmena rezultāts tomēr tiek tikai bērnam).

Kādā skolā ņem tos bērnus, kurus citur nepaņem, jo tā ir vienīgā iespēja palikt virs ūdens. Un daļa bērnu tur nāk vienkārši nosist laiku, nopirkt veipu vai dabūt siltu ēdienu.

Kādā ģimnāzijā atlasa gudrākos un motivētākos bērnus no visas valsts, kuri labi mācītos arī tad, ja viņus vienus pašus nosēdinātu pie datora.

Kāds mācās pie azartīga entuziastiska pedagoga, kas meklē jaunākās metodes. Cits ticis cauri visai pamatskolai, un neviens nav pamanījis, ka viņš disleksijas dēļ īsti tekstus izburtot pat nevar.

Kādā klasē ir pieci bērni ar īpašām vajadzībām un labs sasniegums ir, ja stunda vispār var notikt bez haosa. Citam bērnam jebkādas grūtības palīdz atrisināt privātskolotāju armija un vasaras skola Šveices kalnu ciematā. Vēl kādam prioritāte ir dabūt pagulēt pa nakti, cerot, ka vismaz šonakt pieaugušie nedzers.

Bet vēl kāds bērns kopumā mācās labi, taču eksāmena dienā viņam uznāk “bzdinkš” un viņš neko no sevis nespēj izdabūt ārā. Vai saslimis tajā dienā. Vai neizgulējies. Vai vecāki šķiras… Dzīve ir dzīve, tomēr reti kur dzīvē mūsu desmit gados paveikto, apgūto, sasniegto novērtē pēc tā, ko spējam paveikt tieši vienā dienā, tieši vienā stundā un vienā kontroldarbā.

Protams, centralizētajiem eksāmeniem ir vēl daudzi mīnusu. Tā kā pēc tiem vērtē skolas “prestižu”, tad skolai ir milzīga motivācija atbrīvoties no visiem tiem, kas varētu šo prestižu pabojāt. Vai riskantajiem vismaz palūgt laikus dabūt diagnozi un psihiatra atbrīvojumu.

Bet vai tad ir iespējama kāda alternatīva centralizētajiem eksāmeniem? Protams!

1️⃣ Nav nekur akmenī iekalts, ka bērnus ir jāvērtē pēc tieši vienas atzīmes. Tā vietā viņu vērtējums varētu būt portfolio – ko iznācis paveikt, iemācīties, uzzināt daudzajos skolā pavadītajos gadiem. Salīdzināt bērna sniegumu un progresu dažādos priekšmetos 3., 6. un 9. klasē varētu būt daudz informatīvāk, nekā redzēt viņa atzīmi vienā gala eksāmenā.

2️⃣ Ja salīdzināt, tad savā starpā līdzvērtīgas skolas. Ir pilnīgi absurdi vienā topā likt gan ģimnāziju, kas atlasa savus skolēnus (savācot spēcīgi motivētos un ar augstu IQ), gan mazu lauku vai rajona skoliņu, kuras uzdevums ir vairāk sociāls, ne akadēmisks.

3️⃣ Eksāmenu atzīmes tomēr nedrīkstētu būt vienīgais “prestižuma” kritērijs. Tam līdzās gribētos redzēt vismaz vēl vienu skolu “topu” – to, kurās labi klājas bērniem ar dažādām grūtībām. To, kurās bērni jūtas visdrošāk un kur citādie jūtas pieņemti. Vai to, kurām izdodas noturēt bērnus, kas no citām skolām ir izsviesti vai sen kā aizbēguši.

Tas, manuprāt, varētu būt daudz īstāks apliecinājums kādiem īpašiem skolvadības sasniegumiem.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (9)

9 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
Sv. Pēteris
8 mēn. atpakaļ

Centralizētie eksāmeni ir vajadzīgi tiem, kas grib studēt ārvalstīs. Tomēr vajag iestājeksāmenus augstskolām un izlaiduma eksāmenus skolām skolu paškontrolei. Cita jēga nav novērojama.

Ansis
8 mēn. atpakaļ

Nē, nav.

ziga
8 mēn. atpakaļ

Jebko ir iespējams novest līdz absurdam. Arī eksāmenus kā zināšanup ārbaudes. Ja pietiek ar 10% zināšanu, un arī tas ir nepārvarams šķērslis, tad ir jautājumi. Galvenokārt par skolotājiem, viņu kvalifikācijām un kapēc brāķdariem tiek algas maksātas. Arī IZM figurantiem, kas izveidojuši izglītības pārregulēto birokrātiski standartizēto sistēmu, kuru paši nespēj pārbvaldīt savā nekompetencē. Nav jau arī laika, jo IZM ierēdnīšiem jau ir otrā un trešā darba vieta un nav laika pārcensties un ieslēgt galvu. Ja darba tirgū ien;ak melbārdes 10 procentīgie, bet imigranti nāk tikai ar 50-60% novērtēto zināšanu savās zemēs pēc vēl augstākām prasībām, tad pašmāju produkcija deriga tikai kūtpakaļai… Lasīt vairāk

Sv. Pēteris
8 mēn. atpakaļ
Atbilde uz  ziga

Ir piebilde, ka var izmantot mobilo telefonu un tad nebūs cilvēktiesību pārkapumi.

Gada glezna
8 mēn. atpakaļ

Pašā sākumā jau zināja, ka centralizētie eksāmeni ir kārtējā afēra, ar kuru daži nejēgas kladzināja par reformu, lai sava aprobežotā prātiņa ietvaros paceltu savu pašapziņu.

no skolas
8 mēn. atpakaļ

Nu no angļu valodas eksāmena pilnīgi noteikti ir laiks atteikties. Tiem, kas brauc mācīties uz ārzemju ārzemēm ir citi, komerciālie ārzemju standarteksāmenu, bet uz vietas angļu valodu zin gana labi. Cita lieta būtu vācu valodas eksāmens. To vai franču/spāņu/itāļu gan varētu ieviest angļu valodas eksāmena vietā. Noteikti ir jābūt obligātam fizikas/ķīmijas/bioloģijas eksāmenam latviešu valodā visiem, kas beidz ar Latvijas vidusskolas diplomu, t.sk. privātskolu absolventiem. Citādi sistēma labi strādā un parāda kāda ir reālā situācija. Faktiski pamatskolu un vidusskolu līmenī netiek pietiekami investēts Eiropas svešvalodās un STEM priekšmetos. tas tas kontaktstundu skaits, kas atšķiras.

Sv. Pēteris
8 mēn. atpakaļ
Atbilde uz  no skolas

Kopš kura laika stundu skaits nosaka zināšanu daudzumu.

Jēcis
8 mēn. atpakaļ
Atbilde uz  Sv. Pēteris

Tas nu gan ir fakts, ko jebkurš skolotājs pateiks. Jo mazākas klases, jo vairāk stundu, jo labāka mācību infrastruktūra un skolotāja pieredze, jo labāki mācību rezultāti.

ccVV
8 mēn. atpakaļ

nepiekrītu autoram, arī laukos bērnus sūta skolā, lai tie iemācītos visu, ko programma paredz nevis piedalītos stundās, kas ir kā laika pavadīšana un nelabvēlīgu ģimeņu atvašu un bērnu ar novirzēm socializēšana . Arī lauku bērni grib studēt un dzīvē tikt uz augšu, ne tikai strādāt maksimas kasēs, kur var nonākt ar brīniškīgas sociālās skolas palīdzību

Dalīties ar rakstu