Pūķa zobi, spridzināšanai sagatavoti tilti un purvi – Lietuva pierobežā veidos 150 metru platu militāro šķēršļu joslu

Lietuva turpina nostiprināt valsts austrumu robežu un paplašina militārās pretmobilitātes pasākumus. Valdība apstiprinājusi jaunas inženiertehnisko šķēršļu joslas izveidi gar robežu ar Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Tās platums pārsvarā būs 20 metru, bet Lietuvas armijas noteiktajās militāri nozīmīgajās vietās sasniegs pat 150 metru, vēsta lrt.lt.

Jauno pretmobilitātes joslu paredzēts veidot virzienā no robežsargu patrulēšanas takas Lietuvas teritorijas dziļumā. Tajā varēs izvietot šķēršļus, kuru uzdevums militāra konflikta gadījumā būtu kavēt pretinieka spēku iekļūšanu Lietuvā, palēnināt smagās tehnikas pārvietošanos un novirzīt to aizstāvjiem izdevīgākos maršrutos.

Jauno aizsardzības joslu plānots pabeigt līdz 2028. gada beigām.

Pretmobilitātes parku skaitu palielinās gandrīz divkārt

Vienlaikus Lietuvas valdība nolēmusi būtiski paplašināt pretmobilitātes inženiertehnisko līdzekļu parku tīklu. Līdzšinējo 27 parku vietā valstī paredzēts izveidot 50 šādas novietnes.

Tajās glabās aizsardzības līnijas izveidošanai nepieciešamos elementus – betona blokus un tā dēvētos pūķa zobus, prettanku ežus, pārvietojamās metāla konstrukcijas, dzeloņstiepļu žogus, ceļu bloķēšanas ierīces un jūras konteinerus. Apdraudējuma gadījumā šos šķēršļus varētu operatīvi nogādāt uz iepriekš noteiktām vietām.

Parku ierīkošanas termiņš pagarināts līdz 2028. gada 31. decembrim. Inženiertehnisko līdzekļu glabāšanā un izvietošanā būs jāiesaistās arī Lietuvas dzelzceļa infrastruktūras uzņēmumam “LTG Infra”.

Lietuva turpinās veidot arī rezerves šķēršļus uz stratēģiski nozīmīgiem valsts ceļiem un pie tiltiem. Pašos tiltos paredzēts ierīkot īpašas konstrukcijas sprāgstvielu nostiprināšanai, lai kara gadījumā tos varētu ātri padarīt neizmantojamus pretinieka tehnikai.

Līdz 2026. gada beigām plānots grozīt arī Lietuvas tiltu projektēšanas noteikumus. Jaunajos un rekonstruējamajos tiltos jau projektēšanas laikā būs jāparedz vietas sprāgstvielu novietošanai un konstrukciju iznīcināšanai.

Meža joslu vietā – atjaunoti purvi

Par vienu no neparastākajiem Lietuvas aizsardzības plāna elementiem kļūs purvu atjaunošana. Iepriekš atsevišķās teritorijās bija paredzēts veidot koku un meža joslas, taču tagad nolemts izmantot teritoriju dabiskās īpatnības.

Atjaunojot agrāk nosusināto vietu hidroloģisko režīmu, dažu gadu laikā iespējams izveidot teritorijas, kuras smagā militārā tehnika bez specializētām inženiertehniskajām iekārtām nevarētu šķērsot. Purvu atjaunošanas darbus paredzēts īstenot līdz 2030. gada beigām.

Tiks pārskatīti arī plāni par meliorācijas grāvju un regulēto upju izmantošanu aizsardzības vajadzībām. No ieceres šādus darbus veikt Marijampoles pašvaldībā plānots atteikties, jo piemērotākas teritorijas atrastas Vilkavišķu un Šaķu rajonā.

Lietuvas Aizsardzības ministrija aprēķinājusi, ka jauno un paplašināto pretmobilitātes pasākumu īstenošanai no 2026. līdz 2030. gadam papildus varētu būt nepieciešami aptuveni 50 miljoni eiro. Finansējumu paredzēts piešķirt no Lietuvas Valsts aizsardzības fonda.

Daļa no kopējās Baltijas aizsardzības līnijas

Lietuvas veidotā aizsardzības sistēma ir daļa no kopējās Baltijas aizsardzības līnijas. Par tās izveidi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri vienojās 2024. gada janvārī Rīgā.

Katra valsts robežu nostiprina atbilstoši savai ģeogrāfijai un nacionālajiem aizsardzības plāniem, tomēr kopīgais mērķis ir izveidot savstarpēji koordinētu šķēršļu sistēmu gar NATO austrumu robežu. Šai sistēmai potenciāla uzbrukuma gadījumā jāpalēnina un jānovirza pretinieka spēki, dodot aizstāvjiem vairāk laika reaģēšanai.

Arī Latvijā turpinās austrumu robežas militārā nostiprināšana. Pretmobilitātes infrastruktūrai nepieciešamas teritorijas aptuveni 2000 hektāru platībā Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novadā. Latvijas pierobežā jau tiek izvietoti betona “pūķa zobi” un citi šķēršļi, bet 2026. gada valsts budžetā austrumu robežas nostiprināšanai paredzēti 55 miljoni eiro.

Avots: lrt.lt, LR Aizsardzības ministrija

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!