Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Tas pats attiecas arī uz uzņēmējiem, jo nepietiekami ieguldījumi vai neparedzēti izdevumi viegli var novest līdz bankrotam. Omleti var turēt uz 30 grādu pēc Celsija siltas virsmas līdz pastardienai un tā nekad neizcepsies, jo nepietiek sildītāja grādu. Pietiekamības princips ir viens no jēdzieniem, ko rūpīgi aizmirst politiķi, ierēdņi un pat viena daļa pieaicināto ekspertu. Šo principu aizmirst tad, kad runā par investīcijām, aplokšņu algām, nodokļu lielumu, uzkrājumu veidošanu, izglītību un daudzām citām lietām.
Šobrīd uzmanības centrā ir miljardu izlietošana, bet nekur nedzird frāzes – meklēsim ieguldījuma jomas un adresātus tā, lai ieguldītais atpelnītu visu aizņēmuma summu pārredzamā laikā, izpētīsim, vai visa šī nauda nav par mazu, jo iegūtais ienākums var nepietikt aizņēmuma un procentu segšanai, novērtēsim kandidējošo jomu adresātu un mērķu spēju realizēties, piemēram, vai uzņēmums varēs palielināt produkcijas ražošanu vajadzīgajā apjomā, vai būs pircējs šādam apjomam, vai riski nav par lielu, vai mārketinga izdevumi nebūs par lielu, utt.
Ir tikai frāzes – vai, vai, vai nauda būs jāatdod, bet vai ar aizņemto atdošanai pietiks, nav dzirdams.
Viena no lielākajām kļūdām ir paņemt par maz – celt viesnīcu par aizņemtu naudu, kas pietiek tikai pamatiem un sienām, bet jumtam, apdarei un iekārtām nepietiek. Šāds aizņēmums ir izsviests vējā, tikpat labi varēja to sadedzināt.
Labi, ka vismaz tagad sāk parādīties prasības publicēt naudas dalītāju vārdus un CV, lai nebūtu situācijas, kurās vegāni māca gatavot karbonādi. Ir jau kādam konkrēti jābūt, no kā prasīt atbildību, ja nesanāk.
Arī izglītības jomā netiek ievērots pietiekamības princips un STEM priekšmetu programmās ir paredzētas informācijas lietošanas prasmes un iemaņas, bet izpratne paliek pašu skolēnu ziņā. Izpratnes apguvi grib pārbaudīt, bet mācību procesā tai ir blakusprodukta loma, tātad atkal nepietiek, un ar šo nepietiekamību ir spiestas tikt galā par saviem līdzekļiem augstskolas un tehnikumi.
Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu.
Likumi tiek lāpīti nevis labotas kļūdas. Ielāps uz ielāpa, lai tikai nevajadzētu atzīties, ka pati ietvertā norma ir šķība un pārrakstītu normatīvo aktu. Viens vienīgs tāds precedents pārrakstīšanai bija alkohola karā ar Igauniju.
Bieži tiek tērēti arvien lielāki resursi, lai iegūtu to pašu vai pat mazāku jau tā niecīgo progresu tā vietā, lai novērtētu pašu progresa gūšanas paņēmienu, kā iespējas bieži ir jau izsmeltas un ir jāmeklē cits paņēmiens. Lēmumus par cita paņēmiena izvēli parasti gatavo un pieņem tie, kas saskaņā ar Mērfija likumu ir sasnieguši savas nekompetences griestus vai tuvu tiem.
Ja ir tik liela pietiekamības ignorēšana, tad ir ļoti būtiski atklāt vārdus, uzvārdus un CV.
Autors: Romans Vitkovskis
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Zaļā dzīves veidā ar visu ilgtspēju vai tad vairāk ko vajag kādam… neparasti To neviens deputātiņš nesolīja
Nekas cits neatliks – būs jāsāk strādāt. Tur, kur var nopelnīt, nevis vieglāk dzīvot zaļajā ilgtspējā
Valstī nav saimnieka, kas domātu par Latviju un Latvijas tautu. Ir tikai politisko biznesmeņu vadoņi, kuri joprojām saimnieko pēc Sķēles principa, jo ievēlti un valsts amatos lielāki kretīni, jo politbiznesmeņiem labāk un vieglāk tos vadīt un laupīt.
nez ko citu kā tukšus lozungus kāds ir tiesīgs sagaidīt no šīs valdības? Nav te ko gausties, ja paši savēlēja un negrib atlaist šo saeimu, pie kuras citas valdības nebūs. Nu tā bišķi, kaut bišķi der padom’\at un mazāk te burbuļot
Šī valdība ir tomēr labāka par iepriekšējām.