Latvijas Krievu savienības biedri par Ukrainas karogu: “Iesim patālāk no tā sūda”

Latvijas Krievu savienība

Imants Vīksne, neatkariga.nra.lv

Valsts drošības dienests organizāciju jau ir brīdinājis par līdzīgu izrunāšanos, un tā ir soli no piespiedu likvidācijas. Partija šobrīd iet uz visu banku, lai tikai izpildītu Maskavas doto uzdevumu – pēc iespējas šūpotu situāciju Latvijā. 9. maijs ar īpašu likumu šogad tika noteikts par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu. Taču prokremliskā Latvijas Krievu savienība turpinājusi aģitēt ierasties uz “Uzvaras” svinībām, lai demonstrētu krievu pasaules vienotību. Un, lūk, citāts no viņu paziņojuma:

“Eiropas iedzīvotāju pēckara paaudzes ir tās pašas Uzvaras bērni. Bez tās slāvu tautas gaidītu Eiropas ebreju liktenis, bet latviešu tautu – verdzība.”

Faktiski šajā teikumā ir noliegta Latvijas okupācija un latviešu tautas paverdzināšana 50 gadu garumā. Un to dara oficiāli reģistrēta politiskā partija, ar pārstāvniecību Rīgas domē un Eiropas Parlamentā.

Partijas darba devējs Maskavā

Valsts drošības dienesta pārskatos Latvijas Krievu savienības pretvalstiskās aktivitātes un sadarbība ar Maskavu tiek iztirzātas katru gadu, un šis nav izņēmums:

“Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn aktīvāko lomu “tautiešu” tiesību aizstāvības jomā Latvijā ieņēma politiskā partija “Latvijas Krievu savienība”, kas sevi centās pozicionēt kā centrālo un vienīgo politisko spēku, kas darbojas šo personu tiesību un interešu aizstāvības jomā Latvijā un aktīvi sadarbojas ar Krievijas amatpersonām. Savās publiskajās izpausmēs LKS centās aktualizēt Latvijā it kā notiekošos krievu tiesību pārkāpumus, kā arī diskreditēt Latvijas valsts iestāžu un valdības lēmumus.”

Tas teikts pārskatā par 2021. gadu, bet šogad – līdz ar Krievijas uzsākto plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, partijas prokremliskā pozīcija kļuvusi vēl daudz uzskatāmāka. Naktssardzes pasākumi pie padomju pieminekļiem, nepārprotams atbalsts Krievijas Federācijas rīcībai – partijas biedru publiskotajos tekstos. 1. maijā, kad uz partijas sarkankarogoto pasākumu Lucavsalā ieradās daži nelūgti viesi ar vienu Latvijas un vienu Ukrainas karogu, sanākušie partijas biedri – un viņu skaitā arī eiroparlamentāriete Tajana Ždanoka – tika aicināti: “Iesim patālāk no šī sūda!”

Jaunie kremlini piemeklēti

Valsts drošības dienests partijai jau ir izteicis brīdinājumu par nepieļaujamību izdarīt likumpārkāpumus, kas ir vērsti pret valsts drošību vai var tai kaitēt. Taču partija uz brīdinājumu nereaģē, un tās biedri 9. maijā svin Latvijas “atbrīvošanu” un Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Zīmīgi, ka šī partijas atklāti prokremliskā rīcība uz kara fona sakrīt ar jauno līderu parādīšanos. Valsts drošības dienests vēsta:

“Par “tautiešu” politiku atbildīgās Krievijas institūcijas un amatpersonas 2021. gadā turpināja izmisīgus centienus atrast jaunos līderus “tautiešu” politikas uzdevumu realizēšanai. VDD rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji pauduši neapmierinātību, ka uz “tautiešu” pulcēšanās pasākumiem Krievijā no Latvijas galvenokārt ieradās vecās paaudzes aktīvisti, kuri šajā sadarbībā saskata iespējas iegūt finanšu līdzekļus, bet kuru ietekme uz sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem Latvijā allaž bijusi niecīga.”

Tagad jauni līderi acīmredzot ir atrasti.

Lai nemusina tautu

Tatjana Andrijeca LKS
Rīgas domes LKS frakcijas galvenā referente Tatjana Andrijeca

Partijas vārdā pasākusi uzstāties partijas padomes locekle un Rīgas domes frakcijas galvenā referente Tatjana Andrijeca. Viņa ir tā, kas aicināja 9. maijā pie nojaucamā pieminekļa “Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” ierasties vismaz 100 000 atbalstītājiem, un ne jau sērot par Krievijas nogalinātajiem un ievainotajiem ukraiņiem, bet “noturēt pieminekli”. Viņa vada nereģistrētu partijas apakšstruktūru – organizāciju “Krievijas tautiešu Latvijā jauniešu padome”. Viņa ir iekļauta kustības “МИРОТВОРЕЦЬ” veidotajā Ukrainas ienaidnieku Latvijas katalogā myrotvorets.team.

Andrejs Pagors, Jelgavas domes deputāts

Vēl cits publiski mazāk nodrillēts partijas biedrs, kas pašlaik aģitē sekotājus cīņai pret padomju pieminekļu nojaukšanu, ir Andrejs Pagors, Jelgavas domes deputāts. Viņš saviem sekotājiem sludina: “Mūsu ir daudz, un mēs uzvarēsim.”

Laikā, kad Latvijas Krievu savienības domubiedri slepkavo Ukrainas iedzīvotājus, Latvijas politiskajai videi ir jāparūpējas, lai šie “uzvarētāji”, Latvijas okupācijas noliedzēji un Krievijas agresīvā kara atbalstītāji pazustu no politiskās skatuves neatgriezeniski un, vēlams, kopā ar pieminekli “Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Lai nemusina tautu.

Vēl par tēmu:

“Latvijas Krievu savienības” aktīvists organizē brīvprātīgos “svētās vietas – Rīgas atbrīvotāju pieminekļa” apsargāšanai – Puaro.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: neatkariga.nra.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


5
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Arprāc, Latvijā!
Arprāc, Latvijā!

Malači, iestāstiet to savam caram Putinam.

Tactics
Tactics

Visi tie aaksti bez publicitaates ir NULLE. Imanta Viiksnes darbiiba vinjiem naak par labu.

virgo
virgo

Miroslav un Taņa, vai tāpēc jūs esiet salīduši Latvijā — lai būtu tālāk no tā sūda Pūķina?

Shallow grave
Shallow grave

Labi, labi, apkarojiet, ko veelaties. Es personiigi par kaut kaadiem Pagoriem un Andrijeciem pat dzirdeejis nebiju. Liekas, ka raksta autors kaut kaa iipashi mekleejis vinju publikaacijas vai ko tur veel ne. Tad veel jautaajums par to Lucavsalu. Nu, Zhdanoka ta Zhdanoka, durna jau ir, bet KAS TUR BIJ DARAAMS tiem otriem? Vinji parasti staigaa pa salaam ar karogiem? Ja kas, tas piemineklis atklaats 1891.gadaa, veltiits Ziemelju karaa 1701 .gadaa ( ! ) bojaagajushajiem . Tos tagad arii neliks mieraa?

O-O
O-O

Izdruka no šī raksta un VDD dosjē pirmā lapa jau gatava.