Valdība otrdien atbalstīja Augstskolu likuma grozījumu projektu, ar kuru paredzēts mainīt augstskolu iekšējo pārvaldību, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Rektoru padome, vairākas augstskolu organizācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmija iebilst pret grozījumiem un uzskata tos par sasteigtiem.
Ar Augstskolu likuma grozījumiem paredzēts mainīt augstskolu iekšējo pārvaldību.
Rektoru padome, vairākas augstskolu organizācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmija iebilst pret grozījumiem un uzskata tos par sasteigtiem.
IZM informēja, ka grozījumi paredz – visas augstskolas ir universitātes tipa institūcijas, kas īsteno pētniecībā balstītu augstāko izglītību un iedalās universitātēs, lietišķo zinātņu augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās.
Daudz diskutētais jautājums par studentu skaitu un universitātes statusu likumprojektā noformulēts tā, ka universitātē ir ne mazāk kā 4000 studējošo, bet studentu skaitu kā kritēriju nepiemēro, ja universitātei ir labi zinātniskie sasniegumi.
Paredzēts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu, izveidojot augstskolu padomes, kuru uzdevums ir, stiprinot augstskolu autonomiju, atvērtību un visu procesu caurspīdīgumu, virzīt augstskolu stratēģisko attīstību, kamēr senāta uzdevums – risināt zinātnes un izglītības jautājumus, nodrošinot akadēmisko brīvību un akadēmiskā personāla ekselenci.
“Augstskolu likuma grozījumi ir pirmais solis augstskolu pārvaldības reformā, tai pašā laikā ir vitāli svarīgi spert arī nākamos, pārveidojot akadēmiskā personāla slodzes veidošanās principus, pilnveidot karjeras un izaugsmes sistēmu, paredzot, ka docētājs augstskolā ir studiju, zinātniskā un „trešās misijas” darba veicējs,” par likumprojektu stāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Grozot Augstskolu likumu, tiek mainītas arī normas, kas skar rektora amata pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī rektora amatā iecelšanas un atcelšanas kārtību.
Paredzēts, ka rektora amata pretendentus atklātā starptautiskā konkursā izraudzīsies augstskolas padome, bet ievēlēs senāts.
Savukārt rektora atcelšanu varēs ierosināt gan augstskolas padome, senāts, gan attiecīgās nozares ministrija, gan IZM, bet ierosinājuma pamatotība tiks izvērtēta Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
Likuma grozījumi paredz arī Augstākās izglītības padomes darbības izbeigšanu, funkcijas sadalot starp Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru un Latvijas Zinātnes padomi.
Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, IZM par mēnesi pagarināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu grozījumiem Augstskolu likumā. IZM saņēma priekšlikumus no Rektoru padomes, Jauno Zinātnieku apvienības, augstskolām un citām nozares organizācijām. Tai pašā laikā izmaiņas nozarē ir rosinātas jau vairāk nekā 10 gadu garumā, bet esošais Augstskolu likums darbojas kopš 1995. gada decembra. Konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu valdība apstiprināja 2020. gada 19. februārī, paredzot kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem.
Valdība nolēma abus otrdien atbalstītos likumprojektus iesniegt Saeimā tālākai diskusijai un pieņemšanai.
Izmaiņas sauc par sasteigtām un nedemokrātiskām
Rektoru padome un citas organizācijas nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un 13. Saeimas deputātiem, aicinot neatbalstīt “IZM piedāvāto juridiski nekorekto projektu, kas būtiski ierobežo augstskolu autonomiju, valsts augstskolās ieviešot politizētu, tiešu ministrijas pārvaldības sistēmu, tādējādi radot nopietnus draudus visas nozares pilnvērtīgai un ilgtspējīgai attīstībai”.
Vēstulē teikts, ka likumprojekts virzīts ārkārtējās situācijas laikā, Covid-19 radīto sarežģīto faktisko un tiesisko apstākļu aizsegā, neievērojot Ministru kabineta kārtības rullī noteiktās saskaņošanas procedūras un izvairoties no demokrātiskā valstī pašsaprotamā varas dialoga ar sabiedrību.
“IZM nav ņēmusi vērā daudzu jo daudzu valsts institūciju, nevalstisko organizāciju, sociālo un sadarbības partneru viedokļus, apsvērumus un priekšlikumus, kas balstās uz pozitīvo pieredzi un praksi, dodot priekšroku apšaubāmiem un līdz galam nepārdomātiem risinājumiem.
Nedemokrātiskā procedūrā ministrija ir radījusi likumprojektu, kas – tā vietā lai veicinātu sabiedrības iesaisti augstskolu pārvaldībā – augstskolās notiekošos procesus pakļauj ministrijas ierēdņu un politiķu tiešai kontrolei,
būtiski ierobežojot augstskolas personāla (studentu, vispārējā un akadēmiskā) spēju ietekmēt un lemt par savu un augstskolas nākotni,” norādīts vēstulē.
Tās autori aicina Saeimu nodrošināt diskusijas, kurās nozares organizācijas var paust savu viedokli par likumprojektu, kas skar vairākus desmitus tūkstošus valsts augstskolu studentu un docētāju.
“Aicinām Valsts prezidentu un Saeimas deputātus pielikt visas pūles, lai tiktu izstrādāts tāds augstākās izglītības pārvaldības modelis, kas ir sabiedrības interesēs un patiesi veicina izcilas augstākās izglītības sistēmas izveidi, kas, savukārt, sekmētu zinātnes, inovāciju un tautsaimniecības attīstību,” teikts vēstulē.
To parakstījuši pārstāvji no šādām organizācijām:
- Rektoru padome,
- Augstākās izglītības padome,
- Latvijas Augstskolu profesoru asociācija,
- Latvijas Darba devēju konfederācija,
- Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība,
- Latvijas Koledžu asociācija,
- Latvijas Lielo pilsētu asociācija,
- Latvijas Studentu apvienība,
- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera,
- Latvijas Universitāšu asociācija,
- Latvijas Zinātnieku savienība,
- Latvijas Zinātņu akadēmija,
- Neatkarīgā izglītības un zinātnes apvienība,
- Nodibinājums “Augstākās izglītības kvalitātes centrs”,
- Privāto augstskolu asociācija.
Šuplinska Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka izmaiņas paredzēs sistēmisku attīstību. Pēc viņas teiktā, augstākās izglītības organizācijas ir kā politiskās partijas – sola, bet, kad kaut kas ir jādara, tad iestājas pret, negribot, lai kaut kas mainās.
Savukārt šorīt “Rīta Panorāmā” izglītības ministre Šuplinska minēja, ka akadēmiskajam personālam pietrūkst slodzes:
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
joprojam kautrējas atkāpties un ziepes tik vāra un vāra
Kāda demokrātija te ir iespējama bezkompromisa tiesiskumā, ja taisnība pēc definīcijas ir tikai JKP>? Vienreiz te bus kārtība pareizā
Beidzot vismaz atgriežamies pie sirdij tik mīļās padomju sistēmas tās klasiskajās Staļinisma formās. Kā gan nacionāļi te var neatbalstīt JKP? Padomes īpaši politatlasītie veidos īpaši JKP nomenklatūru- vienīgie augstskolās lems par valsts naudas tērēšanu, tikai viņi par budžetu, izdevumiem . Saprātīgi jau būtu val;sts amatpersonām, lai visi redz, ka kaut kas ir palicis arī augstskolai- bet NĒ taču. Šiem būs īpašais režīms- lems, bet neatbildēs , saprotams, ka tiem būs vajadzīgi specveikali, spec transports, “sarkanais telefons”ar Kremli, atvainojiiet, JKP politbiroju. Promats vajag spec skolas un bērnudaŗzus atvasēm. Nrm;ala padomu nomenklartūra. It kā gados salīdzinoši jauni tire komunisma cēlāji – nez… lasīt vēl »
Svarīgāk ir samazināt pilnīgi nenormālo augstskolu skaitu, lai paliek tikai tās, kam ir mūsdienu izglītībai adekvāts gada finansējums – kādi vismaz 10 miljoni gadā un skaidra starptautiskā pētniecības aprite.