Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.
Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2%, nevis par 2,2%, kā tika lēsts februārī, un arī nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta par 0,2 procentpunktiem līdz 2,3%.
Banka Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam samazinājusi par 0,1 procentpunktu, bet nākamajam gadam par 0,2 procentpunktiem – līdz attiecīgi 2,1% un 2,3%.
Vienlaikus ERAB lēš, ka Lietuvas IKP šogad un nākamgad pieaugs attiecīgi par 3% un 2,2%, nevis par attiecīgi 3,3% un 2,5%, kā tika prognozēts februārī.
Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes joprojām atbalsta stabilie iedzīvotāju patēriņa izdevumi, aizsardzības izdevumu kāpums un nepārtrauktās valsts investīcijas, tostarp apgūstot Eiropas Savienības fondus un īstenojot lielus infrastruktūras projektus, piemēram, “Rail Baltica”, norāda ERAB. Vienlaikus reģions saskaras ar sarežģītākiem apstākļiem – augstākām energoresursu cenām karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ, nemitīgu izmaksu radīto spiedienu un vāju pieprasījumu galvenajos eksporta tirgos eirozonā un Ziemeļvalstu reģionā.
Banka skaidro, ka riski Latvijai ir vairāk vērsti uz negatīvo pusi un saistīti ar iespējamību, ka konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs, ar “Rail Baltica” projekta kavēšanos, kā arī ar grūtībām lidsabiedrībā “airBaltic”. Līdzīgi kā Igaunijā, Latvijas dalība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionālajā elektroenerģijas tirgū mazina satricinājumus enerģētikas tirgū, ar ko saskaras citas Eiropas valstis Tuvo Austrumu konflikta rezultātā.
ERAB arī samazinājusi darbības reģiona valstu ekonomikas kāpuma prognozi šim gadam par 0,5 procentpunktiem līdz 3,1%, bet 2027. gadā gaidāma 3,6% augšupeja.
Ukrainas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam banka samazinājusi par 0,3 procentpunktiem līdz 2,2%, bet nākamgad prognozēts 4% pieaugums.
ERAB ir 64 dalībvalstu, Eiropas Savienības un Eiropas Investīciju bankas kopīpašums. Tajā dominējošā loma ir Eiropas valstīm, tomēr lēmumu pieņemšanā piedalās arī vairākas citas valstis, tostarp ASV un Japāna. Tā ir dibināta 1991. gadā, lai palīdzētu bijušajām padomju bloka valstīm Eiropā un Vidusāzijā pāriet uz tirgus ekonomiku. Banka darbojas 29 valstīs.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!