Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž satraukumu par kadastrālās vērtības vairākkārtējas palielināšanas un izrietoši arī nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma draudiem. Organizācijas nosūtījušas vēstuli Saeimas frakcijām un vairākiem ministriem, informēja organizāciju pārstāvji.
Nevalstiskās organizācijas ir iepazinušās ar Valsts zemes dienesta izstrādāto īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodiku un projektētām kadastrālajām vērtībām 2022.gadam. Parakstītāji aicina Kadastrālās vērtības izmaiņas ieviest tikai kopīgi ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā un ne agrāk par 2023.gadu.
Uzņēmēji norāda, ka šāda situācija izveidojusies nepārdomātas politikas dēļ.
“Nekustamā īpašuma nodokļa un saistīto nodevu izmaksas, kas pieaugs, mainot kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodiku, bet neizdarot izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa likmēs, radīs papildu izmaksas visiem Latvijas komersantiem un negatīvi ietekmēs to konkurētspēju ārējos tirgos. Mūsu skatījumā šī jautājuma risināšanā nepieciešama mērķtiecīga sadarbība starp divām iesaistītajām ministrijām – Tieslietu ministriju, kuras pārziņā ir kadastrālo vērtību jautājumi, un Finanšu ministriju, kas atbildīga par nodokļu likmēm, lai novērstu nepatīkamu pārsteigumu 2022.gadā,” paziņojumā medijiem norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš (attēlā).
Iecerētās izmaiņas radīšot papildu izmaksas ne tikai nekustamo īpašumu nozarē, bet citu nozaru komersantiem, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums komercdarbības nodrošināšanai.
Organizāciju vērtējumā šāds solis ir pretrunā ar ekonomikas loģiku, kur krīzes apstākļos ekonomiskā attīstība tiek stimulēta, nevis pasliktināta vēl vairāk. Rezultāts būšot darbinieku atlaišana, bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un investīciju projektu apturēšana.
“Jaunās kadastrālās vērtības faktiski ir pielīdzināmas “jaunam OIK” – tikai šoreiz Latvijas nekustamajā īpašumā, jo investīciju vide šajā sektorā, kas jau līdz šim neizcēlās ar pievilcību, kļūst vēl mazāk konkurētspējīga. To ieviešanas gadījumā, investīcijas birojos, biznesa pakalpojumu centros un citos uzņēmējdarbības projektos pilnīgi noteikti vēl izdevīgākas kļūs Viļņā un Tallinā,” norādījis Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”), finanšu ministram Jānim Reiram (“Jaunā Vienotība”), tieslietu ministram Jānim Bordānam (Jaunā konservatīvā partija) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (“KPV LV”). Vēstulē pausts parakstītāju viedoklis, ka Kadastrālās vērtības izmaiņas drīkst ieviest tikai kopīgi ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā un ne agrāk par 2023. gadu.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi