OIK likvidēšanai meklēs “gudrāku risinājumu”

Joprojām nav skaidrs, kādā veidā varētu tikt nodrošināta obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidācija, tāpēc patlaban tam tiek meklēts “gudrāks risinājums”, pirmdien pēc koalīciju veidojošo partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka koalīcija vienojusies stiprināt kontroli pār OIK izmaksāšanu, jo līdz šim tā neesot bijusi pietiekama. “Redzam, ka šī pusgada laikā kontroles rezultātā esam ieekonomējuši uz OIK izmaksāšanas apmēram 23 miljonus eiro,” teica ministrs.

Saistībā ar OIK likvidēšanas ziņojumu Nemiro skaidroja, ka sāktas pārrunas ar Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai veidotu kopīgu nākotnes plānu par nodokļu pārmaiņām, kas ieviešamas 2021.gadā.

“Līdz šim brīdim pulēsim procedūru un risinājumu, gūsim saskaņojumus,” teica Nemiro.

Nemiro papildināja, ka padomē pārrunāta Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) stiprināšana kontekstā ar kontroli. Viņš pauda, ka tas ir fiskāli pozitīvi ietekmējošs apstāklis, jo pusgada laikā kontroles rezultātā bija iespējams ieekonomēt ievērojamus līdzekļus.

Ministrs gan neizslēdza, ka, stiprinot kontroles, varētu rasties kādas papildu izmaksas, jo būtu jāatrod risinājums par finansējumu cilvēkkapitāla stiprināšanai.

Kariņš uzsvēra, ka viņa vadītā valdība apņēmusies veikt virkni reformu, tostarp ekonomikas jomā, likvidējot OIK. Līdz šim Nemiro pavadīja laiku, analizējot Saeimas doto uzdevumu, konstatējot, ka risinājums “vienā dienā izbeigt OIK” būtu Latvijai ļoti nelabvēlīgs, stāstīja premjers.

“Patlaban tiek meklēts gudrāks risinājums, kā atbrīvoties no OIK. Ministrs piedāvā nopietnu starpposmu. Ir atrasts finansējums kontroles stiprināšanai. Ir jātiek skaidrībā, cik ir tādu, kas OIK atbalstu saņem likumīgi, un cik ir tādu, kas mēģina saņemt atbalstu nelikumīgi,” pauda premjers.

Viņš gan norādīja, ka gala rezultāts jautājumam par OIK vēl nav skaidrs, bet premjers pauda cerību, ka Nemiro tas izdosies.

Šā gada 16.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu enerģētikas politikas īstenošanas funkcijas uzticēt Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB).

EM norādīja, ka ir vairākas funkcijas un uzdevumi, ko ministrija veic vēsturisku apsvērumu dēļ, kā arī to, ka vairākas funkcijas, kas būtu jāveic, ministrijai nebūtu tipiski veicamas. Līdz ar to EM rosināja ministrijai noteiktās enerģētikas politikas īstenošanas funkcijas un uzdevumus, tostarp attiecībā uz obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību, nodot BVKB.

Tādējādi BVKB būtu nepieciešams izveidot jaunas atsevišķas struktūrvienības, kurās tiktu izveidotas vismaz 29 jaunas amata slodzes, proti, 21 jauna amata slodze jaunizveidojamos departamentos, kā arī astoņas amata slodzes citā BVKB struktūrvienībā jauno pienākumu izpildei. BVKB papildus būs nepieciešams izveidot vienu pastāvīgu direktora vietnieka amata slodzi.

Līdz ar jaunu pienākumu nodošanu BVKB rosināts to pārdēvēt par Valsts enerģētikas un būvniecības kontroles biroju.

Šo pārmaiņu īstenošanai EM 2020.gada budžetā vēlējās papildus 1,37 miljonus eiro, bet 2021.gadā un turpmāk – 1,23 miljonus eiro.

Tāpat valdība atbalstīja EM priekšlikumu, kas paredz stingrākas prasības OIK saņēmējiem, ierobežojot atbalsta apmēru un samazinot elektrības izmaksas patērētājiem.

Ministrija rosināja ieviest enerģētikas nozares valsts atbalsta sistēmas darbības regulēšanas nodevu, no kuras ieņēmumiem tik finansēta obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzība. EM piedāvā noteikt vienu nodevas likmi visiem elektroenerģijas ražotājiem. Nosakot stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem, EM vēlas nodrošināt, ka atbalstu obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros saņem tikai priekšzīmīgi un uz ilgtspējīgu saimniecisko darbību vērsti komersanti.

EM rosināja arī pārskatīt dabas resursu nodokļa (DRN) apmēru mazajām hidroelektrostacijām (HES), jo, ministrijas ieskatā, patlaban HES piemērojamais nodoklis ir nesamērīgs un atsevišķos gadījumos var sasniegt 80% no to apgrozījuma. Tāpēc, lai nodrošinātu mazo HES iespējas darboties elektroenerģijas tirgū bez valsts atbalsta, būtu jāpārskata tām piemērojamais DRN.

Lai mazinātu elektroenerģijas gala patērētāju izmaksas, EM iesaka mazināt ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo OIK. Kā ātrāko risinājumu ministrija piedāvā samazināt OIK vidējo likmi, ko apstiprina regulators, novirzot šim mērķim ieņēmumus no PVN par OIK. Tādējādi OIK izmaksas elektroenerģijas galalietotājiem būtu iespējams samazināt jau ar 2020.gada 1.janvāri par aptuveni 30 miljoniem eiro.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā pieminēto Saeimas deputātu  Nemiro un Kariņa datus – izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook , Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


7
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
nu gan...
nu gan...

Lasīju rakstu,kur Kariņš pats ir ļoti saistīts ar OIK,ka pats bīdīja OIK uz priekšu,tā ka no šī amerikāņa neko labu nesagaidīt.

wers
wers

Uz tiem korumpētiem lumpeņiem skatoties nekāds OIK nekad netiks atcelts un par to tiesāts arī neviens netiks! Barotavu taisīt ciet? Kas jūs tur, Latvijas tauta, esiet prātu izkūkojuši un kaut kāda taisnīguma vīrusa pārņemti? Aizmirstiet visu par tiesiskumu!

Vilks
Vilks

Paprasiet viedokli Kamparam-OIK tēvam.

Anita
Anita

Katram lēmumam, katram likumam ir vārds un uzvārds, ieņemamais amats, nodota balss, saņemta alga. Visas amatpersonas, kuras ir pārkāpušas likumu un Latvijā ieviesa šo noziedzīgo OIK bez saskaņošanas ar ES, kā arī iekļaujot OIK atbalstam TEC, KO KURINA AR DABAS GĀZI un 4-9 reizes paaugstināto pieļaujamo 9% peļņu ir saucamas pie kriminālatbildības. Un visu likvidēto OIK atbalsta īpašniekiem vērsties pret konkrētām personām, kas izsniedza atļaujas. Kalnmeijers, ja viņš ir neatkarigs no politiskām partijām, šo procesu varētu uzsākt, jo šis tāpat ir viņa pēdējais ģenerālprokurora termiņš un Latvijas Tauta un nākamās politiskās varas to novērtētu pozitīvi.

Juris
Juris

Jaunu cietumu celt negrib, bet kur spruksi. Vairākām vecajām partijām savas partijas sapulces nāksies pavadīt aiz restotiem lodziņiem, jo partiju censoņi ar OIK afēru to ir godīgi pelnījuši. Ja salīdziba Juraša tiesāšanu par korupcijas notikuma slēpšanas – publicēšanas sāgu, tad šeit tie nodarījumi daudz grandiozāki, pat tie it kā atrastie 23 miljoni nobāl. Kā nekā Liepājas metalurgs aizgāja pa skuju taku tikai dēļ OIK afēras. paraujot līdzi no valsts kases izmaksātos 70 miljonus nodokļu maksātāju naudas. Ja šādas lietas paliek nesodītas, tad Latvijai ES savienībā drīz būs jābankrotē, ar tādiem pat neviens sveicināties negribēs.

Raimonds
Raimonds

Muļķīši var palūgt padomu , piem . Zariņam , Šmitam !

gāzīte
gāzīte

Patiešām ar tik ierobežotu krociņu resursu te nekas nesanāks. Desmit gadus veidota zirnekļshēma te tā nebūs uz izbīli maināma