Vai būtu jāierobežo Krieviju atbalstošo Latvijas partiju piedalīšanās Saeimas vēlēšanās?

vēlēšanas

ReTV

Politiskajā vidē notiek diskusija par to, vai un kā nodrošināt, ka dalība Saeimas vēlēšanās tiktu liegta politiskajiem spēkiem, kuri nenosoda karu Ukrainā vai pat pauž atklātu atbalstu Krievijas agresijai, vēsta “ReTV Ziņas”.

“ReTV” ziņu dienesta uzrunātie Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji ir vienisprātis, ka prokremlisku politisko spēku dalība Saeimas vēlēšanās nav pieļaujama. Atšķiras tikai viedokļi par mehānismiem, kā to nodrošināt.

Nils Ušakovs, Eiropas Parlamenta deputāts, “Saskaņa”, sacīja: “No vienas puses, Latvijas politikā nav vietas cilvēkiem, kuri atbalsta Krievijas karu Ukrainā. No otras puses – mēs esam tiesiska valsts. Šeit man ir ļoti daudz profesionāla rakstura jautājumu, kādā veidā to var īstenot, jo es pieņemu, ka neviens politisks spēks neatļautos ierakstīt, piemēram, programmā: “Mēs esam pret Krieviju, un mēs esam pret Ukrainu.””

Ainārs Latkovskis, Saeimas deputāts (JV) norādīja: “Principā jebkurš pasaules parlaments izvairās pieņemt deklaratīvas normas, jo ticiet man – tiklīdz tāda norma parādītos, visas tās partijas, kuras pašlaik skaļi atbalsta Krieviju, automātiski tam piekristu un nākamajā dienā darītu ko pavisam citu. Bet ir jau mehānisms, kas loģiski pārstāv [valsts interešu aizsardzību]: tas ir Krimināllikums, kurā ir normas pret genocīda slavināšanu, agresorvalsts atbalstīšanu, līdz ar to tiesībsargājošajām iestādēm ir jāizmanto normas, arī valstij, sabiedrībai, kuras vienkārši ir jāpielieto.”

Latkovskis atgādina, ka krimināli sodītām personām dalība Saeimas vēlēšanās ir aizliegta, bet, komentējot raidījuma repliku, ka tiesas procesi Latvijā ir pietiekami gari, norādīja, ka šādām ar valsts drošību tieši saistītām lietām būtu jākļūst prioritārām.

Arī vienam no Zaļo un zemnieku savienības līderiem Mārim Kučinskim šķiet, ka instrumentu prokremlisku politisko spēku ierobežošanai ir iespējams ieviest, pastiprinot jau esošos. Māris Kučinskis, Saeimas deputāts (ZZS) teica: “Šobrīd esošās normas būtu jāpastiprina, un tas ir jādara tiesiski. Tā kā vadu arī Nacionālās drošības komisiju, varu apliecināt, ka mēs būtu gatavi, tikko saņemtu šādu [tiesiski] izvērtētu “produktu”, mēs to izskatītu un, iespējams, būtu gatavi arī virzīt Saeimai apstiprināšanai.”

Atbildot uz jautājumu, vai līdz Saeimas vēlēšanām pietiks laika jaunās normas ieviest, Kučinskis “ŖeTV” pauda, ka pret vienu otru šādas lietas jau esot ierosinātas, nevienu gan vārdā nenosaucot.

Arī Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore prognozē, ka attiecīgi grozījumi varētu iegūt likuma spēku un attiekties jau uz šoruden gaidāmajām vēlēšanām, tiesa, ne bez pretestības.

Edvīns Šnore, Saeimas deputāts (NA) teica: “Iebildumi būs, protams, no tā spektra, kuru mēs jau zinām, tā sakot, no kreisā spektra, kaut gan arī šeit ir tāda interesanta situācija, ko mēs vērojam, ka pēc kara.”

Jāatgādina, ka no Latvijas Krievu savienības Eiropas Parlamentā ievēlētā Tatjana Ždanoka bija viena no retajām deputātēm, kura neatbalstīja parlamenta rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā.

Tieši Ždanokas lietu ar nesekmīgo tiesāšanos par iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās kā piemēru tam, kā likumos noteikt ierobežojumus, min politoloģe Laura Minskere, kura atbalsta ideju par stingrāku nosacījumu ieviešanu.

Laura Minskere, politoloģe, SIA “Mediju tilts” valdes priekšsēdētāja teica: “Ja mēs velkam paralēles, deputāta kandidāti, kas publiski būtu atbalstījuši Krievijas agresiju Ukrainā un mēģinājuši attaisnot kara noziegumus, viņu tiesības kandidēt varētu tikt ierobežotas, ja Saeima tā lemtu, jo no valsts drošības interesēm mēs varam uzskatīt, ka šādas personas ir potenciāls risks Latvijas valsts drošībai.”

Par to, ka šādas diskusijas – ierobežot partiju iespēju kandidēt Saeimas vēlēšanās prokremliskās nostājas dēļ – notiek, liecina “ReTV” uzrunāto politiķu atbildes, ka partiju iekšienēs un dažādās citās platformās šāds jautājums jau ir cilāts. Cik tālu tas realizēsies, ir laika jautājums.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

8 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
ērce
ērce
2 gadus atpakaļ

Vairāk par visu citu, visās Latvijas skolās ir jāieved valsts valoda kā mācībvaloda. Igaunija to izdarīja, Ukraina to izdarīja — kāpēc mūsu valdībām (vienotībniekiem un citiem) trūkst dūšas un godīguma lai spertu šo valsts izdzīvošanai tik būtisko soli?

antons
antons
2 gadus atpakaļ

Vārda brīvība Latvijā tagad tiek ierobežota, kāds žurnālists TV to skaidroja ar kara stāvokli. Tas sākās aar tiesas procesiem pret “”viltus ziņām”” ppaar covid, tagad vispār vāks, nevaru ziņās apskatīties, ko Kremlis domā par savu stulbumu, viss ir bloķēts. Ceru, ka kādreiz tas beigsies. Kaut kādu jeibogu stulbu porno netā atradu, bet puslīdz neitrālu lenta.ru nedeva. Labi, izdzīvošu. A pat, ja pārvarēšu slinkumu, apiešu bloķēšanu. Bet drīzāk varbūt Putinu novāks un karš beigsies. Kaut gan vēlēt nāvi kādam nav smuki. Ierosinu izsūtīt viņu uz S. Helēnas salu,tur esot Napoleona muzejs, varēs kaut kur blakus dzīvot.

Pupumizas
Pupumizas
2 gadus atpakaļ

Nav jāierobežo, bet ir oficiāli jāatļauj pačurāt uz partijas biroja durvīm, partijas vadoņu un kandidātu māju durvīm.

Māra
Māra
2 gadus atpakaļ

Latvija arī ir agresoru valsts. Ko bruņoti ļaudis rotājušies ar Latvijas karogu dara Irākā??????. Tādi paši okupanti, kā krievi Ukrainā!!!! Kāpēc par to kautrējas runāt politiķi, kas uzurpējuši valsts( tautas) varu un tautas apmaksātie mediji????? Cik miljonus eiro tautas naudas ir iztērējuši politiķi, jau 20 gadus finansējot no tautas naudas līdzekļiem Austrumu partnerību, kas tagad ir finišējusi ar karu starp Krieviju un ES.
Austrumu partnerības mērķis ir nostiprināt politisko asociāciju ar sešām Austrumeiropas un Dienvidkaukāza partnervalstīm un šo valstu ekonomikas integrāciju. Tās ir:
Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldovas Republika, Ukraina.

Romualds
Romualds
2 gadus atpakaļ
Reply to  Māra

Neaizmirsti, ka Irākas kunga finansēti, mudināti un atbalstīti džihādisti rīkoja teroraktus visā pasaulē, apdraudot citu suverēnu valstu iedzīvotājus.
Par Ukrainas teroristiem tā kā nebija dzirdēts, vai ne?

Cerbers
Cerbers
2 gadus atpakaļ
Reply to  Māra

Nevar saprast kur rodas tādas plockas, kas Latviju pieskaita okupantiem. Novēlu tādām tik dižu caureju, kas noved pie riebīgas nāves.

padumjais kažociņš
padumjais kažociņš
2 gadus atpakaļ

Vai tā gadienā nav tā pati minckere kas kopā ar rajevsky nepropogandē likumīgu politisko korupciju (lobismu)? Kāpēc jūs skaidri un gaiši līdz šim neesat nosodījuši krievijas melus un izdomājumus par to, ka soross un baidena dēls hunters esot sponsorējuši ukrainā biolabaratorijas?

Latvijas naudas atmazgātāju asociācija
Latvijas naudas atmazgātāju asociācija
2 gadus atpakaļ

Galvenais lai piedalās tās partijas, kuras atbalsta Rosijas,Ukrainas un Kazahstānas naudas atmazgāšanu caur Latviju. Tas ir koalīcija + saskaņa un vēl tur dažas. Un latvijas bagātāko cilvēku esterkinu par prezidentu!