Latvijas iedzīvotāji pārtikai atvēl divreiz mazāk nekā pirms 20 gadiem

Jaunākais “Eurostat” datu apkopojums par 2016.gadu apskata, cik lielu daļu no ikmēneša budžeta ģimene tērē konkrētām vajadzībām – pārtikai, mājoklim, apģērbam un apaviem un tml.

1996. gadā vidēji viena Latvijas ģimene pārtikas produktiem atvēlēja teju trešdaļu no saviem ikmēneša ienākumiem (32,8%), bet 2016. gadā pārtikas tēriņi vidēji bija vien 16,5% no mēneša ienākumiem, liecina “Eurostat” aplēses.

Taču arī 2016.gada Latvijas rādītāji ir augstāki par vidējiem Eiropas Savienības (ES) rādītājiem, kas ir 11,1%.

1996.gadā divas pozīcijas – pārtika (32%) un mājoklis (18,5%) – apēda pusi no Latvijas vidējās mājsaimniecības budžeta, vēsta portāls lsm.lv.

Trešā lielākā izdevumu pozīcija bija alkohols – Latvijas iedzīvotāji nodzēra 10,9% no ienākumiem. Personīgā transporta uzturēšanai vidēji tērēti 7,1% no budžeta. Neviena no citām izdevumu pozīcijām nesasniedza pat 4%.

Līdzīga situācija bija arī kaimiņvalstīs: Igaunijā vidējā mājsaimniecība pārtikai mēnesī tērēja 24,5%, bet Lietuvā – 37,1%, mājoklim Igaunijā tērēja vidēji 18,8%, bet Lietuvā – 19,2%. Taču “nodzēra” kaimiņvalstu iedzīvotāji krietni mazāk – Igaunijā alkoholam tērēja vidēji 7% no mēneša ienākumiem, bet Lietuvā – 8,6%.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem, 2016.gadā visvairāk alkoholam tērēja igauņi. Alkoholam atvēlētās naudas īpatsvars 20 gadu laikā pieaudzis līdz 8,5% no mēneša ienākumiem, bet Lietuvā un Latvijā tas samazinājies – attiecīgi līdz 6,4% un 7,9%.

Tiesa, šie rādītāji ir krietni lielāki nekā vidēji ES, kur alkoholam atvēl 3,9% no mēneša ienākumiem. Baltijas valstis ir līderos līdz ar Luksemburgu, kur alkoholam atvēl 8,5%, Čehiju (8,4%), Ungāriju (7,6%) un Poliju (6,1%). Zemākais rādītājs visā ES ir Vācijā, kur alkoholam vidēji mājsaimniecība tērē 3,2% no mēneša budžeta.

Tikmēr tēriņi pārtikai visās trijās Baltijas valstīs arī 2016.gadā aizvien ir lielākā mājsaimniecības izdevumu pozīcija.

Latvijā mēnesī pārtikai vidēji atvēlēja 16,5% no ienākumiem, Lietuvā – 20,6%, bet Igaunijā – 18,7%. Salīdzinot ar citām ES valstīm, tas ir augsts rādītājs, vien Bulgārijā pārtikai atvēl 17,9%, bet, piemēram, Nīderlandē – 8,2%, Vācijā – 9,4%, bet Dānijā – 10,1%.

Mājoklim atvēlēto izdevumu īpatsvars Baltijas valstīs 2016.gadā gan vairs nebija līdzīgs – Latvijā tas sasniedza 21,2%, Igaunijā – 17,6%, Lietuvā – 15,6%. Tiesa, visās trijās valstīs šis rādītājs ir zemāks, nekā vidēji ES (24,5%). Lielākais mājokļa izdevumu īpatsvars ir Dānijā (29,1%), Somijā (28,4%) un Lielbritānijā (27,1%).

Divdesmit gadu laikā igauņi kļuvuši par līderiem izdevumos apģērbam un apaviem, atvēlot tam 6,8% no mēneša ienākumiem. Otrajā vietā ir Itālija (6,2%), tai seko Austrija (6,1%), Lietuva (5,9%) un Latvija (5,8%). Bet vidējais ES rādītājs ir 4,9%.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots:  lsm.lv