Mēdz teikt – ja kaut kas izskatās labāk nekā tam vajadzētu būt, tad tur kaut kas nav kārtībā. Ja nu ko dzīve pierāda, dienu no dienas taisni sejā stumdama, tad tā ir šī vienkāršā patiesība. Bet īsti nav dzīves gudrības, ko darīt brīžos, kad viss izskatās tik stulbi, ka tā nemaz nevar būt. Tas ir tik stulbi, ka runā pretī fizikas likumiem. Tas vienkārši ir pārāk muļķīgi, lai eksistētu.
Protams, protams – mēs visi taču zinām to slaveno Einšteina frāzi par divām bezgalīgajām lietām: visumu un cilvēku stulbumu (patiesībā šo frāzi nepierakstīja Einšteins, bet geštaltterapists Frederiks Perls, tomēr tas pavisam neizklausās tik gudri kā Einšteins). Un visiem zināms, ka apkārt notiek daudz stulbu lietu – tieši, lai apkarotu nejēdzības Zālamans sarakstīja Gudrības grāmatu, Mārtiņš Luters izsludināja obligāto izglītību un Aina Poiša pievienojās raidījumam “Tautas balss”. Nē, es nedomāju tādas ikdienišķas nejēdzības, lai cik lielas vai kaitinošas. Es runāju par gadījumiem, kādus reizēm var izlasīt ārzemju avīžu joku sadaļās – par cilvēku, kurš izsaucis policiju, jo nevarēja atrast savas narkotikas. Par bankas laupītāju, kas prasības zīmīti uzrakstīja uz savas vizītkartes. Par ļaudīm, kas tic – pasauli kontrolē ķirzakcilvēku sazvērestība (tikai nejaukt ar tiem, kuri tic vienkārši normālai cionistu vai masonu sazvērestībai). Tātad stulbas lietas, kurām nevajadzētu notikt normālos apstākļos. Un pietiekami stulbas, lai pat nenormālā situācijā neviens tā nedarītu. Protams, šeit kļūst skaidrs, ka runa ir par Latviju. Un nav grūti nojaust – par Zatlera Reformu partijas taisīšanu.
Kopš viņi sāka stiķēt kopā to partiju, humors un visādi feļetoni internetā vairs neliekas saistoši. Jo katra lieta, ko šie cilvēki dara (un es nezinu, kas ir šie cilvēki, bet pie tā atgriezīšos noslēgumā), ir lieliski izdevusies. Faktiski – nevainojama. Spīdoši smieklīga.
Atzīšos – parodijas ir mans mīļākais komēdiju žanrs un, labi zinu, arī sarežģītākais. Bet šie cilvēki to izdara ar tādu vieglumu, ka varētu domāt – pirms Zatlera viņi apkalpoja visu “Monty Python” komandu. Piemēram, cik daudz veidos var padarīt par pilnīgu farsu jaunas partijas logotipu? Uzzīmē, ieliec kaut kādu ķinķēziņu – cilvēki pasmejas un lieta darīta. Tā rīkotos kādā vienkāršā amerikāņu komēdijā. Bet šeit darbojas rūdīti žanra profesionāļi. Viņi logotipa joku vien pamanījās izvērst veselas nedēļas atrakcijās. Tur katrs komēdiju scenārists skaudībā nočukstēs – genialno!
Un kā jums patika tas, kad viņi aizgāja pieteikt partiju uz vēlēšanām un izrādījās, ka neprot aizpildīt pieteikumu?! Bet mana mīļākā epizode pagaidām ir tā, kur Zatlers pasaka pa radio – “Mans talants ir ap sevi pulcināt gudrus cilvēkus,” un tad pastumj savu premjera kandidātu (tajā vietā es jau izspļāvu pusi popkorna), bet labākais vēl bija priekšā! Izrādījās, tas cilvēks nebija varējis pabeigt “Turību” un tad pircis diplomu internetā, bet beigās sajaucis, kur nopircis – vai Velsā, vai Cīrihē, un kādu grādu vispār pircis: tādu maziņo, kas vēlāk it kā būšot lielāks, un finālā izrādījās, ka nebija mācējis to diplomu vispār nopirkt un tā arī pateica: “Izglītība vispār ir, bet diploma nav, jo neaizbraucu tam pakaļ.” Bet it kā varot dabūt, ja ļoti vajagot, bet tikai vienu mazo, toties pilnīgi legāli, totāls maģistrs, pēc pilnas programmas.
Jau iedomājos turpinājumu: Zatlera partija valdībā, premjers nevar atrast savu kabinetu un sajauc to ar tualeti, beigās slēpjas no deputātiem aiz aizkariem, un staigā tādā smieklīgā palēciena gaitā – jūs jau zināt tās britu komēdijas.
Vienīgi mazliet žēl visus tos politikas komentētājus – ko lai viņi tagad dara? Viņiem vai nu jāsteidzas uz kursiem pie Ditas Rietumas, lai pārkvalificētos kino kritikā, vai arī jāizliekas neredzam, ka politiķis viņu priekšā, lai arī runā zināmas, pazīstamas frāzes, tomēr pārvietojas galopveidīgiem lēcieniem un laiku pa laikam iebrēcas kā žirafe.
Un tagad svarīgākais – kas to visu taisa? Es tiešām neticu, ka kāds to dara nopietni. Nevaru noticēt, ka cilvēki nopietni apsēdušies ap galdu un domājuši: kurš gan varētu mums būt nevainojams, spilgts premjera kandidāts.
Un tad kāds teicis: “Ziniet, man te ir viens paziņa, kurš kaut ko ņēmies ar datoriem, labs čalis, vienīgi viņš nevarēja pabeigt “Turību”.”
Un pārējie teikuši: “ Nekas, gan jau sarunās kaut ko internetā. Ved tik šurp!”
Sākot no logo, beidzot ar premjera kandidātu – tas vienkārši atstāj pārāk nenopietnu iespaidu, lai kāds to tiešām ņemtu nopietni. Un šeit tad mana versija: vai atceraties – tas viss iesākās ar tādu kā brīvdabas šoviņu, un tur bija Dūle, tur bija arī Sipeniece un vēl cita humoršovu komanda. Kur viņi ir tagad? It kā pazuduši, it kā vairs ne tik skaļi…
Es zinu, kur viņi ir tagad! Viņi taisa Zatlera Reformu partiju! Tas izskaidrotu visu. Ja vien kādam nav labākas versijas, pagaidām jāpieturas pie šīs…
Autors: Nils Sakss