Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Ietekme un nauda

Rutkaste: Ja valdība neoptimizēs tēriņus, nāksies celt nodokļus

Lai mazinātu valsts budžeta izdevumus nākotnē, jau šobrīd jāsāk plānot reformas, kas vērstas uz sabiedriskās infrastruktūras tīklu optimizāciju, atsevišķu valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram un izmaksu lietderīguma analīzi valsts resoros, norāda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot nākamā gada valsts budžeta projektu.

Viņš pauda, ka šī brīža apstākļos drošība ir prioritāra un šajā jomā nedrīkst taupīt –aizsardzības spēju stiprināšanai jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi.

“Iedzīvotāju pārliecība par drošu nākotni ir arī būtisks faktors, kas ietekmē ekonomiku. Šajā ziņā budžets sper nopietnus soļus uz priekšu,” uzsver Rutkaste.

Viņš arī piebilda, ka vienlaikus pēdējo gadu laikā budžeta izdevumu apjoms ir būtiski pieaudzis, un tuvākajos gados ierobežot budžeta deficītu kļūs vēl izaicinošāk. Rutkaste uzsver, ka, nemazinot budžeta izdevumu vajadzības, nodokļu palielināšana nākotnē kļūs neizbēgama, un tam būs negatīva ietekme uz ekonomiku.

“Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka politiskajā procesā, kas neietver nopietnas strukturālas reformas, vienoties par pietiekamu un ilgtspējīgu budžeta izdevumu samazināšanu nav iespējams,” pauda Rutkaste, skaidrojot, ka Latvijas Bankas ieskatā jau šobrīd jāsāk darbs pie reformu plānošanas, kas mazinās valsts budžeta izdevumu nepieciešamību nākotnē.

Viņš skaidro, ka šādām reformām jābūt vērstām uz sabiedriskās infrastruktūras tīklu optimizāciju (izglītība, veselības aprūpe, transports u.c.), atsevišķu šobrīd valsts realizētu funkciju nodošanu privātajam sektoram, kā arī kontroles mehānismu nostiprināšanu un izmaksu lietderīguma sistēmisku analīzi dažādos valsts resoros.

Kā zināms, valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrija (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvai izglītībai. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (12)

12 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
Vizītkarte
11 mēn. atpakaļ

Rutkaste patiešām ir izcila un progresējoša XXXXL Latvijas Bankas vizītkarte!

LTV
1 g. atpakaļ

Vinstona Čērčila tēze:”Valsts, kas tikai ar nodokļiem cenšas atgūt savu labklājību, ir tādā pašā situācijā kā cilvēks, kas stāv spainī un aiz roktura cenšas pats sevi pacelt augšā.”

Dr.No
1 g. atpakaļ

Lūk, šim tipam attēlā pat nav dubultzoda, te zods pāriet uz trekno vēderu pa tiešo. Un nekā pārsteidzoša, tā tak Latvijas Banka, treknākā sile no treknākajām, ja neskaita Latvijas Loto un armiju.Un absolūti nevajadzīga turklāt. Ko tad šie dara? Štancē Ķinā kaut kādas job… atvainojos, jubilejas monētas? Labi, bet tad lai paskaidro, cik tas izmaksā. Sarunāts ? ;-)

Trockis Zajobskis
1 g. atpakaļ

Atkal šitā te žvankstēšana.
Optimizēt tēriņus? Monetārā politika?
KO tas Turkastis ir strādājis?

der Trinker
1 g. atpakaļ

Izdevumus nudien vajag optimizēt. Pirmais solis – likvidēt iestādes, kuras faktiski nav nepieciešamas. Piemēram, LATVIJAS BANKA ar 531 ( ! ) darbinieku. Skaidrs, ka tur visi Rutkastes, Vilkastes, Pimpastes un vinu radinieki. PROM!

Trockis Zajobskis
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  der Trinker

Un tādas iestādes ir vēl. NVA VSA CERT PVD VDI, oij, to no galvas nevar nemaz acerēties.
Nebrīnītos ka klusībā būtu jau izveidota arī kosmosa inspekcija un ātomenerģijas kontrole

der Trinker
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Trockis Zajobskis

Paskaties par AUGU AIZSARDZĪBU. Tur ir gan dienests, gan departaments, velns zin kas. Un , protams, speciālisti, referenti, eksperti, konsultanti, attiecīgi šo vadītāji, vēl tur kaut kādi āksti… Ieteiktu šiem doties ķert tos spāņu gliemežus, lai kaut kāda jēga būtu. Lai katrs no tiem nodod 1000 gliemežus, piemēram, Citādi BEZ ALGAS! ;-)

turlais
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  der Trinker

SIF būtu rindā pirmais.

Eblons Nasks
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  turlais

Nu vot vot, es pat tādu akronīmu nezinu. Reāli nau ne1 kas tās kuņasbērnu iestādes spētu uzskaitīt.

derdz
1 g. atpakaļ

Vai tad privatais sektors, dala, nav jau ta to ceņiku parspileti uzlikusi cenam, nez ko daudz risinas, ja ari atkarigs no citu zemju resursiem un lieliem viriem

caca
1 g. atpakaļ

Vispārzināms jau ne pirmo gadu. Tikai Progresīvā Vienotība nav ar mieru ne vismazāko kustību veikt nomenklatūras kastas mazinašnā un tīrīt valsts pārvaldi un pašvaldības. Kur tad liksi tos noteikti atlaižaos 20-25% no dīkdieņiem. Nav stādājuši un nestrādās. Bet ja nu prāta aptumsumā tie var novēlēt par Vienotību? Labāk celt nodokļus. Un tad visu vainu var novelt uz Krieviju un Ķīnu. Būs, kas tam arī noticēs.

Karbīds
1 g. atpakaļ

Jāsāk lasīt vēstures grāmatas par Romas sabrukumu un jāpacenšas saprast, kurā brīdī jātrin slidas uz provinci.Cik atceros no bērnībā lasītā, lielajiem centriem būs kapzģec .

Dalīties ar rakstu