Pirmdien Sarmīte Ēlerte beidzot sabiedrību iepazīstināja ar mistisko “domubiedru” grupu. Grāmatnīcas Satori otrā stāva šaurajā zālītē, vienā stūrī kā cieši bariņā saspiedušies trusīši stāvēja 10 cilvēki, kurus klātesošajiem stādīja priekšā pasākuma patronese – Sarmīte Ēlerte.
Lai arī kādam šāda teikuma konstrukcija var šķist literāri nepareiza, palieku pie sava. Konstrukcija – stādīja priekšā – visprecīzāk atspoguļo pasākuma būtību. Šie cilvēki tika prezentēti kā “lietussargu grupa”.
Patieso lietas būtību vienmēr atsedz sīkumi. Grupas nosaukums vai nu atklāj plānošanas misēkli, vai tieši tā arī ir bijis iecerēts. Par ko ir runa? Partija Jaunais laiks ir strikti definējusi, ka visiem, kuri gribēs iekļauties Vienotības sarakstā, izņemot pašu Ēlerti, būs jāstājas kādā no trim Vienotību veidojošajām partijām. Tātad jau tuvākajās nedēļās visi lietussargu grupas dalībnieki būs kādas noteiktas partijas biedri. Tad kāda vēl grupa? Teorētiski šai lietussargu grupai vajadzētu izbeigt eksistenci brīdī, kad tās locekļi sastājas sev tīkamākajās partijās. Taču, ja tā tas būtu domāts, tad nekāds īpašs nosaukums šai grupai nebūtu vajadzīgs. Taču nē. Ja grupai ir kāds īpašs nosaukums, tātad ir domāts to saglabāt arī pēc tam, kad šīs grupas locekļi būs jau kādu noteiktu partiju biedri. Līdz ar to lietussargu grupa, biedrība, brālība vai loža, vienalga, kā to nosaukt, būs gluži kā dzeguzes ola citu partiju ligzdā.
Zīmīgi, ka nosaukumu lietussargu grupa esot izdomājis Pasaules dabas fonda direktors un vēl pavisam nesenais Sorosa fonda – Latvija valdes loceklis Uģis Rotbergs. Tagad viņš centīgi uzsver, ka ir nolicis savas pilnvaras Sorosa fonda valdē, kas gan lietas būtību nemaina, jo sorosieši nemēdz būt bijušie. Sorosiešu darbības metodes ir zināmas. Izmantojot Latvijas apstākļiem ievērojamus naudas līdzekļus, tiek izveidotas dažādas nevalstiskās (lasi: ārvalstiskās) organizācijas, kuras pamazām pakļauj un monopolizē visu attiecīgo sektoru. Tas ļauj prognozēt, ka ārēji it kā nevainīgā lietussargu grupa centīsies iefiltrēties Vienotības struktūrās, pamazām pakļaujot to savai ietekmei un vēlāk arī kontrolei. Kas vēl par to liecina ? Par to netieši liecina tie, kas Ēlertes rīkotajā pasākumā nepiedalījās.
Žurnālistiem aiz muguras mīņājās Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai līderi Kristovskis, Štokenbergs un citi šo partiju aktīvisti, bet nekur nemanīja nevienu Jaunā laika (JL)pārstāvi. JL ignorēja šo pasākumu. Izskaidrojums šādai rīcībai meklējams partiju vēsturē.
Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai radās uz šķeltnieku bāzes. Savukārt JL no šķelšanās ir cietusi. Pēc tam, kad daļa JL biedru 2008. gada janvārī aizgāja no partijas, palikušie ar atvieglojumu konstatēja, ka elpot kļuvis vieglāk. Acīmredzot viņi zināja, kas ir ūdeni duļķojuši. Šī pieredze liek JL aizdomīgi uztvert grupas, kuras ir tendētas veidot kaut kādas neskaidras iekšējās struktūras. Lietussargu grupa ir šāda aizdomīga struktūra, un JL no tās instinktīvi vairās, par spīti šīs grupas uzsvērtajiem solījumiem atbalstīt Dombrovski kā premjera kandidātu arī pēc vēlēšanām. Ir par ko būt bažīgiem.
Pie Latvijas politikas labā toņa piedien izlikties, ka sorosiešu problēma nemaz nepastāv. Politiķi savā iekšējā lokā to gan aktīvi apspriež, bet publiski cenšas šo vārdu neizrunāt. Saucot lietas īstajos vārdos, lietussargu grupa nav nekas cits kā sorosiešu aktīvs – Ēlerte, Rotbergs, Rasma Kārkliņa, Lolita Čigāne un Kristīne Drēviņa, kas izskata pēc atjaukts ar dažām faktiski nejaušām personām, kurām atvēlēta balasta loma. Sorosieši ir iecienījuši stāstus par toleranci un demokrātiskajām vērtībām, taču viņu metodes ir jezuītiski totalitāras. Viņu praktiskais lozungs – kas nav ar mums, ir pret mums. Ne velti mazskaitlīgā un it kā politiski neievērojamā Ēlertes domubiedru grupa sevi nodēvējusi par lietussargu grupu. Tam ir dziļi simboliska nozīme.
Visas tā dēvētās lietussargu revolūcijas patiesais un vienīgais mērķis bija politiskajai elitei nodemonstrēt, kuri ir patiesie politisko procesu noteicēji Latvijā. Kalvītis neizrādīja pietiekamu paklausību, un viņš, par spīti nepieredzēti straujam dzīves līmeņa pieaugumam, sabiedrības acīs tika pataisīts par visu laiku vissliktāko premjeru un bija spiests no politikas aiziet. Redzot Kalvīša likteni, Valsts prezidents ātri saprata, kāda dziesma viņam jādzied. Nosaucot sevi par lietussargu grupu, šie cilvēki it kā draudīgi čukst aizkapa balsī: “Dombrovski, nedariet muļķības. Atcerieties, kas notika ar Kalvīti.” Dombrovskis pagaidām pat nedomā darīt muļķības. Nav viņš tāda kaluma, bet diez vai Solvita Āboltiņa gribēs samierināties ar viņai atvēlēto zicpriekšsēdētājas titulu. Bet nekas cits jau neatliks. 2008. gada janvāra mācība tika pārāk ātri aizmirsta.
Autors: Bens Latkovskis, nra.lv