Mežaparka Lielā estrāde desmitiem gadu bija nolaista un noplukusi. Par estrādes remontu dziedātāji sapņoja jau ilgi, taču tam nekad nebija naudas. Pēdējā brīdī uz Latvijas simtgades dziesmu svētkiem nauda atradās. Divus gadus pirms lielā notikuma, Rīgas dome no atvilktnes izvilka desmit gadus vecu projektu un izsludināja konkursu.
Celtniecību sadalīja divās kārtās. Vispirms bija jāuzbūvē skatītāju daļa. Pasūtījumu ieguva būvfirmu “LNK” un “Re&Re” apvienība par 32 miljoniem eiro (ar PVN). Tas bija par deviņiem miljoniem dārgāk, nekā bija rēķinājuši pasūtītāji. Vēl piedāvājumus iesniedza apvienība “Lemikainen” un SIA “Monum” un “Litana apvienība. “Lemikainen” bija par diviem miljoniem lētāks, taču viņu piedāvājumu izbrāķēja. SIA “Monum” piedāvājums bija par miljonu dārgāks.
Darbus personīgi – katru ceturtdienu – uzraudzīja arī Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs. Process negāja gludi. Neraugoties uz milzīgo sadārdzinājumu, ģenerāluzņēmēji saviem apakšniekiem nesamaksāja. Firma “Dankors” bija apņēmusies veikt zemes darbus. Kad viss bija padarīts, uzņēmums saņēma ziņu, ka naudas nebūs.
2018. gada 25. marts
“Nekā personīga”: Kāpēc jūs noticējāt, ka jums pēc tam samaksās?
Vitālijs Dančenko, SIA ”Dankor” bijušais valdes priekšsēdētājs: Tāpēc, ka mūsu situācija… Mūsu nauda, pie viņiem atradās mūsu nauda. Viņi teica, ja neizdarīsiet darbus līdz galam, tad jūs varat jau tagad braukt prom, mēs ņemam citu firmu un viss, jūs vairs neko nesaņemsiet. Tāpēc mēs pabeidzām tos darbus.
SIA “Dankor” bankrotēja un palika parādā saviem piegādātājiem. “LNK” un “Re & Re” taisnojās, ka uzņēmums pats ir vainīgs. Strādājis pārāk lēni. Šāda shēma, kad apakšuzņēmumu piespiež pabeigt darbus, draudot nemaksāt, bet beigās – tāpat nesamaksā, ir bijusi arī citos “LNK Industries” objektos. Pats uzņēmums katru gadu pabeidz ar peļņu. 2018. gadā nopelnīti 5 miljoni.
Pienāca Dziesmu svētki, estrāde uzņēma dziedātājus un visi skandāli aizmirsās. Pēc svētkiem būvniecība atsākās skatuves daļai. Arī to dara “LNK” un “Re & Re” apvienība. Šis pasūtījums domei izmaksās 40 miljonus (ar PVN). Otrs – par miljonu dārgāks – pretendents bija SIA “Arčers”.
Septembra sākumā KP un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) krietni apdraudēja lielākās būvfirmas. Iestādes meklē pierādījumus kartelim, kurā iesaistītās kompānijas vienojušās par tirgus sadali un tur augstas cenas.
Aizdomas krīt arī uz “Re & Re” un “LNK”, kas būvē Mežaparka estrādi. KNAB interesē laika periods no 2015. līdz 2018. gada vidum. Abi lielie iepirkumi par estrādes būvniecību notika šajā laikā.
Mežaparka lielās estrādes projekta virzītājs domē ir Oļega Burova vadītais Īpašumu departaments. Līdz kļūšanai par mēru Burovs pats regulāri kontrolēja darbus. Viņam palīdzēja divi arhitekti. Viens ir cienījamais RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāns Jānis Dripe, bet otrs – bijušais Rīgas domes Attīstības departamenta direktora vietnieks Pēteris Strancis, kurš notiesāts par kukuļa pieprasīšanu.
Par kukuļņemšanu sodu izcietušais Strancis Mežaparka estrādes projektā pārstāvēja Rīgas domi. Viņa pienākums bija uzraudzīt, lai būvnieki izvēlas labākos tehniskos risinājumus un ievēro projektu.
Strancis kopā ar savu tā brīža priekšnieku Vilni Štramu notiesāti par piecām kukuļa pieprasīšanas epizodēm 2007. gadā. Lielākā summa – miljons eiro prasīta un saņemta no Ināras Vilkastes, lai mainītu teritorijas plānojumu viņas īpašumam Mežaparkā, Rusova ielā 1.
Bijušais īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs cenšas turēties nost no politiskiem skandāliem. Viņš sevi prezentē kā cilvēku, kuram svarīga Rīga un paša labais vārds. Tomēr Stranci uzaicināja tieši viņš. Viņaprāt, spriedums par kukuļņemšanu nav iemesls, lai norakstītu labu speciālistu.
“Es izvēlējos Stranča kungu par Mežaparku, es izvēlējos, pateicoties Stranča kunga biogrāfijai. Tieši tā. Un es nekļūdījos, kad es to teicu. Pateicoties tiem labiem posmiem no viņa biogrāfijas.
Par kādu reputāciju mēs runājām? Kukuli viņš ņēma, nu, pirmkārt, par to ir tiesa. Viņš par to saņēma sodu. Šobrīd nav nekāda lieta, ka viņam kaut kas ir piedāvāts, nav ne iepirkumi, nekas,” raidījumam skaidro Burovs.
Strancis nav bijis konsultants tikai uz ”papīra”. To apliecina arhitekts Jānis Dripe. Strancis piedalījies iknedēļas būvsapulcēs un risinājis specifiskus celtniecības jautājumus. “Viņa pienesums estrādē bija patiesi praktisks, pragmātisks un profesionāls, un tas attiecās toreiz par metāla struktūru izvēli, par atstarojošiem akustikas paneļiem, par viņu stiprinājumu veidu un fiziskajām izturībām mūsu klimatā, un tā.”
Strancis notiesāts tieši par kukuļņemšanu domes struktūrās, lai ietekmētu pašvaldības lēmumus. Viņš neuzskata, ka viņa piedalīšanās pašvaldības projektā būtu nepieļaujama. Tas arī neesot pretrunā ar viņa paša solīto, ka Rīgas domē vairs nestrādās, jo šis esot bijis tikai īslaicīgs uzņēmuma līgums, nevis darba attiecības.
Pēteris Strancis, bijušais RD Īpašumu departamenta eksperts: “Uzaicinājumu man izteica RD Īpašumu departamenta vadība. Jau toreiz man bija zināmas šaubas par to, ka mana līdzdalība varētu tikt nepatiesi un manipulatīvi interpretēta. Varu izteikt vienīgi izbrīnu par to, ka šī oficiāli dokumentētā īslaicīgā sadarbība tieši šobrīd tiek aktualizēta un viennozīmīgi pasniegta, manuprāt, kādam izdevīgā kontekstā, mēģinot atrast negatīvus aspektus.”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: TV3 raidījums “Nekā Personīga”