Publicēts “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojums

Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” ieviešanas laikā Finanšu ministrijas (FM) iesaiste ir bijusi nepietiekama, proti, risku vadība un izmaksu kontrole nav notikusi līdz pat 2023.gadam, izriet no Saeimas mājaslapā publicētā “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojuma.
Izmeklēšanas komisija norāda, ka starpziņojums nav pilnvērtīgs gala ziņojums, tādēļ pilni komisijas secinājumi un priekšlikumi tiks pabeigti un iekļauti gala ziņojumā.
Tomēr izmeklēšanas komisija jau šajā procesa gaitā ir nonākusi pie konkrētiem secinājumiem.
Tostarp secināts, ka 2014.gada februārī Satiksmes ministrijas (SM) iepirkumā par “Rail Baltica” Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti pilnsabiedrības “RB Latvija” piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko. Tomēr pakalpojuma izpildes apraksta kvalitātē “RB Latvija” saņēma otro sliktāko rezultātu no visiem potenciālajiem piegādātājiem.
Tāpat konstatēts, ka 2014.gada maijā, lai nodrošinātu tehniskās izpētes izpildes vadību un kontroli, tika izveidota Nacionālās vadības grupa. Šajā grupas sastāvā ietilpa tikai SM amatpersonas un tajā netika iekļauta neviena persona ar pieredzi šāda līmeņa dzelzceļa projektu vadībā.
Vienlaikus SM 2014.gada oktobra vidū kā pirmo SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) valdes locekli iecēla SM amatpersonu, kuram nebija atbilstošas pieredzes un izglītības un kurš, lai arī, pēc izmeklēšanas komisijas sēdē noskaidrotā, tika iecelts tikai kā pagaidu valdes loceklis, valdes locekļa amata pienākumus veica līdz 2017.gada 30.oktobrim. SM amatpersona no 2013.gada līdz 2024.gadam paralēli pildīja arī valsts sekretāra vietnieka amata pienākumus SM.
Komisija arī secinājusi, ka Nacionālās vadības grupas 2014.gada novembra sēdē tika nolemts turpināt Rīgas ievada R5, R7 un R8 variantu izpēti, bet 2014.gada decembrī Nacionālā vadības grupa nolēma apstiprināt “Rail Baltica” Rīgas ievada R7 varianta virzīšanu ietekmes uz vidi novērtējumam, neņemot vērā, ka R7 nebija optimālākais variants, salīdzinot ar citiem, kā arī viens no dārgākajiem variantiem.
Tāpat secināts, ka SM 2022.gadā ir mēģinājusi neuzrādīt valdībai patieso “Rail Baltica” projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels. Vienlaikus SM jau 2021.gada prezentācijās “Rail Baltica” projekta izmaksas ir lēsusi 3,4 miljardu eiro apmērā.
Kopumā komisijas starpziņojumā ir apkopoti 13 secinājumi, savukārt priekšlikumus projekta turpmākajai attīstībai komisija plāno sniegt gala ziņojumā.
Kā zināms, Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
Lasiet šeit: Galaziņojums un tā izvērtējums
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
RB Rail amatpersonu apdrošināšana sadārdzinājusies pēc Izmeklēšanas komisijas izveides un, iespējams, Baibas Rubesas KNAB apmeklējuma 5
-
“Rail Baltica” procesu izvērtēšanai izveidotas divas dienesta pārbaudes komisijas 14
-
Latvija riskē zaudēt vairāk nekā 100 miljonus eiro Eiropas fondu naudas “Rail Baltica” būvniecībai 7
-
Briškena laikā noslēgtais Latvijas “Rail Baltica” pamattrases līgums izrādās par 66% dārgāks nekā Lietuvā 18
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (8)
Pie Dombura bija redzama koalīcijas augstprātības paraugstunda, kur uzaicinātie pat necentās formulēt kaut cik atbildīgu attieksmi. “Rotaļas politikā” ar miljardiem, valsts drošibu un nespēju vadīt nozīmīgus valsts līmeņa projektus, pareizinātus ar pilnīgu necieņu pret nodokļu maksātājiem bija dominējošais, kas lauzās ārā no TV bildes. Vienīgā cerība, ka nākošās vēlēšanas izsvītros šos figurantus no politikas neatgriezeniski.
Ja Briškenam un viņa peģiku bariņam būtu katram 1kārši iedevuši pa pusmiljonam, zaudējumi būtu mazāki.
Nez vai izkrāpto naudu pārskaita uz ofšoriem kà agrāk? Vai tur tepat kādā no Rosijas bankām?
Šķidrs pārskats tā arī nenorādot nekāds atbildības pazīme amatos noteiktajām personām un pilnīgā izravēta jebkāda norāde uz padomju un valdes lomu, atbildību un lēmumiem, tajā skaitā apstiprinot darba uzdevumus auditorkompānijām. Viss kas un ne par ko, kas arī bija jāpierāda.
Tāgadiņ noziegumi tiek saukti par kļūdām?
A kapēc tavuprāt komisijā ir ābrama?
Neviena uzvārda. Apstākļu kopums. Tā turpināt
Tāds jēdziens kā “Patiesā labuma guvēji” arī pēc Levita valodas reformas izzuda