Lietuvas militārās izlūkošanas rīcībā nonākusi informācija, ka Krievija apsver netradicionālus fiziskus uzbrukumus Baltijas valstu kritiskajai infrastruktūrai. Operācijās varētu tikt izmantoti Krievijas rīcībā nonākuši Ukrainā ražoti droni, lai apgrūtinātu uzbrukuma patiesās izcelsmes noteikšanu un radītu šaubas par agresoru.
Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns šo informāciju apstiprinājis ziņu portālam “15min.lt”. Pēc viņa teiktā, Lietuvas dienestu rīcībā ir dati par Krievijas apsvērtām “netradicionālām kinētiskām operācijām” pret kritisko infrastruktūru Baltijas reģionā.
Ar kinētisku uzbrukumu drošības dienesti apzīmē darbību, kuras mērķis ir nodarīt fiziskus postījumus, – atšķirībā no kiberuzbrukumiem, dezinformācijas vai citām ietekmes operācijām.
Konkrēti iespējamie mērķi, uzbrukuma vieta vai laiks nav publiskoti. Nav arī ziņu, ka lēmums par šādas operācijas īstenošanu jau būtu pieņemts. Lietuvas amatpersonu sniegtā informācija liecina par iespējama scenārija apsvēršanu vai plānošanu, nevis par nenovēršamu plaša mēroga militāru uzbrukumu.
Mērķis – radīt neskaidrību par uzbrukuma veicēju
Ukrainā ražota drona izmantošana dotu Krievijai iespēju noliegt savu saistību ar incidentu un mēģināt atbildību novelt uz Ukrainu. Pēc drona atlūzām vai tehniskajiem parametriem sākotnēji varētu šķist, ka lidaparāts piederējis Ukrainai vai nejauši novirzījies no paredzētā maršruta.
Šāds scenārijs atbilst tā dēvētās viltus karoga operācijas principam – uzbrukums tiek sarīkots tā, lai radītu maldīgu priekšstatu par tā īstenotāju. Baltijas valstu gadījumā tas varētu būt mēģinājums ne tikai nodarīt kaitējumu infrastruktūrai, bet arī pārbaudīt NATO spēju ātri noskaidrot notikušo un vienoties par atbildes pasākumiem.
Iepriekš Baltijas valstu gaisa telpā nonākuši dažādas izcelsmes militārie droni. Atsevišķos gadījumos tika secināts, ka tie novirzījušies tehnisku traucējumu vai Krievijas radioelektroniskās karadarbības ietekmē. Lietuvas Valsts drošības departaments norādījis, ka Krievijas pastiprinātā dronu izmantošana un elektroniskās pretdarbības līdzekļi palielina nejaušu incidentu iespējamību kaimiņvalstīs. Jaunais brīdinājums liek rēķināties arī ar citu iespēju – līdzīga situācija nākotnē varētu tikt radīta apzināti.
Par iespējamiem uzbrukumiem brīdināts jau iepriekš
Jau 15. jūlijā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka valsts izlūkdienesti saņēmuši signālus par Krievijas plānotām ierobežotām operācijām pret kritisko infrastruktūru. Tolaik nebija zināma ne iespējamā uzbrukuma vieta, ne laiks, taču prezidents norādīja, ka apdraudēti varētu būt enerģētikas un transporta objekti.
Pēc šo izlūkošanas datu saņemšanas Lietuva pastiprināja stratēģiski svarīgās infrastruktūras aizsardzību. Nausēdas toreizējais paziņojums bija vispārīgs, savukārt tagad publiskotā informācija pirmo reizi konkrētāk iezīmē vienu no iespējamām uzbrukuma metodēm – Ukrainā ražotu dronu izmantošanu, vēsta Reuters.
Arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs jūlijā sacīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas nodomiem īstenot sabotāžu un hibrīduzbrukumus. Viņš brīdināja, ka Krievija varētu mēģināt netieši pārbaudīt NATO Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā paredzētos kolektīvās aizsardzības un lēmumu pieņemšanas mehānismus.
Latvijā pastiprināta svarīgu enerģētikas objektu apsardze
Latvija uz izlūkošanas brīdinājumiem jau ir reaģējusi, pastiprinot drošības pasākumus pie Inčukalna pazemes gāzes krātuves, hidroelektrostacijām un citiem enerģētikas objektiem.
Premjerministrs Andris Kulbergs (AS) jūlijā aģentūrai “Reuters” sacīja, ka Latvija lūgusi NATO palielināt pretgaisa aizsardzības spējas un sabiedroto militāro klātbūtni. Tāpat Latvija vēlas pēc iespējas ātrāk integrēt NATO aizsardzības sistēmā kopā ar Ukrainu izstrādāto pretdronu risinājumu.
Līdz 6. augusta pēcpusdienai Latvijas amatpersonas nebija publiski paziņojušas par jauniem pasākumiem, kas būtu ieviesti tieši pēc Lietuvas aizsardzības ministra jaunākā brīdinājuma.
Krievija jau izmanto sabotāžas operācijas
Lietuvas Valsts drošības departaments savos draudu vērtējumos norādījis, ka Krievijas izlūkdienesti kopš 2023. gada Baltijas valstīs un citviet Eiropā organizē operācijas, kuru mērķis ir nodarīt fiziskus postījumus un radīt sabiedrībā bailes. Par mērķiem kļuvuši objekti, kas saistīti ar militāro un loģistikas atbalstu Ukrainai, kā arī sabiedriskas vietas un vēsturiski objekti.
2026.gada martā Lietuvas tiesībsargājošās iestādes nodeva tiesai lietu par vairākās valstīs plānotiem terora aktiem. Izmeklēšanā konstatēts, ka operāciju organizatori bijuši saistīti ar Krievijas militārās izlūkošanas dienestiem, bet atsevišķu uzdevumu veikšanai savervēti dažādu valstu pilsoņi.
Kremlis iepriekš noraidījis Lietuvas un citu reģiona valstu izteiktos brīdinājumus, dēvējot tos par mēģinājumu attaisnot NATO militārās klātbūtnes palielināšanu Baltijā. Tomēr Lietuvas jaunākā informācija rāda, ka reģiona dienesti gatavojas ne tikai tradicionālām sabotāžas metodēm, bet arī operācijām, kurās militāro dronu izcelsme varētu tikt izmantota maldināšanai.
Avoti: LSM, Reuters: Lietuvas rīcībā ir izlūkdati par plānotiem uzbrukumiem infrastruktūrai; Lietuvas Valsts drošības departaments: dronu incidentu un elektroniskās karadarbības riski; Lietuvas Valsts drošības departaments: lieta par vairākās valstīs plānotiem terora aktiem
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!