JĀNIS LASMANIS, Inc.Baltic
Norādot uz inflācijas ietekmi, Tieslietu ministrija valdībai piedāvā palielināt zvērinātu notāru atlīdzības takses daļai pakalpojumu. Vienā pozīcijā notāra atlīdzība pieaugs par 233 %. Šādu Ministru kabineta noteikumu grozījumus valdība iecerējusi izskatīt otrdien, 14. aprīlī.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem noteikumos par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm turpmāk par sūdzības sagatavošanu un iesniegšanu tiesā strīdos par nostiprinājuma lūguma noraidīšanu notāram līdzšinējo 30 eiro stundā būs jāmaksā 100 eiro – atlīdzības takse palielināta par 233 %. Tiesa, ja pašlaik spēkā esošajos noteikumos atrunāts, ka arī nepilna darba stunda uzskatāma par pilnu, tad Tieslietu ministrijas iesniegtajos noteikumu grozījumos šādas atrunas vairs nav.
Par 177 % pieaugs arī publiska dokumenta legalizācijas (apostille) cena. Ja, piemēram, par dzimšanas apliecības vai augstskolas diploma legalizāciju, kas nepieciešama, lai šos dokumentus atzītu ārzemēs, pašlaik jāmaksā 18 eiro, līdz ar šo grozījumu stāšanos spēkā būs jāmaksā 50 eiro.
Savukārt minimālā notāram maksājamā summa par notariālā akta taisīšanu līdzšinējo 80 eiro vietā turpmāk būs 140 eiro – pieaugums par 75 %. Tāds pats pieaugums – no 80 eiro uz 140 – būs taksei par laulības līguma un mantojuma līguma taisīšanu.
Par 53 % pieaugs maksimāli pieļaujamā takse par zvērināta notāra sniegto mediācijas vadīšanas pakalpojumu. Līdzšinējo 100 eiro par stundu vietā tā tagad noteikta 153 eiro apmērā. Te gan jāpiebilst, ka mediācijā iesaistītajām personām noteikumi dod arī tiesības ar notāru vismaz mēģināt vienoties par zemāku cenu.
Notāru pakalpojumu takses pieaugs arī par studiju un studējošo kredītu taisīšanu, par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem, pieteikuma izskatīšanu par fiziskas personas atbrīvošanu no parādsaistībām un citiem pakalpojumiem.
Pamatojot nepieciešamību palielināt zvērinātu notāru atlīdzības takses, Tieslietu ministrija atgādina, ka daļai notāru pakalpojumu takses tika palielinātas jau 2024. gadā, taču palielinājums neskāra pozīcijas, kas nemainīgas palikušas no 2016. , 2018. un 2021. gada. Taču šajā laikā biroja uzturēšanas izmaksas – komunālie maksājumi, darbinieku atlīdzības, arhīva noteikumu prasībām atbilstoša arhīva lietu glabāšana u.c. – palielinājušās vidēji par 59 %.
Ministrija skaidro: ņemot vērā, ka zvērināts notārs pats nav tiesīgs par savu darbu noteikt samaksu, kas būtu līdzsvarota ar viņa un viņa biroja darbinieku ieguldījumu, valsts noteiktās takses par sniegtajiem pakalpojumiem nav pietiekošas, lai piesaistītu jaunus notārus, kuru skaits ir limitēts ar likumu.
Šobrīd juristu interese par zvērināta notāra profesiju esot minimāla, uz eksāmenu, lai kļūtu par notāru, piesakoties mazs skaits interesentu. Piemēram 2024. gadā bija nepieciešams pagarināt pieteikšanās laiku, jo izsludinātajā termiņā uz eksāmenu nebija pieteicies neviens pretendents. “Tas norāda, ka zvērināta notāra profesija, samērojot amata atlīdzību un pienākumu pašam organizēt savu saimniecisko darbību ar strikto reglamentāciju un ierobežojumiem, ko uzliek valsts amatpersonas statuss, kā arī lielo atbildības apjomu, jaunajiem juristiem vairs nešķiet pievilcīga,” pauž ministrija. Pašlaik Ministru kabineta noteikumi par zvērinātu notāru amata vietām nosaka, ka Latvijā ir pietiekošs pieprasījums 119 notāriem, bet šo amatu praktizē 111 juristi.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!