Aizdomas un skepse par Latvijas pilsonības piešķiršanu Višvanatiem deputātiem bijušas jau pirms publiskā skandāla. Tomēr vismaz daļa šaubīgo politiķu lēmumu atbalstījuši, vēsta TV3.
Vairāku deputātu izteikumi liek vērtēt tautas kalpu personisko atbildību: cik godprātīgi tiek pieņemti valstij nozīmīgi likumi, ja saskatītās problēmas nekļūst par šķērsli balsojumam “par”?
Pēc tā dēvētā “Višvanatgeitas” skandāla Saeimā 28. oktobrī izskanēja aicinājums nevirzīt jaunus priekšlikumus par pilsonības piešķiršanu, kamēr nav pārskatīta līdzšinējā kārtība. Deputāti TV3 atzīst, ka nepieciešama lielāka atklātība, rūpīgākas pārbaudes un atteikšanās no nepamatotas steidzamības lēmumu pieņemšanā. Taču viņu teiktais atklāj arī problēmu, kuru ar procedūras maiņu vien nevar atrisināt: ko deputāts dara ar savām šaubām pirms izšķirošā balsojuma?
Aizdomas bija, atbalsts – arī
Kā vēstīts TV3 Ziņu sižetā, 14. oktobra slēgtās komisijas sēdes stenogrammā, kurā apspriesta Divjas Kananas Višvanatas atzīšana par Latvijas pilsoni, vairāki deputāti atcerējušies jau agrāko lēmumu par viņas vīra Kanana Višvanata pilsonību.
“Es biju diezgan, diezgan aizdomīgs ar Višvanata kungu, kad bija lemšana par viņa pilsonības piešķiršanu, tad tomēr es nobalsoju par,” atzinis “Apvienotā saraksta” deputāts Ingmārs Līdaka.
Savu skepsi par vīra pilsonības piešķiršanu atcerējies arī “Jaunās Vienotības” deputāts Andrejs Judins.
“Es atceros, ka tad, kad mēs skatījām jautājumu par vīru, es biju viens no tiem skeptiski noskaņotajiem. (..) Man toreiz ļoti, es teikšu tā, kaitināja, ka es redzēju, ka ir lobijs, kas aiz visa tā stāv,” sacījis Judins.
Savukārt “Progresīvo” deputāte Antoņina Ņenaševa norāda, ka komisijā vīra pilsonības jautājuma izskatīšanas laikā nav darbojusies, taču Saeimas sēdē piedalījusies un balsojusi. Jau toreiz viņai radies iespaids par tā dēvēto zelta vīzu.
Kā tad tā? Likumdevējam ir aizdomas, ka te kaut kas varētu būt ne tā, kā pasniegts, bet tomēr balsojums “par”? Kāpēc Līdaka izšķīrās par atbalstu, lai gan viņu māca šaubas? Varbūt viņš tā saka tikai tagad, kad twiterlietotāji deputātu vietā atklāja daudz nepatiesību Višvanatu un LZA sniegtajās ziņās?
Kanana Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni 2023. gada 14. septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja 91 deputāts; pret un atturējušos nebija. Savukārt viņa sievas atzīšanu par Latvijas pilsoni šā gada 15. oktobrī atbalstīja 69 deputāti.
Šaubās, bet piekāpjas “mīļā miera labad”?
Deputātu atzīšanās tagad, pēc publiska skandāla, rada pamatu kritiskam jautājumam: vai balsojumos par valstij nozīmīgiem likumiem pašu pārliecību reizēm neaizstāj balsošana neiespringstot, “mīļā miera labad”?
Šaubas pašas par sevi nenozīmē, ka ikviens priekšlikums būtu jānoraida. Izšķiroši ir tas, vai tās pirms balsojuma ir pārbaudītas un novērstas. Ja deputāts saskata aizdomīgus apstākļus vai apšauba lēmuma pamatojumu, sabiedrībai ir pamats sagaidīt skaidrojumu, kādi fakti viņu tomēr pārliecinājuši balsot “par”. Tādus mums neizdevās atrast.
Deputāta godprātības mērauklai vajadzētu būt: prasīt atbildes arī tad, ja tas aizkavē jautājuma virzību vai liek iebilst cienījamam rekomendētājam. Uzticēšanās ieteicējam var palīdzēt izvērtēt priekšlikumu, taču tā nevar aizstāt paša balsotāja atbildību par pieņemto likumu.
Kā var nepaļauties uz cienījamu ieteicēju?
“Jaunās Vienotības” deputāte Anna Rancāne, runājot par Divjas Višvanatas pilsonības piešķiršanu, TV3 atzinusi: “Protams, es balsoju par – jāteic, es jūtos labticīgi maldināta.”
Viņa piebilda, ka notikušais būšot mācība nākamajiem deputātiem. Vienlaikus Rancāne atcerējās savas bažas par pilsonības sasaistīšanu ar ekonomisku ieguldījumu.
“Man ir ļoti bail no “zelta pilsonībām” pat tad, ja tiešām šis ieguldījums ekonomikā ir, – vai tas ir pamats piešķirt pilsonību,” viņa piebilst.
Rancāne skaidro arī līdzšinējo paļaušanos uz rekomendētājiem: “Varbūt tiešām mēs pirms tam neesam tik daudz pievērsuši uzmanību, mēs esam ļoti paļāvušies uz šiem rekomendētājiem, ieteicējiem, kas parasti tomēr ir cienījamas personības.”
Stingrākas pārbaudes un atklātākas diskusijas
Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns uzsver nepieciešamību pēc lielākas atklātības un stingrākām pārbaudēm.
“Mēs nevaram paļauties tikai uz rekomendācijām, lai cik cienījamas personas vai institūcijas tās dotu,” sacīja Butāns. Viņaprāt, lielāka atklātība un atteikšanās no steidzamības būtu palīdzējusi šādu situāciju novērst.
Komisijā izskanējuši priekšlikumi noteikt stingrākas latviešu valodas prasības un pārbaudīt arī atsevišķus agrākos pilsonības piešķiršanas gadījumus – dokumentus un pieņemto lēmumu pamatotību.
Pēc tautas atklātajām nepilnībām likumu atcēla, jautājums par atbildību palika
Likumu par Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni Saeima pieņēma 15. oktobrī, bet jau 22. oktobrī to atcēla vēl pirms spēkā stāšanās. Saeimas oficiālajā skaidrojumā norādīts, ka tas darīts, lai novērstu situāciju, kurā pēc likuma stāšanās spēkā, apstiprinoties šaubām par sniegtās informācijas patiesumu, būtu jāvērtē pilsonības atņemšanas procedūra.
Šis lēmums atrisināja konkrētā likuma spēkā stāšanos. Tomēr deputātu pašu atzītā pretruna starp šaubām un balsojumiem prasa atbildi par viņu darba kvalitāti. Procedūras pārskatīšanai būs jēga, ja kopā ar to nostiprināsies prasība katram balsotājam spēt izskaidrot, kāpēc viņš valstij nozīmīgu likumu atbalsta.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kūtris ar savu Saeimas komisju būs Latvijas vēsturē atstājis spilgtu lappusi! Ieteiktu durvis aizvērt ar šiku un ar atpakaļejošu datumu Latvijas pilsonību piešķirt Hieronīmam Kārlim Frīdriham fon Minhauzenam. Tas dotu legālu iespēju Duntes muižā, Minhauzena muzeja vienā istabā ierīkot Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas ekspozīciju!