Ne tikai maksas medicīna, bet arī kompensējamās zāles nepieejamas – gada beigās ārstēsimies ar pašiedvesmu

Trūkstošā finansējuma dēļ gada beigās pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pavēstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji.
NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta atgādināja, ka šim gadam kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanai būtu nepieciešami 99 miljoni eiro. Šī gada vajadzībām, piemēram, kardioloģijai, endokrinoloģijai, dermatoloģijai, terapijas turpināšanai, retajām slimībām, psihiatrijai un citām, nepieciešami vairāk kā 30,4 miljoni eiro.
Vienlaikus viņa piebilda, ka šī gada beigās kompensējamo zāļu budžetā draud deficīts 42 miljonu eiro apmērā, kas nozīmē, ka pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles vai arī tās vispār nebūs pieejamas.
Konceptuālais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību iesniegts valdībā pērn septembrī, taču joprojām nav izskatīts, informēja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Tajā paredzēti vairāki risinājumi, tostarp samazināt PVN likmi no 12% uz 5% visām recepšu zālēm, kā arī pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem, nosakot, ka kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas nav augstāka par šo zāļu aptiekas cenu un tamlīdzīgi.
Tāpat ziņojums paredz samazināt pacientu tiešos maksājumus par zāļu iegādi, veikt pasākumus zāļu un uztura bagātinātāju racionālas lietošanas veicināšanā, palielināt farmaceita lomu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un veicināt profesijas neatkarību, tai skaitā neitralitāti profesionālo uzdevumu izpildē.
Kā jau vēstījām, iepriekš Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde uzskata, ka valdības plānotais valsts budžeta finansējums veselības aprūpei 2023. un 2024. gadā nolemj nozari smagai stagnācijai un ir nāves spriedums valsts apmaksātai veselības aprūpei.
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Valsts uz ģimenēm ik gadu “ietaupa” 0,5% no IKP – vai demogrāfija Latvijā ir prioritāte tikai vārdos? 13
-
40% Latvijas iedzīvotāju pēdējos trīs gados mediķiem “pateikušies” ar naudu vai dāvanām, liecina pētījums 3
-
Bērnu veselības aprūpe – prioritāte tikai “uz papīra”, secina Valsts kontrole 5
-
Pacienti atkal cieš 6
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 9
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (11)
Tā izskatās,ka šò īpatņu hobijs ir tautas iznīcināšana.
Dakterīšu nepārvaramas alkatības remdinšānai te noteikti būs jāņewm nost pensijas bet kā gan savādām
LV – Eiropas ‘čempione nabadzībā.
Vai tos briļļainos tur tajā bildē ir fiksi jāsien trakokreklā? Ja nopietni, tad ir divi milzu jautājumi. 1. KĀPĒC VĒL JV KAUT KO VADA, JO SEN LATVIJU IR NOVADĪJUSI LĪDZ KLIŅĶIM? 2. KĀPĒC SABIEDRĪBA VĒL TĀDUS VĒLĒ – MAZOHISTI VAI?
labi apmaksāti ierēdņi izmej iedzīvotājus jeb cilvēkus ?
Kopējā summa kuru Lv aizsūtīja uz Ukrainu Jurašam aptuveni atbilst summai kura šogad trūkst medicīnai. Un otrā lieta, kāpēc neviens nerunā ka valstī aptiekās trūkst antibiotikas? Man vecākiem bija izrakstītas antibiotikas, pēc vairāku stundu braukāšanas pa aptiekām, beigās no vienas aptiekas aptiekāre zvanīja uz citām aptiekām, kamēr atrada vienu kurā vēl pēdējie iepakojumi. Biju jau gatavs braukt uz Rīgu. Vēlāk tāpat nācās braukt uz Rīgu. Rīgā bišķi labāk, bet arī ne visās aptiekās ir, aptiekāres stāsta ka ja kaut kur ir, tad vēl visi krājumi neesot tajā aptiekā izpārdoti.
alga par alkatības inflāciju nevaldāmo raušanas kāri mediķiem ir ar savu ietekmi uz visu valsti
Un kāpēc tad mediķi nevar prasīt lielāku algu, ja 20% inflācija? Valdība gan sev var pielikt? Kāpēc nelamā Kariņu?
Galvenais tagad ir noprihvatizēt valsts uzņēmumus. Valsts mežus, Rīgas satiksmi, Latvenergo. Priekš tam bļe tika izveidota speciāla ministrija – klimata bļe vai kā nu tur viņu. Zilais Čudjiks tur ņemās. Nejēdzat neko? Pārejais tagad pie irsas
Ekonomikas transformācija ha ha. Putina rietumu banka grib legalizēties eiropas unionā. Savādā viņiem tās sankcijas utt
Gada vidū tiks mainīta Valsts budžeta ieņēmumu daļa? Pilnīga nespēja saprast valsts pārvaldes cikliskumu un lēmumu pieņemšanas secību. Vai ministriju darbinieki zin, ka viņu ministrija nav vienīgā un savstarpēji sarunājoties var kaut ko uzzināt par eventuāli iespējamiem lēmumiem? Kosmisks infantīlisms par nesajēdzīgām izmaksām.