Evikai Siliņai un Saeimas deputātiem par NMPD kā valsts drošības garantu

Pēteris Apinis, ārsts

Mani nedaudz pārsteidza, ka premjerministre Evika Siliņa neuzskata neatliekamās palīdzības dienestu par valsts drošības sastāvdaļu.

NMPD ir valsts drošības stūrakmens; ja Latvijai pienāks x stunda, tad dienests glābs un pārvadās gan militārpersonas, gan civilistus, gan ievainotos, gan slimniekus. Neesmu lasījis oficiālu informāciju, taču šogad NMPD darbiniekiem ir paredzēts piedalīties 18. novembra parādē kā drošības spēku sastāvdaļai. Nopietnākās valsts rezerves (medikamenti, pārsienamais materiāls, medicīnas instrumenti) atrodas NMPD pārraudzībā Nacionālajās rezervēs, bet NMPD funkcijās ir ne tikai organizēt un nodrošināt pirmsslimnīcas neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet arī plānot katastrofu medicīnas sistēmu, organizēt un nodrošināt NMP ārkārtas situācijās un sniegt atbalstu slimnīcām.

Tādēļ nedaudz pārsteidzoši, ka tieši neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam budžeta sastādīšanas trakumā tika nogriezts finansējums; uz nepietiekamo NMPD finansējumu jau ir norādījis Valsts prezidents Edgars Rinkevičs, bet pozīcijas un opozīcijas deputāti snieguši priekšlikumus šo budžeta pozīciju labot.

Te būtu laiks norādīt, ka cilvēks, kas iniciēja un pēc tam arī samazināja NMPD finansējumu, patiesībā nostājās pret valsts un cilvēku drošību.

Šoreiz būšu iecietīgs un šo ierēdni vārdā un uzvārdā nesaukšu. Lieta tāda, ka Latvijā pieņemts visās likstās un nelaimē vainot ministru, proti – politisko vadību. Šoreiz ministrs Hosams Abu Meri tiešām nav pie vainas, jo manuprāt, Libānā matemātiku mācījuši kaut kā citādi, un lielākus skaitļus par paša algu skolas mācību grāmatās nav skatījuši. Citādi ministrs būtu sapratis, ka tie 1.6 miljoni, par kuru trūkumu NMPD 2025. gada budžetā te runāju, ir mazāk nekā 1 tūkstošā daļa no tiem 1, 937 miljardiem, kas nākamgad paredzēta Veselības ministrijas pārraudzītajai darbībai. Nekad nenoticēšu, ka budžetā nevar šādu summu atrast. 

Tātad atgriezīšos pie ierēdņa, kurš pamanīja, ka NMPD slēdz dažu brigāžu darbību mazāk apdzīvotos Latvijas reģionos ar skaidru mērķi – izvietot brigādes tur, kur tās šobrīd vairāk nepieciešamas. Vienkārši atņēma budžetā to naudu, ko NMPD ietaupīja, lai radītu jaunus NMPD atbalsta punktus. Šeit vēlos norādīt, ka vajadzības un iespējas ir analizētas valsts institūciju un drošības institūciju līmenī, un nekādu jaunu pasauli šeit neatklāšu. Minēšu dažus piemērus, no kuriem būtiskākais ir Rīgas – Liepājas šosejas posms no Kalnciema līdz Saldum. Tā nu sanācis, ka Kurzemē brigāžu skaits līdz šim ir bijis mazāks nekā citos Latvijas novados, bet brigādei ar cietušo veicamais attālums ir lielākais – uz Rīgu, Ventspili vai Liepāju. Nemēģināšu apelēt ar stāstiem, uz kuras šosejas šogad notikušas visvairāk avāriju. 

Līdzīga situācija ir uz Tallinas šosejas, kur nav brigāžu starp Saulkrastiem un Salacgrīvu, un viena brigāde Tūjā iederētos ļoti. Vēl divas šosejas, kurām pa vidu būtu vēlama NMP punkts: šoseja no Tīnūžiem līdz Koknesei un no Jūrmalas līdz Kolkai (brigādei, manuprāt, būtu jāatrodas Rojā). Nemēģināšu pierādīt to, kas jau pierādīts visos birokrātijas līmeņos, tikai pieminēšu tādu faktu, ka NMP punkts derētu Mārupē, kas jau kļuvusi par pilsētu un strauji aug tās iedzīvotāju skaits. 

Patiesībā es rakstu šīs rindas tādēļ, ka uzticos NMPD vadītājai Lienei Cipulei, un uzskatu viņu par vienu no TOP 5 Latvijas medicīnas vadītājiem. Gluži tāpat kā dienestam un tā vadītājai uzticas pacienti, ja jau atzinuši NMPD par līderi veselības nozarē. NMPD pēc dažādiem kritērijiem atrodas TOP 5 valsts pārvaldē, NMPD ir drošākais autoparks valstī, bet vēl pārliecinošāki dati nāk no darbinieku aptaujas – 88% no darbiniekiem lepojas ar darbu dienestā, bet 80% ir apmierināti ar darba organizāciju dienestā. 

Kur tad satraukums?

Satraukums nāk no ļaudīm, kas paši NMPD mašīnu redzējuši tikai traucamies pa ceļiem un ielām, bet mīl gudri dot padomus, un tādi ir gan politiskā, gan ierēdnieciskā, gan profesionālā līmenī.

Kā jau teicu – lai izvietotu brigādes tur, kur tās šobrīd visvairāk nepieciešamas, kaut kur brigāžu skaits bija mazināms. Galvenie kritēriji bija iedzīvotāju skaits un blīvums uz brigādi, tuvākās brigādes attālums, izsaukumu skaits uz brigādi dienās un nakts stundās, kā arī – ja nakts stundās izsaukumu skaits uz brigādi ir vidēji mazāks pa vienu. Tā nu sanācis, ka Latvijas iedzīvotāju skaits mainās, ka iedzīvotāji koncentrējas Pierīgā, bet MNPD dienesta darbam jātransformējas līdzi iedzīvotājiem. Latvijā ir 1,879 milj. iedzīvotāju, NMPD strādā 3403 darbinieku (11 intensīvās terapijas komandas, 6 ārsta – speciālista atbalsta komandas, 79 ārsta palīga brigādes, no kurām 143 strādā 3 personu komanda, bet 31 – 2 personu komandā), kas apkalpo 337 352 izsaukumus gadā. Vidējais brigādes ierašanās laiks pie cietušā 2023. gadā Latvijā bija ievērojami ātrāks nekā citās Baltijas valstīs un pat Skandināvijā – valstspilsētās – 10.8 minūtes, novadu pilsētās – 11.1 minūte, bet lauku teritorijās – 18.2 minūtes. Latvijā brigāžu nodrošinājums ir 1 brigāde uz 9000 – 10000 iedzīvotāju, Lietuvā un Igaunijā – 1 brigāde uz 13000 – 15000 iedzīvotāju. Visblīvāk pret iedzīvotāju skaitu Latvijā NMPD brigāde izvietotas Latgalē – gan pirms, gan pēc veiktajām izmaiņām, un tas principā ir pareizi tieši no valsts drošības aspektiem. 

Manā rīcībā ir neticami daudz statistikas datu par NMPD darbu, bet visi nebūtu šajā rakstiņā ietverami. Gluži tāpat kā neesmu šeit ietvēris Exel tabulas, kurās skaitļi NMPD neticamā kārtā precīzi sakrīt (kā jau iepriekš esmu rakstījis – Veselības ministrijas budžeta projektos un apstiprinātos dokumentos Exel tabulās nereti (drīzāk – parasti) skaitļi nesaskan).

Tad nu lūgums Saeimas deputātiem. No daudzajiem pozīcijas un opozīcijas priekšlikumiem nedaudz papildināt NMPD dienesta maciņu – izvēlieties racionālākos, bet atbalstiet!

Nu nebūtu labi, ja nākamgad kaut nedaudz pieaugtu benzīna cena, un degvielas visiem izsaukumiem nepietiktu. Es aicinu apsvērt –  būtu pareizi jaunus NMP punktus izvietot uz Rīgas – Liepājas, Saulkrastu – Salacgrīvas un Jūrmalas – Kolkas šosejām. Negribu piesaukt nelaimi jeb x stundu, bet Latvijas apstākļos šī stunda nozīmētu iedzīvotāju evakuāciju no Austrumiem uz Rietumiem, un NMPD brigāžu atrašanās uz nozīmīgajām šosejām būtu vitāli nepieciešama.

Un tam vienkārši vajag dienesta rīcībā atgriezt tos līdzekļus, kas jau visos budžeta dokumentos bija ierakstīti, bet pēdējā mirkli pirms budžeta iesniegšanas valdībai – nogriezti. Ļaut NMPD strādāt, šis ir šobrīd ļoti labs dienests. Es no sevis piebildīšu – ja iespējams – nejaukties dienesta darbā.

Ja deputātiem labs prāts, ja budžets tiek pieņemts dienas gaišajā laikā, būtu ļoti vēlams palielināt līdzekļus arī valsts rezervju atjaunošanai un papildināšanai. NMPD rīcībā ir Ukrainas pieredzes izvērtējums, un ir nepieciešams atsāpinošu, pretšoka, antibakteriālo un atsevišķu citu līdzekļu rezerves nopietni palielināt. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!