Ministru amatos apstiprina Melbārdi, Uzulnieku un Švinku

Izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprināta Dace Melbārde (JV), labklājības ministrs turpmāk būs Reinis Uzulnieks (ZZS), bet satiksmes ministra amatā atbalstīts Atis Švinka (P).

Visplašāko atbalstu ievēlēšanai saņēma Uzulnieks, par kuru nobalsoja koalīcijas un daļa opozīcijas politiķu, saņemot kopumā 72 balsis. Par Melbārdi un Švinku saņemts ievērojami mazāk balsu, attiecīgi 54 un 52 Saeimas deputātu balsis.

Saeimas sēdē, kurā tika balsots par jauno ministru apstiprināšanu amatos, opozīcijas deputāti kritizēja valdību, sakot, ka trīs ministru nomaiņa neko nemainīs.

Saeimas deputāts Edgars Tavars (AS) vaicāja, vai ministru nomaiņas procesu var saukt par valdības “restartu” un “uzrāvienu”.

“”4×4″ ir nolaidis riepas un iebuksējis pat neizkustoties,” kritisks bija Tavars.

Viņš deputātiem vaicāja, vai ir jēga apspriest šodien izvirzītos ministru kandidātus. Kā pauda Tavars, patiesais šī procesa mērķis ir iegūt laiku, lai esošā valdība saglabātu savus krēslus, īpaši premjera krēslu.

Līdztekus Tavars uzdeva jautājumu, vai ir atbildīgi “stutēt valdību”, kas zaudē savu uzticību. Viņa ieskaitā, esošajā sasaukumā ir alternatīva koalīcijai, un aicināja Ata Švinkas (P) apstiprināšanu ministra amatā neatbalstīt.

Opozīcijā esošais deputāts Andris Kulbergs (AS) sacīja, ka valdība nespēja tikt galā ar “Rail Baltica”, “AirBaltic” jautājumiem, ostu reformu, Latvijas dzelzceļu. “Tie visi ir budžeta dotējami un bez risinājuma,” sacīja deputāts.

Viņš norādīja, ka “valdības 4×4 uzrāvienā” nav nekas minēts par “RailBaltica” jautājumu.

Kulbergs pauda, ka bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) nespēja šo projektu “iznest” viens pats, bija nepieciešama arī Finanšu ministrijas (FM) un premjeres atbildība.

Kulberga ieskatā, trīs ministru rokāde nerisina aizsardzības, iekšlietu un ārlietu problēmas. Deputāts pauda, ka galvenā problēma šajā jautājumā ir FM un finanšu ministra rīcības trūkums.

“Šī valdība parāda, ka viņa ir rīcībnespējīga, un ir jābūt rīcībspējīgai valdībai, kas var ķerties tūlīt pie darbiem, tūlīt pie izmaksu samazināšanas, tūlīt pie aizsardzības stiprināšanas, tūlīt pie mobilizēšanas ārlietās,” sacīja Kulbergs norādot, ka gaidīt uz ārējiem apstākļiem nevarot, jārīkojas pašiem.

Opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) norādīja, ka valdībai būtu jāatsakās no “zelta pāļiem” un, piemēram, finanšu līdzekļus veltīt pretgaisa aizsardzībai.

“Pēdējo naudu, kuru paņēmāt “Rail Baltica”, jūs noņēmāt no citiem projektiem,” teica Šlesers, sakot, ka šādā veidā nepieciešamā nauda tikt un tā “netiks sakasīta”, bet vairs nebūs līdzekļu, lai uzturētu ceļus.

Šlesers arī norādīja, ka joprojām neesot redzams, kas tieši tiek restartēts, jo nekas netiks mainīts. “Gribu redzēt, ko mēs restartējam, kāds ir plāns,” teica deputāts.

Deputāts Māris Sprindžuks (AS) pauda, ka šobrīd svarīgākā ir drošība, būtu jākāpina militārā budžeta izdevumi, bet drošība esot tad, ja visa sabiedrība jūtas droši. “Ja mums ir civilā aizsardzība, kurā katrs zina savu vietu – mērs, komunālā dienesta vadītājs un arī iedzīvotāji,” sacīja Sprindžuks.

Viņš vaicāja, kāpēc mēs nemācāmies no somiem, kur katrs zina savu vietu, lietu, darbu “X” stundā.

Sprindžuks norādīja, ka jāsāk strādāt ar sabiedrību, lai stiprinātu tās uzticību. Deputāts norādīja, ka publiskais sektors uzņemoties tikai jaunas funkcijas, ierēdņu skaits ir audzis, publiskā pārvalde tiek padarīt smagāka.

“Tie paši vēži tikai citās kulītēs – tas ir tas, ko jūs, kolēģi, piedāvājat,” par valdības “restartu” sacīja Sprindžuks.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!