Pēteris Apinis, Dr.med.H.c.
Šī raksta līdzautors ir Saeimas Apvienota saraksta līderis Edgars Tavars. Bez diskusijas ar viņu šis raksts nebūtu tapis. Edgars man piezvanīja un stingrā balsī noprasīja – vai tas ir pareizi, ka kafija tiek aplikta ar akcīzes nodokli kā kaitīgs produkts, līdzīgi alkoholam, cigaretēm vai cukurotiem dzērieniem.
Sagadīšanās pēc sarunas laikā dzēru savu ikdienišķo, turpat vai puslitru lielo kafijas krūzīti. Nebiju sagatavojies šādam sarunas pavērsienam – kafija ir viens no visvairāk pētītajiem dzērieniem, un ārstiem ir dažādi viedokļi par tās ietekmi. Pēdējos gados biju vairākkārt manījis rakstus, ka mērena kafijas lietošana ir saistīta ar pozitīviem veselības efektiem, bet jāņem vērā, ka kafijas ietekme ir individuāla, ka kafijas ir atšķirīgas (nu kaut vai šķīstošā vai pupiņu kafija manuprāt nav identiski dzērieni), bez tam kafijas dzeršana ir atkarīga no organisma īpatnībām un citiem veselības faktoriem.
Bet jautājums jau nebija par kafiju, bet par akcīzes nodokli. Manuprāt, pasaules valdības ar nodokli var aplikt jebko, kaut vai gaisu vai ūdeni, bet nevajag saukt šo gaisu vai ūdeni par veselībai kaitīgu. Attiecībā uz ūdeni – mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā atsevišķos novados joprojām ir dušas nodoklis lai mazinātu ūdens patēriņu. Savulaik Pēteris Pirmais Krievijā ieviesa bārdas nodokli, bet vēl joprojām ASV, Arkanzasā ar nodokli ir apliktas bārdas skūšanas mašīnas un bārdas skūšanas putas. Amerikāņi vispār ir naski uz lokālajiem – štatu nodokļiem. Šajā pašā Arkanzasā ir īpašs nodoklis tetovējumiem, ķermeņa pīrsingiem un citām līdzīgām procedūrām. Tas tiek uzskatīts par veidu, kā iegūt papildu ienākumus no pakalpojumiem, kas netiek uzskatīti par ļaudīm nepieciešamiem.
Bet Itālijā dažu pilsētu īpašniekiem ir jāmaksā nodoklis par ēnu, ko viņu veikali vai ēkas met uz publiskajiem ceļiem un ietvēm. Šis nodoklis attiecas uz ēku daļām, kas bloķē gaismu vai apgrūtina ceļu redzamību, piemēram, izkārtnēm vai reklāmu paneļiem.
Bet neviens no šiem īpatnējiem nodokļiem nav nosaukts par veselībai kaitējošu.
Tiesa, daudzās valstīs pasaulē ir ieviesti nodokļi neveselīgiem produktiem un nevēlamam dzīvesveidam, lai motivētu sabiedrību veidot veselīgākus paradumus un mazinātu ar veselības saglabāšanu vai atjaunošanu saistītās izmaksas. Šie nodokļi bieži attiecas uz produktiem, kas tiek saistīti ar augstāku slimību un veselības problēmu risku, kā arī uz atsevišķām dzīvesveida izpausmēm.
Cukura nodoklis ir viens no izplatītākajiem nodokļiem pasaulē, piemēram, Lielbritānijā, Meksikā, Francijā, Norvēģijā, Dānijā un daudzās citās valstīs. Cukura nodoklis biežāk piemērots cukurotiem dzērieniem (arī Latvijā) un produktiem ar augstu cukura saturu, bet ir gana daudz valstu, kur pats cukurs uzreiz tiek aplikts ar nodokli. Mērķis ir samazināt cukura patēriņu, kas ir saistīts ar aptaukošanos, 2. tipa cukura diabētu un sirds slimībām.
Daudzās valstīs ar nodokli tiek aplikts sāls, kura pārmēra lietošana ir nopietns hipertenzijas iemesls.
Tabakas produktiem gandrīz visās valstīs tiek piemēroti akcīzes nodokļi, lai samazinātu smēķētāju skaitu. Piemēram, Eiropas Savienība un ASV pastāvīgi palielina nodokļus cigaretēm, lai atturētu jauniešus no smēķēšanas un palīdzētu pieaugušajiem atmest šo ieradumu. Tieši tabakas nodokļus Latvijas valstsvīri ceļ ļoti lēni, kas rada aizdomas, ka viņu partijas vai viņus pašus reāli sponsorē tabakas industrija.
Alkohola nodoklis ir izplatīts daudzās valstīs. Piemēram, Skandināvijas valstīs šie nodokļi ir īpaši augsti, un tur tādējādi ir izdevies samazināt alkohola lietošanu un līdz ar to – ar alkoholismu saistītās problēmas. Dažās valstīs, piemēram, Ungārijā un Meksikā, ir ieviesti nodokļi produktiem ar augstu tauku, sāls un cukura saturu (ātrajiem ēdieniem). Šie nodokļi tiek uzskatīti par līdzekli, lai samazinātu aptaukošanās un ar to saistīto slimību izplatību.
Neaktīva dzīvesveida nodevas ir mazāk izplatītas, bet ir piemēri, kur tiek veicinātas aktivitātes vai ierobežota piekļuve subsidētiem veselības pakalpojumiem, ja cilvēks ir izvēlējies mazkustīgu dzīvesveidu un atteicies veikt profilaktiskus veselības pasākumus.
Šādu nodokļu mērķis nav tikai paplašināt valsts ieņēmumus, bet arī motivēt sabiedrību pievērsties veselīgākam dzīvesveidam un mazināt valsts izdevumus veselības aprūpei. Turklāt nodokļu ieņēmumus bieži izmanto veselības programmām, konkrētu medicīnas jautājumu risināšanai un profilakses kampaņām.
Par kafiju – 3–4 tasītes dienā dzert ir veselīgi, saka nopietns pētījums
Noklausījies manu garo stāstu, ka pasaulē ar nodokļiem var aplikt jebko, Edgars Tavars izvilka nebijušu ieroci – ļoti labu PubMed publikāciju, kuras nosaukumu aptuveni tulkošu šādi “Apvienotās Karalistes Biobankas ilgtermiņa rezultāti par kafijas ietekmi uz sirds un asinsvadu slimībām, aritmijām un mirstību: vai nākotnē ārsti ar recepti izrakstīs kafiju kā ārstniecības līdzekli?”
Tas nav pirmais gadījums, kad kāds deputāts vai ministrs man piedraud ar kādu publikāciju. Vairums šīs publikācijas ir no sērijas “angļu zinātnieki izpētījuši”. Šoreiz šis nebija šāds gadījums. Biju spiests izlasīt ļoti labu publikāciju un vēl kādas desmit šā gada publikācijas par kafijas lietošanu, paradumiem un ietekmi uz veselību – kafija tika atzīta veselībai par labu līdzekli.
Tātad – īsa antācija par rakstu, ko Edgars Tavars man piespieda izlasīt – bija pētīti 449 563 Apvienotās Karalistes Biobankas dalībnieki, kuriem reģistrācijas brīdī nebija sirds un asinsvadu slimību, kuri bija vidēji 58 gadu veci, viņus vēroja vidēji 12.5 gadus; 4–5 maltas kafijas tasīšu dienā vai 2–3 šķīstošās kafijas tasīšu dienā bija saistīta ar būtisku aritmijas, gadījumu skaita samazināšanos. Kafijas lietošana bija saistīta ar būtisku sirds asinsvadu slimību un īpaši ishēmiskā insulta riska samazināšanos. Kafijas lietošana ievērojami samazināja mirstību no visiem cēloņiem, bet īpaši – kardiovaskulāru mirstību. Nemēģinot iedziļināties pētījuma formātā un metodikā, nākas secināt, ka Apvienotās Karalistes Biobankas pētījuma rezultāti liecina, ka visu veidu kafijas lietošana no vieglas līdz mērenai pakāpei ir saistīta ar labākiem sirds asinsvadu rādītājiem, ar zemāku sirds un asinsvadu slimību un nāves risku, turklāt kafija ar kofeīnu būtiski samazina aritmiju risku.
Nebūtu iemesla atturēties no ikdienas kafijas pat tad, ja ir nesen attīstījusies sirds un asinsvadu slimība. Tas, vai kafiju nākotnē tiks ieteikta vai pat ordinēta sirds un asinsvadu slimību profilaksei un sirds un asinsvadu veselības uzlabošanai – domāju ka nē. Nosaukt kafiju par zālēm nav slēdziens, kas izdarams uz viena vai pat desmit pētījumu rezultātiem. Un tomēr – vismaz šobrīd medicīnas literatūrā kafijas lietošanai tiek atzīta specifiska asinsvadu aizsargājoša ietekme.
Daži vienkārši un labi vārdi par kafiju
Ielēju sev nākamo kafijas krūzi. Kopš senajiem laikiem, kad vidēji katru otro diennakti dežurēju reanimācijas vai anestezioloģijas nodaļā, pats kafiju lietoju daudz vairāk nekā angļu pētījumā ieteiktās 3–4 tasītes dienā. Neesmu atradis nevienu pierādījumu uzstādījumam, ka kafiju nedrīkst ieskaitīt šķidruma balansā (kafija nedaudz veicina diurēzi, bet jebkura liela daudzuma šķidruma ātra dzeršana diurēzi stimulē vairāk), tādēļ nereti visu savu diennakts šķidruma daudzumu – nepilnus trīs litrus izdzeru tikai ar kafiju. Lūdzu nevienam šādu stilu nepārņemt, bet palikt pie globālā ieteikuma –trim vai četrām tasītēm dienā.
Tad nu apkopošu to, ko es labu var pateikt par kafiju. Kafijā ir daudz antioksidantu, kas palīdz aizsargāt šūnas no bojājumiem, ko rada brīvie radikāļi. Mērena kafijas dzeršana var samazināt dažādu slimību risku, tostarp 2. tipa diabēta un Parkinsona slimības risku. Jā, esmu atradis ziņojumus, ka kafija var samazināt dažus vēža veidus, bet šai informācijai nav nopietna pamatojuma.
Toties kafija ir globāli visvairāk lietotais psihostimulators, kas uzlabo garastāvokli un kognitīvās funkcijas. Kofeīns stimulē centrālo nervu sistēmu, var uzlabot koncentrēšanās spējas, modrību un uzlabot garastāvokli. Kā psihostimulators kalpo arī kafija bez kofeīna.
Saprotu, ka saņemšu bargu kritiku no saviem draugiem – kardioloģijas profesoriem Andreja Ērgļa un Oskara Kalēja, kuri priekšroku dod tējai, kā arī cenšas izvairīties no absolūtiem apgalvojumiem visam, kam nav evidence based – uz pierādījumiem balstītas pierādījumu bāzes. Kafijai ka antiaritmiskam līdzeklim nav un nevar būt evidence based bāzes, un viss, ko es rakstīšu par kafijas labo ietekmi uz sirds veselību ir balstīts uz empīriku. Un tomēr – medicīna ir ne tikai uz pierādījumiem balstītas vadlīnijas, bet arī ārstu pieredze, prasmes, intuīcija un māksla. Tādēļ es apgalvošu, ka mērena kafijas lietošana var būt saistīta ar sirds un asinsvadu slimību riska samazināšanos daudziem cilvēkiem, īpaši, ja viņiem nav citu būtisku riska faktoru. Īsi un konkrēti – kafija nesamazinās sirds slimību risku smēķētājiem un mazkustīgiem rešņiem pie televizora.
Kofeīns īslaicīgi var paaugstināt asinsspiedienu, īpaši cilvēkiem, kas to nelieto vai lieto ļoti reti, tomēr vairumā gadījumu asinsspiediens normalizējas, ja kafiju dzer regulāri un mērenos daudzumos. Jutīgiem cilvēkiem kofeīns var izraisīt asinsspiediena kāpumu vai ietekmēt sirds ritmu, taču tas parasti notiek lielu kofeīna devu gadījumā. Kafijas izraisītais asinsspiediena pieaugums parasti ir īslaicīgs un nav klīniski nozīmīgs veseliem cilvēkiem, bet tiem, kas kafiju patērē daudz un regulāri, kafija pat asinsspiedienu mazina.
Kafija un kofeīns ļoti reti var izraisīt aritmiju. Vairums cilvēku var droši lietot mēreni daudz kafijas, neradot sev aritmijas risku. Taču tiem, kam jau ir aritmijas, ārsti mēdz ieteikt mazināt kofeīna patēriņu. Tātad – kafijai nav jāuzveļ vaina par asinsspiediena paaugstināšanu vai aritmiju izraisīšanu – vairumam cilvēku mērena kafijas lietošana neizraisa veselības riskus un lielākoties ir labvēlīga. Manuprāt – cukurs pie kafijas tasītes ir daudz kaitīgāks par pašu kafiju.
Ko Edgaram Tavaram par kafiju teikt no Saeimas tribīnes?
Apvienotā saraksta līderim Edgaram Tavaram ir taisnība – nedrīkst aplikt kafiju ar akcīzes nodokli, pamatojot budžeta iegribas ar apgalvojumu, ka kafija ir kaitīga veselībai.
Kafija ir populārs dzēriens un pasaulē visvairāk lietotais psihostimulators. Pierasts kafijas patēriņš ir saistīts ar veselībai labvēlīgu faktoru sarakstu, kaut kafijas lietošana ir bijusi ilgstošu diskusiju avots. Nesen veiktajos novērojumu pētījumos ir apšaubīts nepareizais priekšstats par kofeīnu, ir pierādījumi kafijas lietošanas drošībai un tās labvēlīgajai ietekmei uz sirds un asinsvadu slimību prognozi. Mēs varam apgalvot, ka kafija mērenās devās nepalielina, bet drīzāk – samazina koronārās artēriju slimības, aritmiju, sirds mazspējas un insulta incidenci, kā rezultātā samazinās risks saslimt ar sirds asinssvadu slimībām, kafija samazina visu cēloņu un īpaši – sirds asinsvadu slimību izraisītu mirstību.
Daudz prātīgāk kā neveselīgus produktus ar nodokli būtu aplikt sāli un cukuru; būtu vēlams ievērojami palielināt nodokļus tabakas produktiem un alkoholam.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Sūdīgs admins, kas dzēš komentārus!