Likumus ekonomikai rakstīs zelta čiekuriņš Andris Čuda

Arnis Kluinis, neatkariga.nra.lv

Par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru šonedēļ ieceltais Andris Čuda gados jauns, bet jau pelnījis veterāna statusu gan uzņēmēju, gan partiju aktīvistu nominācijās.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs stājās amatā ar mirkli pirms viņa par ekonomikas ministri ieceltās Ilzes Indriksones laba vēlējumu, ka “Andra Čudas uzņēmējdarbības pieredze un iegūtās zināšanas pašvaldības darbā būs ļoti noderīgas jaunajā parlamentārā sekretāra amatā”.

Daudz ūdeņu aiztecējis kopš 2000. gada, kad nodibināta SIA “Jūrmalas mežaparki”, kuras laišanu pasaulē aģentūra LETA tā gada 19. aprīlī aprakstīja īsi un skaidri: “Nupat privatizēts pašvaldības uzņēmums “Jūrmalas meži” un tā saistības un tiesības pārņēmis SIA “Jūrmalas mežaparki”, kas veic arī Rīgas domes pasūtījumus pilsētas zaļās rotas apsaimniekošanā”. Tātad īstenībā privatizētas tiesības saņemt pašvaldību pasūtījumus. Parūpējies par to A. Čudas tēvs Aleksandrs, kura uzņēmumā dēls sācis strādāt uzreiz pēc vidusskolas. Tāpat uzņēmumā strādājis Andra brālis Mārtiņš. Līdztekus darbam A. Čuda apguvis ekonomikas vadību Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē.

Pirmo ierakstu ar Andra Čudas vārdu aģentūra LETA veikusi 2009. gada 14. martā, nosaucot TB/LNNK kandidātus uz Eiropas Parlamentu. Kā devītais starp viņiem figurē Jūrmalas slimnīcas valdes loceklis Andris Čuda. Turpmāk viņa uzvārds tika locīts saistībā ar Jūrmalas pašvaldības amatu kombinācijām, kurās domes priekšsēdētāju amatu saņēmis, zaudējis un atkal saņēmis Gatis Truksnis. Patiesi skaists ir 2017. gada 5. jūnija domu grauds, ko A. Čuda izpaudis tobrīd jau kā VL-TB/LNNK līderis Jūrmalā:

“Jautāts, vai VL-TB/LNNK piekristu sadarbībai, ja izskanētu piedāvājums no ZZS, Čuda pastāstīja, ka tas ir atkarīgs no tā, kāpēc piedāvās un kā piedāvās.”

Valsts ieņēmumu dienests apliecina, ka “Jūrmalas mežaparki” ieņēmuši ļoti augsto 3238. vietu 2021. gada nodokļu maksātāju sarakstā, kurā pavisam 150 tūkstoši uzņēmumu. Valstij “Jūrmalas mežaparki” pērn samaksājuši gandrīz 323 tūkstošus eiro. Turklāt pēdējo pārskatāmo triju gadu laikā nodokļu maksājumu summa augusi no 100 tūkstošiem līdz 200 tūkstošiem un tālāk jau pamanāmi virs 300 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma nodarbināto skaits tuvojies 40 un pērn bijis jau 44.

Nodokļu nomaksās straujo pieaugumu būtu grūti saprast, vadoties no VID klasifikācijas, ka “Jūrmalas mežaparku” darbība esot “pārējo koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana”. Proti, ražošanā darbības apjoma divkāršošana viena gada laikā uzņēmumam ar jau pārdesmit gadus ilgu vēsturi nozīmēt, ka pēc būtības uzcelts jauns uzņēmums. Turpretī pakalpojumu sniegšanā tas izskatās normāli: ir liels pasūtījums jeb projekts – ir liela nauda, nav tāda pasūtījuma – nav naudas.

Ar veiksmi liela pasūtījuma saņemšanā “Jūrmalas mežaparki” izcēlušies 2017. gadā. “Barona ielas stadionu par diviem miljoniem eiro labiekārtos “Jūrmalas mežaparki”, kas pakalpojumu orientējoši veiks par 2 012 796 eiro,” ziņoja LETA 2017. gada 25. janvārī. Tad Rīgas domes priekšsēdētāja krēslā vēl stingri sēdēja “Saskaņas” deleģētais Nils Ušakovs, bet demonstratīvi asās apmaiņas ar pārmetumiem starp “Saskaņu” un VL-TB/LNNK nebija aizšķērsojušas “Jūrmalas mežaparkiem’ ceļu pie Rīgas naudas.

Pēdējos gados konstatējamo uzrāvienu “Jūrmalas mežaparku” darbībā iespējams saistīt ar Eiropas Savienības 2014.-2020. gada plānošanas perioda palīdzības naudas apguvi, kurā neatņemama vieta vides uzlabošanas projektiem. Turklāt ES nauda līdz šādiem projektiem var nonākt arī pastarpinātā veidā, kam piemēru rāda gadījums ar “Jūrmalas mežaparkiem”. Pavisam nesen, pagājušā gada novembrī Kuldīgas pašvaldība dalījās ar savu prieku par to, ka “atklāts jauns, daudzveidīgs un bagātīgi aprīkots rotaļu laukums Kuldīgas vecpilsētā, 1905.gada parkā, ko Kuldīgas bērniem uzdāvinājis uzņēmums SIA “Stiga RM”” un ko uzbūvējuši “Jūrmalas mežaparki”. Bet iepriekš, 2017. gada februārī tā pati pašvaldība bija apsveikusi “Stigu RM” ar jauno bērza saplākšņa laminēšanas līniju, kuras “iegādē ieguldīti 16 miljoni EUR, piesaistot ES līdzfinansējumu”. Šis un citi “Stigas RM” projekti bija pamodinājuši aktīvistus protestēt pret rūpniecību it kā pārāk tuvu cilvēku dzīves vietām, uz ko uzņēmums reaģēja ar labdarību.

Par pirmajām darba dienām Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra amatā A. Čuda Neatkarīgajai pastāstīja, ka tagad visi darbi pakārtoti nākamās apkures sezonas gaidīšanai. Ļoti ticami, ka ziemu pārdzīvot nāksies, novirzot apkurei naudu, kas ietaupīta arī uz vides projektu rēķina. A. Čuda spriež, ka krīze parādīs, kuri uzņēmumi viņa līdz šim piekoptajā nozarē būs pietiekami efektīvi, lai izdzīvotu, bet kuriem nāksies pazust.

Pieņemsim kā trāpīgu trāpīgu A. Čudas un viņa uzņēmuma raksturojumu Zemkopības ministrijas balvu, kas tika pasniegta šā gada maijā Tērvetē (attēlā, Andris Čuda labajā pusē). Par sasniegumiem meža nozarē tagad tiek pasniegti “Zelta čiekuri”, starp kuru 2021. gada laureātiem ir arī “Jūrmalas mežaparki” ar balvu “Zelta čiekuriņš” nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: nra.lv