Iepērkoties cenu kāpumu ne vienmēr pamanām vienā dienā. Dažiem produktiem cena palielinās par desmit vai divdesmit centiem, citus sākam pirkt tikai akcijās, bet vēl citus aizstājam ar lētākiem. Taču sešu gadu griezumā pārmaiņas Latvijas iedzīvotāju pārtikas budžetā ir iespaidīgas.
2025.gadā viena Latvijas mājsaimniecība pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, bet uz vienu mājsaimniecības locekli tie bija aptuveni 151 eiro. Kopš 2019. gada mājsaimniecību izdevumi pārtikai palielinājušies par 53,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas nozīmē, ka pirms sešiem gadiem vidējie tēriņi bija aptuveni 207 eiro mēnesī.
Vienkāršoti rēķinot, pārtikas grozs vienai mājsaimniecībai sešos gados kļuvis par aptuveni 111 eiro mēnesī jeb vairāk nekā 1330 eiro gadā dārgāks. Tā ir summa, kas daudzām ģimenēm varētu segt, piemēram, vairākus komunālo maksājumu rēķinus, automašīnas remontu vai daļu atvaļinājuma izdevumu.
Rēķinot uz vienu cilvēku, pārtikai nepieciešamā summa palielinājusies aptuveni no 98 līdz 151 eiro mēnesī. Tātad viens cilvēks pārtikai tagad izdod par aptuveni 53 eiro mēnesī vairāk nekā 2019. gadā. Šie ir ilustratīvi aprēķini, kas veikti, izmantojot CSP norādīto izdevumu pieaugumu; katras ģimenes faktiskie tēriņi, protams, var būt ļoti atšķirīgi.
Maksājam vairāk, pērkam mazāk
Pārtikas cenas sešu gadu laikā augušas vēl straujāk nekā iedzīvotāju tēriņi – par aptuveni 57,3%. Izdevumu pieaugums no cenu kāpuma atpalicis par 3,8 procentpunktiem.
Ikdienā tas var nozīmēt, ka pircējs vairs neieliek grozā tieši tos pašus produktus un tādā pašā daudzumā kā agrāk. Piemēram, ierastā siera vietā tiek izvēlēts lētāks, gaļa pirkta akcijas laikā, bet zivis ēdienkartē parādās retāk. Statistika gan pati par sevi neatklāj, vai cilvēki apzināti taupījuši, mainījuši ēšanas paradumus vai izvēlējušies lētākas alternatīvas.
Dati rāda, ka vairāku tradicionālo produktu patēriņš tiešām sarucis. Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs 2019. gadā patērēja 210 olu, bet 2025. gadā – 192 olas. Vienkāršoti rēķinot, tas ir samazinājums no aptuveni 17-18 līdz 16 olām mēnesī.
Kartupeļu patēriņš sarucis no gandrīz 48 līdz 37 kilogramiem gadā jeb aptuveni par vienu kilogramu mēnesī. Mazāk patērējam arī pienu, maizi, svaigu cūkgaļu un zivis. Īpaši jūtams ir zivju patēriņa samazinājums – no 10,3 līdz 7,6 kilogramiem uz vienu cilvēku gadā.
Vienlaikus biežāk tiek pirkti vai patērēti citi produkti. Pieaudzis ūdens, bezalkoholisko dzērienu, kefīra, jogurta, saldējuma un siera patēriņš. Piemēram, kefīra un jogurta patēriņš sešos gados palielinājies no 18,2 līdz 26 litriem uz cilvēku gadā.
Trešdaļa pārtikas naudas aiziet gaļai un piena produktiem
Lielākās pozīcijas pārtikas budžetā ir gaļa un piena produkti. Katram no šiem produktu veidiem tiek tērēti 17% no kopējiem pārtikas izdevumiem.
Vidēji uz vienu cilvēku mēnesī gaļai un gaļas produktiem tiek izdoti 25,72 eiro, bet pienam, piena produktiem un olām – 25,66 eiro. Kopā tie ir vairāk nekā 51 eiro jeb aptuveni trešdaļa no visa viena cilvēka pārtikas budžeta.
Graudaugiem, maizei un citiem graudaugu produktiem tiek tērēti vidēji 18,51 eiro mēnesī, savukārt dārzeņiem, salātiem un pākšaugiem – 17,72 eiro.
Ja pārtikas budžetu iztēlojamies kā 100 eiro banknoti, tad aptuveni 17 eiro no tās aizietu gaļai, vēl 17 eiro – pienam, sieram un olām, 12 eiro – maizei un citiem graudaugu produktiem, bet nepilni 12 eiro – dārzeņiem un pākšaugiem.
Senioriem pārtika paņem gandrīz trešdaļu ikdienas budžeta
Vislielāko daļu no saviem ikdienas izdevumiem pārtikai atvēlē seniori. Mājsaimniecībās, kurās dzīvo viens seniors vecumā no 65 gadiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tiek tērēti 30,4% no patēriņa izdevumiem.
Praktiskā piemērā – ja cilvēka ikdienas tēriņu budžets būtu 800 eiro mēnesī, pārtikai tiktu atvēlēti aptuveni 243 eiro. Tas ir tikai ilustratīvs piemērs, taču parāda, cik lielu daļu no ierobežota budžeta var aizņemt pārtikas iegāde.
Ģimenēm ar bērniem pārtikas īpatsvars kopējos tēriņos ir mazāks. Pāri ar bērniem tai atvēlē vidēji 20,8%, bet viena pieaugušā mājsaimniecības ar bērniem – 22,1%. Tas nenozīmē, ka šīs ģimenes pārtikai iztērē mazāk naudas absolūtos skaitļos – viņu kopējie izdevumi un mājsaimniecības locekļu skaits parasti ir lielāks.
Veikals nav vienīgais, kur izdodam naudu pārtikai
Veikalos, tirgos un citās tirdzniecības vietās nopirktajai pārtikai viens iedzīvotājs mēnesī tērēja vidēji 142 eiro. Vēl aptuveni 30 eiro tika izlietoti maltītēm kafejnīcās, ēdnīcās un restorānos.
Savukārt 8,50 eiro veidoja tā dēvētie pārtikas izdevumi natūrā. Tā ir naudā novērtēta pašu izaudzēto dārzeņu un ogu, nozvejoto zivju, nomedītās pārtikas vai no radiem un draugiem bez maksas saņemto produktu vērtība.
Tādēļ ģimenei, kura šķietami pārtikas veikalā atstāj 300 eiro mēnesī, faktiskie izdevumi uzturam var būt lielāki. Tiem jāpieskaita pusdienas darbā, bērnu ēdināšana ārpus mājām, kafija ceļā un pasūtītās vakariņas. Atsevišķi pirkumi var šķist nelieli, taču mēneša beigās tie veido ievērojamu summu.
CSP dati apliecina to, ko daudzi iedzīvotāji jau izjutuši savos maciņos: pārtika nav kļuvusi tikai nedaudz dārgāka. Sešu gadu laikā tai nepieciešamā summa vidējā mājsaimniecības budžetā palielinājusies vairāk nekā uz pusi, turklāt cilvēki par lielāku naudu vairākus ierastos produktus patērē mazāk.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!