Deviņos gados mazākais ārvalstu investoru skaits šogad plāno palielināt ieguldījumus Latvijā

Palielināt ieguldījumus Latvijā šogad plāno deviņos gados mazākais ārvalstu investoru skaits, ceturtdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) konferencē “Beyond borders” teica FICIL izpilddirektore Tatjana Guzņajeva, prezentējot pētījumu “Sentimenta indekss”.

Viņa informēja, ka palielināt ieguldījumus Latvijā šogad plāno 47% ārvalstu investoru, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2017. gada.

Guzņajeva skaidroja, ka šogad pētījuma uzmanības centrā bija divas tēmas – investīciju klimats un inovāciju ekosistēma.

Dati liecina, ka investoru noskaņojums būtiski mainās – to investoru skaits, kuri aktīvi plāno palielināt ieguldījumus, kopš 2023. gada, kad tas bija 79%, pakāpeniski samazinās. Šogad 47% ārvalstu investoru ir norādījuši, ka plāno investīcijas Latvijā.

Savukārt šogad rekordliels skaits – 37% investoru – norādījuši, ka viņu investīciju plāni vēl nav skaidri un ir atkarīgi no apstākļiem.

Guzņajeva skaidroja, ka 37% investoru plāni ir atkarīgi no dažādiem faktoriem, piemēram, ģeopolitikas, makroekonomiskās stabilitātes, politiskās stabilitātes un jaunās valdības spējas veikt nepieciešamās reformas. Viņa uzsvēra, ja jaunajai valdībai izdotos šos 37% investoru “novirzīt par labu investīcijām”, tā būtu laba ziņa Latvijai.

Tāpat Guzņajeva norādīja, ka galvenie faktori ieguldījumu klimata novērtēšanai ir satraukumi par ģeopolitisko situāciju, politiskā vide un koalīcijas nestabilitāte, kā arī Latvijas strukturālais spēks.

Viņa uzsvēra, ka būtisku ietekmi atstāj politiskā nestabilitāte, jo bija redzami izaicinājumi koalīcijas un tās lēmumu izmaiņās. Nenoteiktība rada vilcināšanos ārvalstu investoru vidū attiecībā uz viņu nākotnes investīciju plāniem. Viņa skaidroja, ka būtiska ir arī institucionālā koordinācija, kas ir tieši saistīta ar politiķu spēju vienoties par prioritātēm.

Galvenās jomas, kurām politikas veidotājiem jāpievērš uzmanība, ir izglītība un pārkvalifikācija, darbaspēka pieejamība, aizsardzība, inovāciju ekosistēma un nodokļu sistēma. Savukārt kā spēcīgās Latvijas puses, lai veicinātu investīcijas, investori norādījuši digitālo infrastruktūru, darbaspēka izmaksas, fizisko infrastruktūru, talantīgu un gudru darbaspēku, dzīves kvalitāti, kā arī tehnoloģijas un zināšanas.

Guzņajeva stāstīja, ka pētījumā skatīta arī dažādu ieinteresēto pušu sadarbība ar uzņēmējiem, un, lai gan zinātne un tehnoloģiju nozares Latvijā attīstās, starp tām nav redzama sinerģija. Tāpat ārvalstu investori pauduši bažas, ka varētu mainīties nodokļu sistēma, kas pašreiz tiek vērtēta kā salīdzinoši laba.

Atbilstoši investoru norādītajam galvenajām jaunās valdības prioritātēm jābūt cilvēkkapitālam, izglītībai un demogrāfijai, aizsardzībai un reģionālās drošības sadarbībai, nodokļu politikai, politiskajai stabilitātei, paredzamībai un atbildībai, enerģētiskajai neatkarībai un konkurētspējīgām enerģijas cenām.

Guzņajeva uzsvēra, ka, skatoties uz valdības virzību pēdējo četru gadu laikā un domājot par jaunās valdības prioritātēm, pirmkārt ir jādomā par cilvēkkapitālu. Tas ir ilgtermiņa izaicinājums.

Pētījums liecina, ka nepieciešams koncentrēties uz pārlieku liela regulējuma un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējdarbībai, infrastruktūrai un lielajiem projektiem, kā arī efektīvāku ārvalstu investīciju piesaisti.

Ārvalstu investori uzskata, ka nozares ar augstāko inovāciju potenciālu Latvijā ir informācijas un komunikācijas pakalpojumi (to norādījuši 67%), apstrādes rūpniecība jeb ražošana (49%), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (44%), lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (35%), finanšu un apdrošināšanas darbības (33%), valsts pārvalde un aizsardzība (31%), izglītība (29%), veselības aizsardzība un sociālā aprūpe (25%), kā arī elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (22%).

Ārvalstu investori uzskata, ka Latvijas inovāciju potenciālu varētu atbrīvot mērķtiecīgs finansējums augstas pievienotās vērtības produktu izstrādei (to norādījuši 40% pētījuma dalībnieku), zinātnes komercializācija, tehnoloģiju pārneses iniciatīvas (33%), inovāciju mērogošanas un eksporta atbalsts (29%). Tāpat investori uzskata, ka palīdzētu inovatīvu nozaru klasteru attīstība, augsta riska inovāciju finansēšana, kapacitātes un pētniecības jaudas palielināšanas instrumenti, īpašas inovāciju zonas, sadarbības pētniecības, attīstības un inovāciju finansēšanas projekti, kā arī investīcijas tehnoloģiju un infrastruktūras centros.

Pētījumā secināts, ka neviens politikas instruments nebūs efektīvs bez valdības prioritātēm inovāciju un konkurētspējas jomā, kā arī bez skaidra prioritāro nozaru norādījuma. Tāpat nepieciešama ekosistēmu attīstība, nevis izolēti centieni – jāveic pāreja no noslēgta, uz atsevišķiem projektiem balstīta atbalsta uz koordinētām, daudzu ieinteresēto pušu ekosistēmām.

Pētījumā norādīts, ka publiskais finansējums ir būtisks dzinulis gan pētniecības organizācijām, gan privātajam sektoram. Tāpat secināts, ka ir jāpiesaista un jāattīsta jauni talanti, jālikvidē pārlieku liela birokrātija, pārregulācija un pārmērīgi stingras administratīvās procedūras.

Sentimenta indeksa pētījums veikts sadarbībā ar RTU Rīgas Biznesa skolu.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!